liepajniekiem.lv
Mārtiņš bija arī režisora Regnāra Vaivara asistents. “Mans laiks ārpus teātra un ģimenes sākas tagad,” viņš saka, kad pusdesmitos vakarā satiekamies uz sarunu “Valhallā” pie karstas tējas krūzēm.
Maģiskais mākslinieka vārds
Kino un nelieli režijas projekti ārpus Liepājas teātra ir arī papildu piepelnīšanās. “Darīt vajag, jo ģimene ir liela un līdz ar to prasa vairāk finansiālu resursu. Diena kļuvusi īsāka.
Kad biju mazs, man likās, ka dienas un vasaras ir garas.
Tagad tās tik ātri paskrien gadu pēc gada. Liekas, ka tikko atnācu no Klaipēdas, taču ir pagājis krietns žūksnis ar dienām un pat gadiem. Viss tā skrien, un es mēģinu tikt līdzi, nenoripot no tās lielās bumbas,” pauž Mārtiņš.
Nākamgad aktieri redzēsim Signes Birkovas filmā “Lotus”, Martas Elīnas Martinsones filmā “Vecāku sapulce” un seriāla “Nelūgtie viesi” 3. sezonā.
Kino M. Kalitam ir tuvs, taču viņš izvēlas, kurus projektus pieņemt, ar kādu komandu strādāt.
“Gribas veidot to, ko daru. Repertuāra teātrī nevaru lemt, ko spēlēšu, aktierim radošums mijas ar izpildītāja darbu. Maģiskajam vārdam “mākslinieks” gribas atstāt vietu, kur eksistēt. Kino ir tā iespēja,” viņš stāsta.
Bobsleja trenera Rolanda Upatnieka tēlam un visai izrādei aktieris noteikti ir mākslinieks un līdzautors.
“Nu jau arī teātrī esmu sācis katrā lomā saprast, ko tad es gribu pastāstīt no sevis par šo cilvēku,” atzīst M. Kalita.
“Pirms krietnāka laika es centos izpatikt, gribēju aktieriem klasiskas lietas – atzinības un lai patiktu kritiķiem un režisoriem. Sities par savu vietiņu, bet tas vienmēr beidzas ar tieši pretējo rezultātu. Un tad es sāku darīt sev. Sāku ķert kaifu, saprotot, kāpēc es to daru.
Vai tā būtu “Līnenas skaistumkaralienes” Mega vai vecais Sīmanis izrādē “Liepāja – Latvijas galvaspilsēta”, arī “Rītausma Vakaros” – mēģināt atrast šo cilvēku un uztaisīt autordarbiņu.”
“Latviešu raķetēs” Mārtiņš atradis daudzus faktus un piedāvājis ainas, pat tēlus, ko režisors akceptēja.
R. Vaivars Mārtiņu raksturo kā ļoti ieturētu un korektu.
“Runā par lietu, tajā pašā laikā nepazaudējot humora izjūtu.
Saskarsmē ļoti patīkams, darbā ļoti dedzīgs. Absolūti ideāli izpildīja to vēlmi, kāda man bija saistībā ar šo izrādi.
Mārtiņš nemitīgi nāca pie manis un teica, ka viņa varonim vajadzētu vēl šitādu līniju ielikt un tajā dokumentālā filmā Upatnieks saka tādus vārdus.
Tas ir ļoti svarīgi veiksmīgas lomas pamatā. Ja tu pats piedāvā, ko tavs varonis varētu runāt un kā, tavuprāt, izrādē vēl pietrūkst, tad pilnīgi noteikti šo lomu nospēlēsi ļoti labi,” pauž režisors.
Kā režisora asistents M. Kalita trenējis horeogrāfisko zīmējumu ar aktieriem,
arī piedāvājis savu risinājumu, kā varētu izskatīties nobrauciens trasē, darba procesā nonākot līdzīgos apstākļos kā pats galvenais varonis.
“Nav tā, ka viņš bļaustās un tur vadības grožus tikai izrādē, viņš to jau darīja mēģinājumos. Tad partneriem ir pavisam cita attieksme, nav nekas jāpiespēlē, viņi saprot, ka tas cilvēks runā pamatoti, nevis tāpēc, ka režisors pateica runāt šeit un tā,” Mārtiņa darbu novērtē R. Vaivars.
Enerģijas savienojums
Teātra un dejas kritiķe, “Spēlmaņu nakts” žūrijas locekle Dita Jonīte norāda, ka M. Kalita ir brīnišķīgs raksturotājs, kas līdz šim vairāk, iespējams, parādījies apjomā mazākās lomās.
