Mēģināt turēt prieku

Egles iedegšanas pasākums gan nebija pirmā reize, kad Pēterim Lapiņam sanācis ietērpties Olafa kostīmā. Pirmo reizi draudzīgā sniegavīra tēlā viņš iejuties Liepājas Leļļu teātra izrādē “Olafa Ziemassvētki”.

“Olafa tērpā ir diezgan sarežģīti dziedāt, lēkāt un darīt visu pārējo, jo galvā ir lielā, mīkstā ķivere, vēl mikrofons kaut kur ir un ārā skan mūzika, kurai jādzied līdzi. Bet kaut kā ar to Olafu viss ir sanācis – lēkājam, priecājamies tā, ka pēc izrādēm vienmēr esmu slapjš. Olafs bērniem ir ļoti mīļš tēls, viņi grib parunāties un vienmēr, protams, grib Olafu samīļot,” stāsta P. Lapiņš.

Tā arī egles iedegšanas dienā pie Olafa un viņa drauga ziemeļbrieža Svena veidojās garumgarās rindas – bērni tā vien sapņoja par kopīgu bildi ar mīlīgo sniegavīriņu. Interese bija tik milzīga, ka Olafs nemaz nespēja paspert soli.

“Bija doma, ka mēs pārvietojamies pa punktiem un maināmies. Tas mums, protams, īsti nesanāca – netikām pat līdz “Kurzemei”, turpat pie pulksteņa palikām, jo bērni uzreiz skrēja klāt un gribēja bildēties. Kamēr pirmie fotografējās, sastājās jau kādu 50 cilvēku rinda.

Vissāpīgākais bija moments, kad mums bērniem bija jāpasaka, ka jāiet uz eglīti un vairs nevaram bildēties. Paliek jau žēl, ja bērniņi ir atnākuši un grib ar Olafu nobildēties.”

Lai saglabātu ideju par īstu Olafu, aktierim nācies nodurt acis. “Bērns ierauga manas acis cauri Olafa mutei, un tai brīdī viņam ir vilšanās, ka Olafā ir iekšā cilvēks. Tad es bildēs vienmēr mēģinu galvu liekt uz leju un slēpt, lai neredz acis.”

Pašam aktierim Olafs ļoti patīkot un esot tuvs līdzīgo rakstura īpašību dēļ. “Viņš ir ļoti sirsnīgs, atvērts un naivs. Es pats pēc dabas esmu ļoti naivs, ticu cilvēkiem un visam pārējam – bieži vien sanāk vilties, bet es turpinu ticēt.”

Arī sniegavīriņam raksturīgā priecāšanās par visu saskan ar P. Lapiņa būtību. “Mēģināt prieku visu laiku turēt, iepriecināt arī citus un turēt pasauli priecīgu,” viņš atklāj galveno dzīvē.

Zinātnieks uz motocikla

Pagājušajā gadā P. Lapiņš uzsācis viedo tehnoloģiju un mehatronikas studijas Liepājas Universitātē – gribējis izmēģināt ko jaunu.

“Es gribēju pamēģināt citā burbulī padzīvot. Pēc tiem gadiem, kurus esmu teātrī nostrādājis, ir diezgan interesanti pavērot, kādi vēl cilvēki ir apkārt ārpus šīs vides. Un gan dzīve, gan pasaules uztvere ir pilnīgi citāda. Ja mākslinieciskie prāti ir vairāk emocionāli virzīti, tad eksaktie sevi, teiksim tā, māk saturēt rokās.

Man jau arī ir tā mākslinieka ekspresivitāte iekšā, bet eksaktie ir vairāk noslēgti cilvēki, tāpēc es skatos un mācos.”

Augustā viņš uzsācis darbu Zinātnes un izglītības inovāciju centrā, kur var apvienot savas aktiera spējas ar jaunajām studijās iegūtajām zināšanām.

P. Lapiņa uzdevums ir uzvest zinātnes teātra izrādes – bērniem paredzētus priekšnesumus, kuros tiek veikti dažādi eksperimenti, lai mazākajiem atklātu dabaszinību pasaules brīnumus. “Es cenšos tādā ļoti vienkāršotā stāstījumā bērniem parādīt to, kas mums apkārt ir. Tie nav tādi vienkārši eksperimenti, kur es, pievienojot šo un to, dabūju bu-bum! Tam visam apakšā ir stāsts.”

Tikko esot iznācis Pirātu stāsts, kur P. Lapiņš tēlo pirātu un stāsta par saviem piedzīvojumiem. Vēl prātu nodarbina doma par dzejas iepīšanu zinātnes teātrī. “Tā doma man iekšā sēž, bet pagaidām vēl neesmu uzkāpis uz idejas, kā tieši to izdarīt. Tur šobrīd viss ir izaicinājums.”

