Šā gada 30. jūnijā plkst.
16.00 Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Rožu zālē, notiks digitālo
filmu studijā “ROBYWORKS” tapušas dokumentālās filmas “Kosmopolītiskā Liepāja” (Cosmopolitan Liepaja) pirmizrāde.
Filmas režisors – Roberts Vītols.

Kā portālam pastāstīja LPPI “Kultūras pārvalde” attīstības projektu vadītāja Agita Auza, dokumentālā filma “Cosmopolitan Liepaja” veltīta cilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās vienā laikā un telpā, un
kuriem ir atšķirīga izcelsme, tautība, tradīcijas un valoda. Filma sniegs
atbildes uz jautājumiem – kā viņi mūs redz, ko viņi domā par Liepāju, kā te
jūtas un kāds ir viņu ieguldījums vietējās kultūrvides, sabiedrības un
ekonomikas attīstībā.

Pateicoties filmas varoņiem,
filmas skatītāji varēs ielūkoties Liepājā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku
likteņos un ikdienā. Filmas saturā iekļauta arī vispārēja informācija par
Latvijas gadalaikiem un svētku svinēšanas tradīcijām, Latvijas cilvēkiem – sasveicināšanos,
distances ieturēšanu, valodu, ēdienu, dzīves telpu, iespējām izglītībā un
biznesā, pilsonisko vidi un līdzdalību.

Liepāja ieguva pilsētas
tiesības 1625. gadā, bet jau pirms tam tā Eiropā bija pazīstama kā Līvas ciems,
kur dzīvoja un strādāja dažādu tautību cilvēki – vācieši, zviedri, poļi,
ebreji, krievi un holandieši. Liepāja, kas izaugusi daudzu jūras ceļu krastā un
tirdzniecības ceļu malā, vienmēr bijusi atvērta dažādu tautību cilvēku radošai
darbībai.

Vienu no skaistākajiem baroka laika altāra
retabliem Sv. Annas baznīcā 17.gs. veidoja holandiešu izcelsmes tēlnieks no
Ventspils Nikolauss Sefrenss jaunākais. 18.gs. Liepājā bija daudz labu
amatnieku, bet arhitekti bija iebraucēji, piemēram, talantīgais Kēnigsbergas
arhitekts Johans Kristofs Dorns, kurš ir Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles
projekta autors. Savukārt 19.gs. sākumā Liepāju apmeklēja un iemīlēja
apdāvinātais vācu izcelsmes uzņēmējs un kaislīgs botāniķis Kārlis Ulihs, kura
ieguldījums pilsētas attīstībā joprojām ir nenovērtējams ne vien ostas
konkurētspējas celšanā, bet arī pilsētas labiekārtošanā. Pie šī laika
arhitektūras vērtībām pieder arī krievu arhitekta Vasīlija Kosjakova Liepājas
Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas joprojām ir viena no lielākajām
šāda tipa sakrālajām celtnēm Latvijā. Bet par historisma laika arhitektūras
pērli 19.gs Liepāju padarīja vācu izcelsmes arhitekts Pauls Makss Berči un viņa
izsmalcinātie pasūtītāji.

Šķiet, ka tikai esot atvērta, Liepāja
elpo, dzīvo un aug, jo tās bagātība ir cilvēki – atšķirīgi, daudzveidīgi,
radoši.

Filma ir 45 minūtes gara un skatāma
angļu valodā ar latviešu valodas subtitriem. Pašlaik norit darbs pie filmas
ierakstīšanas franču un krievu valodās.

Filma ir tapusi, pateicoties
projektam “Sabiedrības integrācijas veicināšanas pasākumi Liepājā”, kas tiek
īstenots Eiropas Savienības vispārīgās programmas “Solidaritāte un
migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo
integrācijas fonda ietvaros.