Pirms diviem gadiem iznāca M. Kalniņas dzejas krājums “Adrese – tepat blakus”. Grāmatai par godu tapa programma, kas šķita tā vērta, lai “iekausētu mazā apaļā albumā”. Kopā ar draugiem un domubiedriem nu divu gadu garumā noiets skaists ceļš līdz dziesmu albumam.

M. Kalniņa atzinās, ka raizes par to, kā izskatīsies uz skatuves, vai visiem pietiks vietas, vai vispār kāds atnāks un vai ir parakstīti visi papīri, bieži vien aizēno to, kāpēc cilvēki vispār kaut ko dara. “Šis stāsts ir par albumu, kuru vieno mans teksts un dažādu komponistu mūzika, bet pāri visam tas ir milzīgs kopā esības prieks ar tiem cilvēkiem, tiem notikumiem, kuri mūs dzīvē iegriež kā tādus spēļu vilciņus un neļauj sastagnēt un apstāties,” teica dziesminiece.

Gan uz skatuves kopā ar M. Kalniņu, gan zālē bija cilvēki, kuriem viņa veltīja siltus vārdus. “Mans draugs, ceļabiedrs, bez kuras smiekliem, klusēšanas un visiem trakumiem, kas ir bijuši un būs, mana dzīve nebūtu iedomājama, – Zanģiks jeb Zanda Štrausa,” vienu no savu dziesmu izpildītājām raksturoja M. Kalniņa. Zanda gan norādīja, ka teksti reizēm esot tik trausli, ka bail pieskarties, bail dziedāt, gan arī sasmīdināja publiku ar stāstu par savas dziesmas pirmatskaņojumu: “Ritēja pirmā viļņa kovida trešā nedēļa, es paņēmu Maijas grāmatu, atšķīru konkrētu lappusi un apjuku. Domāju – nu, šitā uzrakstīt! To viņa jau 90. gadu beigās bija paredzējusi. Ātri paņēmu ģitāru un uztrinkšķināju dziesmiņu. Kovida laika šlāgeris ir piedzimis!” It kā nākotnes pareģojums šajā tekstā saistās ar to, ka nekur nevar aizceļot – ne uz Parīzi, ne Daugavpili.

“Katru reizi kā brīnumu piedzīvoju to, ka kāds cilvēks rada mūziku tekstam, kuru esmu radījusi es. Tā es vienmēr satieku kādu iepriekš nepazītu sevis daļu,” atzīmēja M. Kalniņa. Visvairāk mūzikas lidojumu viņas tekstiem piešķīris Arnis Čakstiņš, albumā ir Kārļa Būmeistara, Jāņa Strazda, Edgara Jāņa Kārkliņa un pašas Maijas dziesmas. Dziesmu tekstus M. Kalniņai spēj pačukstēt ziemas diena, tie steigšus jāpieraksta, ja dzimst koncerta laikā, un reizēm tos izdodas radīt jau gatavai mūzikai, atsaucoties saksofonista E. J. Kārkliņa aicinājumam. Kovida laiks dzejniekiem bijis īpaši ražīgs, jo pēkšņi visi komponēja dziesmas un tām vajadzēja tekstus, teica M. Kalniņa.

Divas balsis, bez kurām nevarot iedomāties šo programmu un albumu, Maijai ir Liepājas teātra aktieri Agnese Jēkabsone un Viktors Ellers. “Es varētu rakstīt tekstus un komponisti – mūziku, taču mēs daudzi Liepājā sakām: “Bez Norčika – nekādi!” Viņš ir visu aptamborējis, sapratis, kā tam jāskan,” visu albumā iekļauto dziesmu aranžētāju Normundu Kalniņu (“un viņš nav mans radinieks!”) raksturoja M. Kalniņa. Viņas muzikālajā komandā bez Norčika ir ģitārists Roberts Dinters, kontrabasists Raitis Eleris, ritma mākslinieks Māris Zīlmanis, saksofonists Edgars Jānis Kārkliņš un ģitārists Uldis Meļķis.