Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Muzejs ieguvis etnogrāfijas tekstiliju kolekcijas papildinājumu

Muzejs ieguvis etnogrāfijas tekstiliju kolekcijas papildinājumu
Foto: Liepājas muzejs
16.04.2018 15:19

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Liepājas muzejs Latvijas simtgadē ieguvis vērtīgu etnogrāfijas tekstiliju kolekcijas papildinājumu – Nīcas pagasta tautas tērpa elementus, cimdu adījumus, austas segas, lina auduma dvieli jeb, tā saukto, bēru skāteri, kurā tērpās bēru izvadītājs, portālam ziņoja Liepājas muzeja vadošā pētniece Uļjana Gintnere.

Kāda nīcenieku dzimtas pārstāve muzejam devusi tekstilijas. Liepājas muzeja krājums papildināts arī ar austeni jeb lielo lakatu, kuru sievietes valkāja gan kā plecu apsegu, gan apsedzot arī galvu. Arī šai zaļgani pelēkos toņos rūtotajai tekstilijai līdzi nāk savs stāsts. Pat divi.

2. pasaules kara laikā daudzi jauni puiši, ģimenes sargāti, centās izvairīties no iesaukšanas leģionā. Arī kāds nīcenieks paslēpās mežā izraktā patversmē, to varētu nosaukt par bunkuru. Tajā bija ļoti auksti, puisis saslima ar plaušu karsoni.

Tad tuvinieki viņu, ietinot austenē, centušies pārveidot par vecu sievieti, lai nogādātu pie ārsta. Visus, kuri zirga pajūgā brauca uz Liepāju, protams, kontrolēja vācu armijas ceļa patruļas. Taču šīs bīstamās ”ķekatas” izdevās. Pēc tam austene vēl ilgi kalpoja dzimtai, tajā ieliekot, nīcenieku valodā – iekubinot, pirtī nopērtos bērnus, nesot tos uz mājām.

Kāzas un bēres – lielākie ģimenes godi. Tradīciju saglabāšana tajos ritējusi nīcenieku apziņā un darbos vēl līdz pagājušā gadsimta 70./80. gadiem. Šajā laikā par izvadītāju reti kad aicināja mācītāju, tāpēc vīri, kam bija dots spēks stāvēt pie kapa un runāt aizgājēja piemiņai un tuvinieku mierināšanai, darīja to brīvprātīgi.

Īpaša cieņa pienācās tiem, kas ”mācēja kārtīgi saraudināt”. Izvadītājam kā dāvanu ap plecu apsedza rakstā austu linu dvieli, kam bija, tas piešuva klāt arī cimdu pāri. Šāds guvums tagad nonācis arī Liepājas muzeja krājumā, līdzi nesot arī izpētes darbam vērtus jautājumus par bēru tradīcijām.

Krekls bija sieviešu tautas tērpa ķermenim tuvākais apģērba elements. Tas mūsdienu izpratnē bija gan veļa, gan virsējais apģērbs. Nīcai, etnogrāfijas terminoloģijā izsakoties, raksturīgi tunikveida krekli ar virsū šūtiem uzplečiem.

Uzplecis, Nīcā – plecu siksna. Jau nosaukums liecina, ka tam bija vismaz divu veidu pielietojums – nostiprināt krekla plecu daļu un rotāt kreklu. Tradicionāli uzplecis izšūts t.s. balto darbu tehnikā ar melnu diegu papildrakstiem.

Šoreiz muzejā nonākuši divi krekli, izšūti tikai ar baltiem kokvilnas diegiem. Latvijas Nacionālās vēstures muzejā, kā informē Etnogrāfijas nodaļas apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, šāda veida sieviešu krekls ir tikai viens. Tātad atkal darbs pētniekam, bet krājums kļuvis, iespējams, ar tiešām unikālu ieguvumu bagātāks.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz