liepajniekiem.lv
Jāsāk ar labu atskaņotāju
“Uzskatu, ka caur plati cilvēks var atrast gan profesiju, gan satikt citus interesentus, domubiedrus, iepazīt inteliģentu kompāniju, vīrietis pat sievu var atrast,” saka vinila plašu dīdžejs Eduards Švāns, pie reizes iesakot noklausīties dziesmu “Notikums ar skaņuplati”, kuru 1966. gadā ierakstījis Edgars Zveja.
Tā atgādina par savulaik garajām rindām pēc skaņuplatēm un kā šādās rindās stāvot reizēm var izmainīties visa dzīve.
“Vinilplate ir fiziskais mūzikas nesējs, kas pārdzīvojis jau vairākas desmitgades. Ja, piemēram, pieņemam, ka klasiskās klavieres ir pašpietiekamas, tad to pašu var teikt arī par platēm – par to, kā tās tiek ražotas, atskaņotas un kā tiek radīta skaņa,” skaidro mūziķis un dīdžejs Mareks Ameriks.
Bet “vinila vīrusa inficētais”, kā sevi dēvē Raitis Pavlovičs, kurš saimnieko Liepājas mūzikas telpā “Vinilkoks”, uzskata, ka skaņuplate ir pirmatnējais un vislabākais mūzikas saglabāšanas jeb konservēšanas veids, bet tikpat svarīgi ir arī tas, ar kādu ierīci plati atskaņo.
“Nereti nopērk lētos ķīniešu brīnumus jeb tā saucamos ziepju traukus un tad ir šausmīgi dziļi vīlušies skaņā. Es iesaku vispirms sākt ar aparatūras izvēli.
Kad nopērc labu atskaņotāju, tad arī pārējam, kas nāk ap to – pastiprinātājam, tumbām, starpbloku vadiem, atskaņotāja galviņai –, jābūt tikpat labam. Arī telpai, kurā atskaņo plati, ir ļoti liela nozīme, tajā jābūt labai akustikai,” viņš paskaidro, ar ko būtu jāsāk.
“Pamatu pamatā, protams, ir atskaņotājs, un tai absolūti nav jābūt vecajai padomju laiku “Radiotehnikai”. Iesaku dīdžeju plašu atskaņotājus, jo ar tiem ir ērti mainīt ātrumus, aparāts kalpos godam un pārdzīvos jūs, īpaši, ja tas paredzēts mājas režīmam. Ļoti svarīga ir atskaņotāja adatiņa un tās galviņas turētājs, un, protams, būtisks ir arī pastiprinātājs un tumbas,” iepriekš teiktajam pievienojas E. Švāns.
Plates ir jākopj
Vinila plašu kolekcionāri mums paskaidro, ka par platēm ir jārūpējas, nevar tās atskaņot un tad vienkārši nolikt malā glabāšanai. Jāveic regulāras apkopes. “Galvenais, lai plate nav saskrāpēta un tai nav rūpnīcas defektu, jo gadās arī tādas, kas ir mazliet izliektas, deformētas,” piekodina zinātāji.
“Novēroju, ka daudzi vinila entuziasti ļoti akurāti izturas pret platēm – ņem rokās prātīgi, piesardzīgi, tur aiz maliņas divos pirkstos.
Ja viņi atnāk, piemēram, uz klubu pie manis, tad stāv platām acīm, redzot, kā es apejos ar platēm trijos naktī. Man visi vāki ir saplēsti, kad es tur aktīvi dīdžejoju. Tālab es pat teiktu, ka vinilā rodamas divas dažādas kultūras. Es, piemēram, ja atrodu labu plati par labu cenu, parasti ņemu uzreiz arī otru kopiju, tas man ir pluss, spēlējot klubā, jo tad es no divām vienādām platēm varu atskaņot bez apstājas,” smaidot paskaidro E. Švāns.
“Piemēram, hiphops vai disko, vai dīdžejošana kā tāda ir izveidojusies, pateicoties tieši plašu kultūrai, jo plati ir iespējams pagriezt atpakaļ, apturēt un samiksēt bez pauzēm, uzliekot uz tās virsū rokas. Šie principi tiek izmantoti līdz pat mūsdienām. Tāpat jāpiemin plašu vāciņu dizains, par to ir vesela kaudze grāmatu sarakstītas,” par plašu kultūru saka M. Ameriks.
