Liepājas uzplaukama periodā Jūrmalas parkā tapa viena no skaistākajām ēkām Liepājā – Nikolaja II pediestādes jaunā mūra ēka, kas bija Paula Maksa Berči kā pilsētas arhitekta pēdējais lielais darbs. Pirmā Nikolaja peldu māja bija uzcelta tuvāk jūrai jau 1860. gadā, un bija liela koka celtne ar stabotu lieveni kāpu pusē. Laikā gaitā to pārbūvēja un paplašināja.

Tā kā jūra pakāpeniski atkāpās un 20. gadsimta sākumā pie šīs iestādes vairs nebija kāpa ar pludmali, bet iela, nācās īstenot ieceri par peldiestādes jaunas ēkas būvniecību, nedaudz mainot tās atrašanās vietu – Miķeļa Valtera ielas otrajā pusē. 1902. gadā neoklasicisma stilā ar doriešu kolonādi un zemo kupolu centrā veidotās ēkas būvniecība tika pabeigta.

Apmeklētāji uz vannu māju varēja nokļūt ar tramvaju, kas veda tieši gar pašu peldiestādi. Ēkā atradās telpas, kas aprīkotas ar siltām jūras ūdens vannām, ūdensdziedniecības nodaļa, garaiņu, romiešu un īru pirtis.

Pēc tam, kad 1925. gadā Liepājas ezerā tika atklātas dziednieciskās dūņas, 20.-30. gados tur tika iekārtota mehanizēta dūņu vannu un komprešu nodaļa, ogļskābes vanna un sēra vannu nodaļas. Kā liecina statistika, pirms Pirmā pasaules kara, 1913. gadā Liepājas pilsētas peldu iestādē apmeklētājiem bija piedāvātas 170 dūņu vannas, bet 1925. gadā, pēc dziedniecisko dūņu atklāšanas, sākās dūņu lietošana plašākos apmēros, vidēji gadā piedāvājot 2500 dūņu vannas. Šis skaits pakāpeniski auga – 1926. gadā sasniedzot jau 8300 vannu, bet 1927. gadā 12 900 un 1929. gadā 14 100 dūņu vannas.

Liepājas peldiestādi bija iecienījuši iebraucēji no Vācijas, Dānijas, Anglijas, Somijas un pat ASV. Liepājas kūrorts plaši tika reklamēts dažādos ārzemju tūrisma katalogos un ceļojumu literatūrā. Pateicoties dziedniecības līdzekļu dažādībai: jūras ūdenim, dūņu, sāls, dzelzs, sēra, priežu ekstrakta, ogļskābo, hidroelektrisku un dažādu citu vannu pielietošanai, peldiestādē ar labiem panākumiem ārstēja tādas slimības kā muskuļu un locītavu reimatismu, vielu maiņas un nervu slimības, kā arī sirds, ginekoloģiska rakstura un ādas slimības.

Nostāsti liecina, ka tur bijuši pat zelta ūdenskrāni. Ir zināms arī tas, ka pilsētas prostitūtām šajā laikā regulāri bijis jāierodas vizītē pie peldiestādes ārstiem, lai pārbaudītu savu veselību.

Liepājas kūrorta viesi bija iecienījuši skaisti iekopto Jūrmalas parku, Kūrmāju, kur notika Filharmonijas simfoniskie koncerti un deju vakari. Peldu viesus uzņēma pilsētas restorāni, klubi, viesnīcas, vasarnīcas, kafejnīcas.

Pēc Otrā pasaules kara peldu iestāde, saukta par sanatoriju, atsāka darboties 1946. gadā, kad tika veikts vērienīgs remonts. 1978. gadā 1,3 kilometru dziļumā pie sanatorijas atklāja pazemes ezeru ar augstvērtīgu minerālūdeni. Ap šo laiku paplašina sanatoriju un uzbūvē jaunus korpusus. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam. Pēc 1994. gada vēl mēģināja atjaunot sanatorijas darbību, veica fasāžu remontu un uzsāka iekštelpu remontu, bet darbi tika pārtraukti un nepabeigti. Pēc daudziem novārta gadiem pašlaik ēka sākusi piedzīvot savu renesansi atbilstoši mūsdienu SPA prasībām.

Grāmatu “Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums”, kurā ir vairāk nekā 200 vēsturisko bilžu, Liepājā var iegādāties grāmatnīcās “Zvaigzne ABC”, “Jānis Roze” un “Globuss”, ”Polaris”, Liepājas muzejā, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā, viesnīcās “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma”, biedrībā “Liepāja 400” (zvanot 26559809), bet internetā vislabākā cena ir grāmatu veikalā www.buki.lv.