Jaunās latviešu oriģināloperas ”Suitu sāga” stila un kostīmu autore ir modes dizainere Dace Dēliņa-Lipska, kas pēdējos gados plašu atpazīstamību guvusi ar suitu sievu gleznu sēriju ”Sauceeejas”, portālu liepajniekiem.lv informē Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāve Iveta Vēvere.

Ceļš pie suitu ļaudīm māksliniecei Dacei Dēliņai-Lipskai aizsākās pirms pieciem gadiem Jūrkalnes mākslas plenērā. Tiekoties ar suitu sievām un gleznojot, radās iespēja dziļāk sajust īpašo novada atmosfēru.

Dzīvo tradīciju košums materializējās vērienīgā gleznu ciklā ”Sauceejas”, kas valsts simtgades svinību laikā piedzīvoja izstādes Liepājas muzejā, Sanktpēterburgas modernās mākslas muzejā Erarta, Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu, Cēsu Izstāžu namā un Jūrkalnes ”Vētru muzejā”.

Paralēli gleznām, tapa unikāla suitu sievām veltīta lakatu dizaina kolekcija ”Visādie zīdeņi”, kas apvieno Daces gleznu motīvus ar suitu etnogrāfisko krāsu vitalitāti.

Arī operas galvenās varones Barbaras Konarskas fināla tērpā izmantots pēc mākslinieces dizaina skicēm īpaši izgatavots audums ar magones motīvu kā ziedošanās simbolu.

”Ar lielu mīlestību un reizē pietāti pret vēsturisko materiālu un leģendu, kas suitu kopienai ir svēta, es vēlos radīt tēlus, kas nekopē vēsturi, bet, apvienojot pa detaļai no visa, rada universālu laika sajūtu. Universālu ietvaru stāstam par nemirstīgām vērtībām.

Ņemot vērā telpas arhitektūru, skatuves varoņu kostīmiem piešķirts lakonisks siluets un suitu krāsu kods,” stāsta māksliniece.

Dace Dēliņa-Lipska ir diplomēta modes dizainere un gleznotāja. Jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā aizsākusi darboties kā modes apskatniece un stiliste vadošajos Latvijas preses izdevumos, radījusi virkni tērpu kolekciju un vizuālo noformējumu muzikāliem projektiem, vēlāk pievērsusies glezniecībai.

Pēc vairāku grafikai un glezniecībai veltītu personālizstāžu veidošanas, tieši suitu tērpa iedvesmotais radošais process ir atgriezis mākslinieci modes pasaulē un dāvājis debijas iespēju teātra žanrā.

Komponista Riharda Dubras opera ”Suitu sāga” ir stāsts no Kurzemes dzīlēm – par neprātīgu mīlestību, kuras redzamā zīme jau gandrīz četrsimt gadu ir unikālais suitu tautas tērps.

Operas ”Suitu sāga” dramaturģisko asi veido barona Johana Ulriha fon Šverina un polietes Barbaras Konarskas mīlas stāsts un ar to saistītie satricinājumi Kurzemes hercogistes valdošajās aprindās 17. gadsimta pirmajā pusē.

Izrādē atainotais personāžu likteņstāsts nepretendē uz faktoloģisku precizitāti, tas drīzāk ir fons vēstījumam par visai cilvēcei kopīgiem un nozīmīgiem jautājumiem.