Par vinila attīstību kolekcionāru izteikumi gan nav īpaši pozitīvi. “Attīstība diemžēl nenotiek kvalitatīvi. Ne tik daudz skaņas ziņā, drīzāk slikts ir tieši tehniskais ražošanas process. Neakurāti apietas ar platēm, veidojas daudzi ražošanas brāķi. Kādreiz to nepieļāva,” uzskata R. Pavlovičs.
Vai vinils dzīvos mūžīgi?
“Uz platēm uzsēdos aptuveni 2005. gadā, nejauši atrodot vecāku plašu kolekciju un iedvesmojoties no dīdžejiem. Nolēmu arī pats kaut ko tādu uzsākt. Pagāja aptuveni pieci gadi, līdz es pēc intensīvas plašu kolekcijas uzkrāšanas un daudzu grāmatu izstudēšanas par un ap platēm sāku pamazām spēlēt dīdžeju setus. Platei atšķirībā no citiem mūzikas nesējiem ir iekšā lielāka vibrācija, tā neskan tik sterili kā kompaktdisks,” – tā par savu aizraušanos stāsta M. Ameriks.
“Cilvēkiem patīk bildes, cilvēki mīl ar acīm, it sevišķi vīrieši. Redzi, flešiņā nav bilžu. Iedomājieties to sajūtu, kad atver vaļā plati – kas tur pa super bildēm iekšā, atvērums un viss pārējais, par skaņas atšķirībām nemaz nerunājot!” par platēm jūsmīgi stāsta grupas “Credo“ dibinātājs Valdis Skujiņš.
“Salīdzinot plates ar citiem mūzikas nesējiem, kā metaforisku piemēru varētu minēt tabakas pīpi un cigareti. Tur ir divi pavisam atšķirīgi procesi.
Cigareti tu vienkārši izvelc no paciņas un aizdedzini, savukārt pīpi paņem rokās, aptausti, iztīri, ieber tabaku, aizdedzini un tikai tad baudi procesu. Līdzīgi ir ar plašu atskaņošanu. Tāpat uzskatu, ka, klausoties plates, var labāk izprast pašu mākslinieku un mūziķi – ko viņš ar savu skaņdarbu vēlējies aiznest līdz klausītājam. Plate skan plašāk, tajā ir klātbūtnes efekts,” par vinilu saka Monvīds Gvozda, vēl viens vinila entuziasts Liepājā, arī Vinila dienu aizsācējs.
“Domāju, ka plašu formāts paliks lielākā vai mazākā nišā noteikti. Māksliniekiem tas ir labs suvenīrs, jo cilvēkiem patīk taustāmas lietas, ko var paņemt rokās un pat pie sienas pielikt, lai baudītu ne tikai audio, bet arī vizuālos aspektus,” par šīs kustības nākotni saka M. Ameriks.
UZZIŅAI
Skaņuplate ir analogs skaņas nesējs, pārsvarā divpusējs disks, retāk vienpusējs, kurš izveidots no sintētiskiem materiāliem. Uz tā virsmas iespiesta nepārtraukta viļņaina iedobe jeb celiņš kā skaņas viļņu atveids.
Līdz 20. gs. vidum plates ražoja no kompozītmasas, kas balstīta uz sveķu jeb šellakas bāzes, vēlāk sāka izmantot lētākus izejmateriālus no polivinilhlorīda jeb vinila. Šis materiāls tika izgudrots, lai varētu konkurēt ar lenšu cenām, tajā pašā laikā nezaudējot skaņas kvalitāti.
Šellaka plates ir daudz trauslākas un šobrīd ārkārtīgi reti sastopamas. Vinila plate nav tik trausla, tā ir elastīgāka, arī ieraksts skan kvalitatīvāk. Jo plate ir biezāka, jo tajā var dziļāk un kvalitatīvākiepresēt skaņas celiņu.
PADOMI
- Platēm ir vairāki kvalitātes apzīmējumi, piemēram, “Mint (M)” nozīmē, ka plate nav lietota, “Poor (P)” – plate ir ļoti sliktā stāvoklī, ar daudziem acīmredzamiem skrāpējumiem un bojājumiem.
- Par platēm ir jārūpējas, tās ir jāmazgā, ko noteikti vajadzētu darīt pie profesionāļiem, kam ir speciāls plašu tīrīšanas aprīkojums. Ja īpašnieks ar plati apietas akurāti un rūpējas par to, tad plate būtībā ir mūžīga.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.