Līdzīgi kā sirojošais pirāts arī pats cenšas brīvajos brīžos izbraukāt tuvākas un tālākas vietas, tādējādi pavadot laiku ar ģimeni.

“Visvairāk man patīk izbraukt kaut kur garšīgi paēst. Un otrs ir daba. Mēs mēdzam izbraukāt pilskalnus, dabas takas. Esam sapratuši, ka mums ļoti izdevīgi sanāk braukt uz Tērveti – pastaigāt pa Rūķu pilsētiņas takām. Man patīk rūķi! Tur mums pretim no Rīgas var atbraukt arī sievas brālis ar bērniem, un tad mēs visi kopā varam izstaigāties.”

Iemīļots ceļamērķis esot Aizpute, tāpat izstaigātas ir Cīravas dabas takas un Embūtes pilskalns, Ventspilī izbraukuši ar bānīti.

P. Lapiņš smejoties stāsta, ka viņa hobijs esot savu motociklu skrūvēšana, garāžā stāvot divas “Jawas”. “Man tas jau no bērnības.

Laukos dzīvojot, ar mocīšiem visu laiku esmu braukājis – sāku ar plirkšķiem, tad pārgāju uz minskām, ižiem, beigās jau bija arī emka, dņepra un kas tik vēl ne.”

Atkārtoti atgriezies pie darbošanās un braukšanas ar motocikliem esot pirms pāris gadiem, nolicis arī tiesības un tagad var braukt visur, kur iepatīkas. “Vismaz vienu reizi vasarā es gribu izbraukt tādu lielāku līkumu. Motociklisti droši vien smiesies un prasīs, kas ir liels līkums. Man liels līkums ir ar “Jawu” aizbraukt līdz Valmierai un atpakaļ tā, lai tā pa ceļam neizjūk,” smej P. Lapiņš.

Neatsaka un nenolaiž rokas

P. Lapiņa Klaipēdas laika kursabiedre un kolēģe Liepājas Leļļu teātrī Ilze Jura saka, ka abu sastrādāšanās vienmēr bijusi priekpilna.

“Jau 16 gadus mēs esam saistīti mākslā. Un šī saikne ir vienmēr, neatkarīgi no tā, kur mēs katrs strādājam. Izrādes iestudēšanas procesā mums nekad nav bijušas domstarpības, Pēteris darbu prot darīt sirsnīgi un profesionāli. Lai gan tagad redzamies nedaudz retāk, ik reizi priecājos ar viņu spēlēt izrādē “Ucipuci meklē mājas” un izbaudu iespēju kopā muzicēt, kā tajā koncertā, atverot Andreja Miglas grāmatu “Mūsu Klaipēdas kursiņš”.”

Tāpat P. Lapiņa sirsnību ievērojis arī bijušais Liepājas teātra kolēģis Armands Kaušelis, kurš, ieģērbies ziemeļbrieža Svena kostīmā, stāvēja blakus Olafam eglītes iedegšanas dienā. Abiem šai dienā gājis jautri, daudz smējušies – laiks paskrējis nemanot.

“Pēteris ir ļoti sirsnīgs un izpalīdzīgs – uz viņu var paļauties. Cik esmu ko palūdzis, viņš nekad nav atteicis,” stāsta A. Kaušelis.

Pēc viņa vārdiem, P. Lapiņš esot ļoti punktuāls aktieris – uz mēģinājumiem vienmēr bijis klāt pirmais, turklāt esot redzams, ka P. Lapiņš ir ļoti tehnisks cilvēks.

Par viņa tehnisko pusi un patīkamo sadarbību bezgala priecīgi ir Zinātnes un izglītības inovāciju centra kolēģi. “Pēteris nekad nenolaiž rokas. Ja eksperiments neizdodas, viņam kabatā vienmēr ir vismaz divas idejas, kā atrisināt problēmu, ja ne pat veselas trīs. Jebkurā brīdī viņš varēs dot padomu, kas saistīts ar tehnoloģijām. Viņš ir plaša spektra cilvēks vai, kā es parasti saku, universālais kareivis,” saka Kitija Kuduma.

VIZĪTKARTE

Pēteris Lapiņš

• Dzimis 1986. gada 16. septembrī Rīgā.
• Mācījies Kauguru pamatskolā, Valmieras Viestura vidusskolā.
• Klaipēdas Universitātes aktierkursa absolvents.
• Strādājis Liepājas teātrī, pašlaik ir ārštata aktieris Liepājas Leļļu teātrī.
• Dzīvesvieta: Durbe.
• Liepājas Universitātē studē bakalaura programmā “Viedās tehnoloģijas un mehatronika”.
• Strādā Zinātnes un izglītības inovāciju centrā (ZIIC).
• Tētis Ernestam, Dārtai un Jānim.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.