“Taču Upatniekā aktieris iekodies līdz asinīm,
deg par savu varoni un aizrauj visu komandu – gan izrādes bobslejistus, gan ansambļa aktierus.
Veiksme ir arī tajā apstāklī, ka Mārtiņš Kalita ar apbrīnojamu līdzsvara izjūtu trenera lomā žonglē starp baisu diktatoru un sirsnīgu cilvēcību.
Droši vien palīgā nāca arī viņa režisora nervs un mākslinieka mērķtiecība izrādes iestudēšanas procesu novest līdz galam, kā arī spēja reizē uzticēties tam, kas piedzimis Regnāra Vaivara galvā, un reizē būt arī līdzautoram,” viņa atzīst.
M. Kalitas Liepājas Neatkarīgajā teātrī iestudētā Semjuela Beketa absurda luga “Beigu spēle” Latvijas amatierteātru skatē ieguva augstāko vērtējumu “Gada izrāde 2021”.
Teātra vadītāja Daina Kandevica uzsver, ka Mārtiņš ir ļoti labestīgs un atvērts cilvēks bez jebkādas augstprātības, absolūti biedrisks.
“Viņš ir nenormāli aizņemts, tomēr atrod spēku, laiku un iespēju būt arī kopā ar mūsu aktieriem,”
viņa stāsta.
“Man ir tāds iespaids, ka tajā brīdī, kad Mārtiņš izrādi iestudē vai spēlē, vai būvē māju, vai vada bērnus, viņš viss ir tieši tajā konkrētajā lietā.”
Iestudēšanas procesu Mārtiņš spējis padarīt radošu. Ļoti iedziļinājies cilvēkos un viņu darbā un pret sevi bijis tikpat prasīgs kā pret pārējiem.
“Viņš taisīja meistarīgu darbu un visu, ko varēja no aktieriem saņemt, saņēma pretī. Nepārspīlēdams viņu iespējas, bet tieši otrādi – ļaudams atbrīvot un pilnveidot sevi, paplašināt redzesloku. Tikpat prasīgs viņš bija pret scenogrāfi Ivonnu Kalitu – savu tanti,” atzīmē D. Kandevica.
Pagājušajā sezonā M. Kalita Liepājas teātrī iestudēja divus darbus –
“Patakoļako un teātra visums” un “Mariači Ziemassvētki”, šogad režijas darbu nav.
“Režija prasa pamatīgu laiku. Ir liela atšķirība starp aktiera un režisora darba ritmu un plānošanu. Aktieris darbu jauniestudējumā sāk no nulles, bet režisoram jābūt gatavam visam konceptam,” viņš skaidro.
“Kad man bija jāraksta maģistra darbs, manā ģimenē vēl nebija četri bērni un grūtniecība, kā tagad.
Taču bija trīs bērni un grūtniecība. Paralēli taisīju studiju noslēguma izrādi, tika iestudēta “Līnenas skaistumkaraliene”, bet naktīs rakstīju maģistra darbu,” atminas Mārtiņš.
“Bieži gulēju stundiņu vai divas. Vienīgais, ko prasīju, – Dievs, dod man enerģiju! Jo savu daļu tad es uzņemos izpildīt. Man nav problēmu ar enerģijas savienojumu, es to pats palādēju ikdienā.
Arī cilvēki uzlādē. Ja tu skrien pa pasauli un domā, cik viss ir slikti, visam piekasies, apskaud, redzi tikai negodīgumu un netaisnību, tur iztērējas visa enerģija.”
Ik pa laikam jau uznākot “viedoklītis” – kā gan viņš tā un kāpēc šitā? Pamanīt slikto nav grūti, grūti ir pamanīt labo.
Tomēr Mārtiņš zina, ka “viedoklīti” saka viņa ego, kurš uzvedas kā mazs bērns un atņem vairāk nekā dod. To jāmēģina audzināt, jo pats sevi vislabāk sapratīsi.
Vizītkarte
Mārtiņš Kalita
- Dzimis 1986. gada 25. janvārī.
- Klaipēdas aktierkursa absolvents.
- Pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūru teātra režijā.
- Saņēmis “Liepājas Kultūras balvu 2022”.
- 2023./2024. gada “Spēlmaņu nakts” nominācija “Gada aktieris” un 2018./2019. gada nominācija “Gada aktieris 2. plāna lomā”.
- 2012. gada “Gada liepājnieks”.
- Sieva Anna, četri bērni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
