Par izstādes tapšanu stāsta Līva Spulaša: “2024. gada 3. septembrī atradāmies Liepājas jūras krastā, sēdējām smiltīs, vērojām saulrietu, runājām par nākotnes plāniem un sapņiem, līdz nonācām pie spontānas idejas par pirmās kopizstādes rīkošanu, ar ko aizsākās viss izstādes “Meža dziļoknī” tapšanas process.

Sākotnējās idejas par darbiem, kurus iekļaut izstādē, bija pārlieku daudzveidīgas un pat ekstravagantas, jo tad mēs vēl neapjautām, cik ļoti viss mainīsies, kad sāksim visu iecerēto patiesi realizēt.

Šķita, ka laika ir daudz un varēsim radoši izpausties, tādēļ pirmos mēnešus tik ļoti neiespringām, bet gan cītīgi pievērsāmies visiem skolas darbiem un diplomdarbu plānošanai.

Brīvākos brīžos kaut ko tomēr izveidojām un pamazām virzījāmies uz mērķi, bet tad pienāca janvāris un mainījās izstādes ideja, nosaukums un koncepts.

Mūsu sākotnējā plānošana pavērsās uz pilnīgi citu pusi, jo sapratām, ka neejam pareizajā virzienā. Ideju realizēšana kaut kā nevirzījās uz priekšu, un laika palika arvien mazāk.

Tas bija brīdis, kad nāca apskaidrība par pārspīlēti iecerēto apjomu un tā materializēšanu, kā arī par to, cik patiesi grūti ir radīt radošus darbus jau ieplānotai izstādei, nevis otrādi.”

Izstādes līdzautore Ieva Nevedomska papildina: “Pēc lielajām pārvērtībām darba gaita sāka plūst nedaudz ātrāk, sākām domāt plašāk un skaidrāk.

Centāmies visu nesarežģīt un tajā pašā laikā veiksmīgi atspoguļot mūsu galveno, patieso ideju – mežonīgi juteklisko sievišķību, kura pulsē gan meža dzīslās, gan pašās.

Vienmēr zinājām, ka tas, ko vēlamies ar šo izstādi pateikt, saskan ar mūsu vērtībām un dzīvesstilu, tādēļ atlika tik vien kā saņemties, atcerēties par galveno mērķi, nebaidīties mēģināt un paiet soli atpakaļ, kad tas vajadzīgs.

Protams, brīžiem gadījās arī konfliktēt, jo ne vienmēr sakrita viedokļi, tādēļ nācās savstarpēji piekāpties, meklēt vidusceļus un pa retam arī kārtīgi izkliegties, lai varētu veiksmīgi sadarboties, nepazaudējot pašu būtiskāko šajā visā – mūsu draudzību.

Par laimi katrs konflikts noveda pie dažādu perspektīvu apzināšanas, kas palīdzēja eksperimentēt, neaprobežojot iztēli un meklējot dažādus mākslinieciskos risinājumus, kuri atbalsojas mūsu abu vērtību sistēmā.

Izstāde aplūkojama kā viens vienots mākslas darbs, tādēļ nav vērts skatīties uz katru elementu kā uz kaut ko individuālu. Viss sasaistīts meža dziļoknī, kuru esam izvilkušas caur sevi.”

Abas autores cer, ka izstāde iedvesmos arī citus LMMDV audzēkņus rīkot savas izstādes, nebaidoties no pieredzes trūkuma vai apkārtējo kritikas, jo skola ir piemērota vieta, kurā eksperimentēt, mācīties no kļūdām, izaicināt sevi un mesties nezināmajā, jo uzdrīkstēšanās pamēģināt ir pamatīgs solis pretī radošai nākotnei. 

Kopizstāde būs apskatāma līdz 30. aprīlim. Ieeja ir bez maksas, portāls noskaidroja vidusskolā.