Mākslinieki jau ceturto gadu saimnieko Karostas ūdenstornī
Šis ir jau ceturtais gads, kopš Karostas ūdenstornī vasaras mēnešos saimnieko mākslinieki. ”Mums iet ļoti labi,” uzskata rezidences kurators, tēlnieks Egons Peršēvics. ”Ir ļoti interesanti mākslinieki, visiem līdzi plašas kolekcijas, tāpēc arī šeit apskatāmo darbu ir daudz, tie mainās, jo ik pa laikam kaut kas tiek nopirkts.
liepajniekiem.lv
Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidence jau kādu laiku ir vērusi savas durvis apmeklētājiem: Līga Ķempe, Egons Peršēvics, Klāvs Loris un Gunta Lante te ļauj palūkoties uz to, kā viņi strādā un kā top mākslas darbi.
”Mēs lieliski saprotamies, izveidojusies ļoti laba komunikācija,” par savstarpējām attiecībām stāsta L. Ķempe, atzīstot, ka ūdenstornis viņu pārsteidzis.
E. Peršēvics teic, ka garlaicīgi ūdenstornī noteikti nav,
jo arī ”paši mākslinieki bieži ir uz vietas”. Šogad viņiem pat rasta iespēja ūdenstornī nakšņot.
Kad dodamies satikt māksliniekus, pirmie, kas ceļā trāpās, ir tieši E. Peršēvics un L. Ķempe, augstākie stāvi atvēlēti K. Lorim un G. Lantei. ”Kad Egons mani uzrunāja, vai gribu piedalīties, sākumā svārstījos – ”jā” vai ”nē”. Šī nav man ierasta komforta zona.
Esmu pieradusi strādāt viena pati mājās, bet šeit vide reāli ievelk. Man šķiet, šeit ir kaut kāds radošais portāls, kurā mākslinieki atbrauc pieslēgties. Te viss notiek, un tas velk uz šejieni atpakaļ no manas ligzdas Rīgā, kur es strādāju,” stāsta L. Ķempe.
Lai sev atvieglotu iemājošanu ūdenstornī, viņa līdzi paņēmusi savu darbnīcas smaku: plikus un apvilktus apakšrāmjus, grunti un audeklus, naglas un skavas, molbertu un beņķi, pindzeles, krāsu čupas un šķaidītājus, pat vecas lupatas, kurās otas slaucītas neskaitāmas reizes un kuras piesūkušās ar terpentīnu.
”Tā, lai tiešām smaržo kā mājās!” saka gleznotāja.
Liepājā Līga ir nodomājusi ”tvert un baudīt mirkli”. Viņa saka, ka parasti uz audekla topot tas, kas pašai tajā brīdī ir degungalā.
Ļoti iespējams, ka L. Ķempes šeit radītie darbi būs aplūkojami arī ”Parka paviljonā” Jūrmalas parkā, jo tā saimnieki ir gleznotājai pazīstami. Tādēļ arī patlaban tornī ir skatāmi vairāki darbi, kuros attēlots ”Parka paviljons”.
”Darbs patiesībā nerit tādā ātrumā, kā gribētu, jo te ir interesantas tikšanās ar cilvēkiem. Tie var būt gan pilnīgi sveši, gan vietējie, var pēkšņi atnākt pazīstamie, un ir arī negaidītas tikšanās,” atzīst gleznotāja.
E. Peršēvics smaidot papildina: ”Tā kā Līga ir no Liepājas, tad visu laiku nāk Līgas draugi, klasesbiedri.” Un, šķiet, ka pareizi būtu arī turpmāk otro stāvu atvēlēt ar Liepāju saistītiem māksliniekiem.
”Te ir ļoti labas gaismas gleznošanai,” atzīt L. Ķempe.
”Savukārt Klāvs strādā ar lielformāta darbiem, viņš ir sajūsmā, ka var izvērsties. Esmu dzirdējusi tikai pozitīvas atsauksmes.
Gunta, šķiet, kāpjot augšā pa trepēm uz savu darbnīcu, pilnīgi lido no prieka. Stikla ķieģeļu dēļ nevar redzēt, kas notiek ārā, vien dzirdams, ka ārpasaule ir, bet tornī atrodies kā tādā noslēgtā gaismas templī, norobežojies no visa pārējā. Vari radoši strādāt, ārpasaule tevi netraucē.”
E. Peršēvicam top trīs metrus augsts cilnis.
”Es veidoju Karostas ūdenstorni,” viņš pastāsta. ”Ar citplanētiešu kuģiem, jo tornis ir vēsturiska ēka, bet tā tiek saglabāta nākotnei. Ar šo darbu savelku kopā pagātni ar nākotni. Lūk, tas ir tas, ko mēģinu attēlot.”
Karostas ūdenstornis apmeklētājiem būs atvērts līdz 31. augustam. Paralēli tam, ka var skatīt mākslinieku darbošanos, E. Peršēvics vada lekcijas. Un šosvētdien pulksten 17 tēlnieks ļaus ieskatīties savā doktora pētījumā ”Māksla kā valodas forma” un ar savām idejām iepazīstinās klātesošos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
