“Nekad nav par vēlu” – tāds nosaukums dots gleznu un fotogrāfiju izstādei, kuras autori ir Valentīna Strelkova un Boriss Gnusovs. Šī izstāde ir apliecinājums tam, ka nekad nav par vēlu īstenot savus sapņus un aizraušanās.

Valentīna Strelkova un Boriss Gnusovs ir Somijas pilsoņi, cēlušies no Sanktpēterburgas, bet nejaušas sagadīšanās dēļ jau piecus gadus no pavasara līdz rudenim viņi ir liepājnieki un aktīvi iesaistās Liepājas kultūras dzīvē. Kopš viņi aizgājuši pensijā, savu brīvo laiku velta radošām izpausmēm. Kopā ar meitu Irinu Kuraševu un mazmeitu Karinu, kuras bija atbraukušas no Vācijas, viņi sagaidīja viesus izstādes atklāšanā. Valentīnai šī bija pirmā izstāde.

Kopš jaunības dienām Valentīna Strelkova sapņoja kļūt par mākslinieci vai apģērbu dizaineri, taču profesiju izvēlējās viņas mamma, kura uzskatīja, ka māksla nav nopietna nodarbošanās. V. Strelkova ieguvu izglītību ekonomikā un visus darba gadus aizvadīja šajā nozarē. Bet nu jau vairākus gadus ir sadūšojusies piepildīt savu sapni – gleznot. “Es aizbraucu uz Pēterburgu, aizgāju uz mākslas veikalu un ilgi vēroju māksliniekus, kas izvēlējās audeklus,” Valentīnas kundze pastāstīja, kā atgriezās pie sava jaunības sapņa. “Arī es saņēmos un uztraukti palūdzu. Nopirku audeklu, krāsas, atbraucu mājās. Man nebija molberta, audeklu noliku uz galda. Rāmis bija metrs reiz 80 centimetri, un es sapratu, ka ar otiņu netikšu galā. Pamēģināju ar pirkstiem, sapratu, ka nevaru, atšķaidīju krāsu ar šķīdinātāju un sāku gleznot ar plaukstām. Un glezna man izdevās skaista.” Pirmā glezna tapa meitai. Vēlāk V. Strelkova daudz lasīja, studēja stilus, gāja uz muzejiem. “Es turpinu mācīties, es mīlu savas gleznas un nebaidos ar to nodarboties,” viņa atzina.

Valentīnas vīrs Boriss Gnusovs ir profesionāls žurnālists, Starptautiskās Žurnālistu federācijas biedrs, strādājis gan laikrakstos, gan televīzijā Ļeņingradā. Vēlāk “Radio Brīvība” Minhenē, bet Somijā līdz pensijas gadiem vadīja žurnāla redakciju. B. Gnusovam vienmēr paticis fotografēt, un fotokamera viņam visur ir līdzi jau kopš bērnu dienām. Pensijas gados Borisa kungs sācis fotografēt īpaši aktīvi. Liepājā viņš fotografē bieži un labprāt, un visdažādākajos pasākumos. “Es to daru ar mīlestību pret cilvēkiem.” Par to var pārliecināties izstādē, kur aplūkojamas 60 fotogrāfiju reportāžas žanrā, kurā viņš strādā. Tikai viena ir mākslas fotogrāfija. “Tas ir mans varoņdarbs,” Borisa kungs pasmejas.

Izstāde “Nekad nav par vēlu” apskatāma Liepājas Universitātē, 4. stāvā. “Es savu izstādi varēju sarīkot jau sen, bet Valentīna visu laiku baidījās un reizē ļoti vēlējās. Tagad mums ir ļoti daudz pazīstamu mākslinieku Liepājā, mēs ejam uz visām izstādēm. Es fotografēju, viņa mācās no citu darbiem. Viņa teica – esmu gatava,” B. Gnusovs pastāstīja, kā nobriedusi ideja par izstādi. Taču ar telpu atrašanu nav veicies tik raiti. Biedrības nama galerijā viņiem sākumā telpas apsolītas, pēc pāris mēnešiem atteikts. Atraduši “Vienotības” biroju Romas dārzā, bet pa šo laiku birojs slēgts. Pilsētā nejauši sastapuši profesoru Aldi Kļaviņu, un viņš uzaicinājis uz Liepājas Universitātes mākslas simpozija izstādi. Tad arī noskatījuši šo vietu savai izstādei “Nekad nav par vēlu”. Tur tā apskatāma līdz 10. augustam. Bet no 11. augusta B. Gnusova fotogrāfijas priecēs cilvēkus tirdzniecības namā “Kurzeme”.

23Skatīt galeriju