Pamatelementi paplašinātā realitātē. Galerijā “Romas dārzs” skatāma mākslinieka Anša Rozentāla darbu izstāde
Mākslinieks Ansis Rozentāls darbus izstādei ”meta Element” radījis īpaši galerijai ”Romas dārzs”. Tur skatāma viņa ideja par klasiskās glezniecības un mūsdienu tehnoloģiju simbiozi. Uzvārds nav sakritība – viņš ir ievērojamās Rozentālu dzimtas pārstāvis.
"Kurzemes Vārds"
Gleznotājs Janis Rozentāls ir Anša vecvecvectēvs. ”Latvijā ir daudz mākslinieku dzimtu – Skulmju dzimta, Zariņu dzimta, Ritumam Ivanovam aug divi dēli gleznotāji. Savā ziņā normāla, ierasta lieta. Esmu Rozentālu dzimtas pārstāvis, taču esmu arī individuāls gleznotājs, bet šī sasaiste, protams, ir neatņemama sastāvdaļa,” viņš atklāj.
Izstādītie darbi ejot roku rokā ar mākslinieka praktiskās doktorantūras pētniecību. ”Galvenā manā daiļradē šobrīd ir metafizika un tās pamatelementi: ūdens, uguns, zeme gaiss un ēters,” stāsta A. Rozentāls.
Gleznās daudz redzami meži un ūdeņi. ”Pirmo darbu izstādei sāku gleznot, kad bija sācies drausmīgais karš un Putina uzbrukums neatkarīgai valstij.
Sākumā bija ieplānota ziemas ainava, bet ar visām tā brīža emocijām darbs kļuva spilgti sarkans,” mākslinieks stāsta par gleznu, kurā, šķiet, aiz meža ir briesmīgs ugunsgrēks.
Lielajos formātos viņam esot vieglāk izpausties, jo var atvēzēties. Tomēr ir arī nelieli darbiņi, vienā redzams baseiniņš koku ielokā. ”Garciemā man ir vecātēva mantojuma mājiņa, un tur ir tāds baseins. Padomju laikā bija jābūt pilniem ar ūdeni, ja nu gadījumā deg. Tad kaimiņi var pasmelt un nodzēst uguni. Baseiniņš apspēlēts arī citos darbos – kā mistiskais elements,” pauž mākslinieks.
Cits darbs atklāj paplašinātās glezniecības principu, kurā glezniecība ir primārais medijs un tiek pievienots vēl kāds, saistīts ar jauno tehnoloģiju iespējām, kas organiski iekļaujas, šajā gadījumā tas ir izgaistošs elements ēters. Kādā gleznā ir mežs ar tīģeri, par kuru mākslinieks šaubījies, bet viņa krustbērni novērtējuši to kā meistardarbu.
Praktiskās doktorantūras studijas kopīgi rīko Latvijas Kultūras akadēmija, Mākslas akadēmija un Mūzikas akadēmija. ”Mēs radām darbus, vairāk balstoties uz praktisko pusi. Es rakstu disertāciju, balstoties uz savu glezniecību. Komponists Ēriks Ešenvalds taisa baletu, diriģents Kaspars Ādamsons – kora uzvedumu. Mums ir iespēja tik ļoti nenodalīt teorētisko un praktisko,” saka mākslinieks. Izstāde esot iespēja beidzot paraudzīties no malas uz saviem darbiem kopumā.
Izstāde galerijā aplūkojama līdz 29. maijam.
