“Es ticu, ka māksla ir labs laiks, tā dziedē, inspirē, atklāj, vieno, iespējo un parāda labāku pasauli, uz kuru tiekties. Pandēmijas un kara šausmu ieskauti, mēs tiešām ilgojamies pēc laba laika,” atklāšanas vakarā sacīja koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Mākslas forums tika atklāts ar Rīgā dzimušā un Berlīnē dzīvojošā fotomākslinieka Iļjas Lipkina personālizstādi ”YOU are the model! YOU are the majority!”. Mākslinieks gan pats uz atklāšanu nebija ieradies, jo pašlaik atrodas Ņujorkā, bet ar viņa veidoto izstādi iepazīstināja “Kim?” laikmetīgās mākslas centra direktore Elīna Drāke un fotosesijas producente Evita Goze.

Izstādi veido lielformāta fotogrāfijas, kuras uzņemtas Rīgā un Berlīnē. Rīgā uzņemtajās fotogrāfijās jaunieši redzami tukšā dzīvoklī, kura interjers un jauniešu apģērbs atgādina 90. gadu estētiku – tas ir laiks, kad I. Lipkins no Latvijas pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā.

Berlīnē tapušajās fotogrāfijās iemūžināta kāda ukraiņu jauniete, kuru fotogrāfs nejauši sastapis un ieinteresējis ar savas fotosesijas ideju. Foto tapuši šā gada pavasarī, tāpēc, kā norādīja E. Drāke, tajos jūtamas arī Ukrainā notiekošā kara izraisītās atbalsis.

“Sērija ir daļēji iestudēta, daļēji improvizēta. Modeļi tika aicināti ierasties uz fotosesiju tādi, kādi ikdienā ir – savā ziņā tā, lai tēlotu paši sevi,”

pastāstīja E. Goze.

Šī fotosesija, pēc  E. Drākes un E. Gozes vārdiem, kontrastē ar ierasto fotogrāfa darbu modes pasaulē, jo šajās fotogrāfijās uzsvars likts uz dabisko, nesamāksloto.

Modeļi atlasīti, izmantojot sociālo aplikāciju “Instagram”, iepriekš viņi nav bijuši pazīstami, bet fotogrāfijās iemūžināti tā, lai izskatītos pēc tuvu draugu kopas.

Fotogrāfijās parādās ekrāni un daudz izmantots ekrānu apgaismojums. Jaunieši, cieši raugoties ekrānos, pauž neieinteresētību fotogrāfa kamerai un tāds arī bijis fotogrāfa galvenais norādījums.

E. Goze atzīmēja, ka skatītājs nekad neuzzinās, ko tieši jaunieši ekrānos redz, fotogrāfijas ir tikai fragmenti, kuros redzamas ekrānu apspīdētās sejas.

“Šī sērija ir komentārs par mūsdienu sabiedrību, kura mūždien veras ekrānos. Kad darbs tapa – mēnesi pēc iebrukuma Ukrainā – tad, protams, lielākā daļa bija pie ekrāniem,”

norādīja E. Goze.

Pēc E. Gozes vārdiem, ar savu izstādi I. Lipkins cenšas likt skatītājam apdomāt savas attiecības ar ekrānu.

“Viņš nemēģina dot konkrētu atbildi, vai tas ir labi vai slikti, drīzāk ieskicēt un notvert to, kas šobrīd notiek,” pastāstīja fotosesijas producente. Mākslinieks skatītājam piedāvā brīvu iespēju fotogrāfijas nolasīt dažādos veidos.

Fotogrāfs savā daiļradē bieži cenšas fiksēt tieši jaunību. E. Drāke pastāstīja, ka mākslinieks savos pēdējā laika darbos izteikti izvēloties tieši tos jauniešus, kuri pirms pilngadības meklē savu identitāti – šis posms ir ārkārtīgi svarīgs. E. Goze norādīja, ka, ņemot vērā to, ka pats I. Lipkins no Latvijas uz Ņujorku pārcēlās apmēram tādā pašā vecumā, kādā redzami jaunieši viņa fotogrāfijās, māksliniekam bijis svarīgi atgriezties Latvijā, lai, pats būdams ārzemnieks, stāvot it kā atstatus, fiksētu to, kāda tagad ir latviešu jaunatne un kādas ir viņu sajūtas, meklējot sevi.

Fotogrāfijās redzami motīvi, kuri atkārtojas, vairākās atkārtojas arī paši varoņi, taču tiek uzsvērta arī dažādība. “Tā ir saspēle starp notvertiem mirkļiem un vairāk iestudētiem kadriem, detaļām, ekrāniem,” norādīja E. Goze.

Viena no fotogrāfijās redzamajām modelēm, liepājniece Sabrina Rače, pastāstīja, ka viņu uzrunājusi fotogrāfa ideja.

“Tēma ir dziļa – tā liek dziļāk aizdomāties par to, kas apkārt notiek,”

skaidroja modele. Viņa atklāja, ka fotosesijas laikā jutusi nospiestības sajūtu. “Tu nekādi nevari ietekmēt situāciju, jo tu esi nolikts pie ekrāna. No vienas puses šķiet, ka tu visā tajā esi iekšā, bet tajā pašā brīdī tu esi ļoti tālu no tā. Tu esi kā mazs puteklītis, kurš grib, lai viss būtu citādāk un labāk, bet tu neko nevari, jo esi pie ekrāna. Tev ir tikai jautājums: kas būs tālāk?”

Pēc izstādes ar ekskluzīvu salonmūzikas koncertu turpinājās foruma atklāšanas svinēšana. Uzstājās mūziķu trio ”Surel, Segal & Gubitsch” no Francijas, kuri ar paškomponētiem skaņdarbiem un eksperimentālām improvizācijām klausītājiem uzbūra intīmāku un silti mājīgu atmosfēru.

Mākslas foruma pirmā diena noslēdzās ar ballīti “Klubnacht Berlin”, kurā pasaules metropoļu cienīgu klubmūziku nodrošināja britu dīdžejs un multimākslinieks Stīvens Voriks (kurš ir arī tuvs I. Lipkina draugs) kopā ar latviešu eksperimentālo skaņu meistaru Kasparu Groševu.