Pasaule sašķīst ļaunuma priekšā. Muzejā atklāta ekspozīcija “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā”
Liepājas muzejs savu struktūrvienību ēkā K. Ukstiņa ielā izveidoja 2001. gadā. Tolaik ekspozīcijā ļoti maz uzmanības bijis veltīts holokausta tēmai. “Nu mēs esam šo kļūdu labojuši,” atzīmēja muzeja direktore Dace Kārkla, ievadot jaunās interaktīvās ekspozīcijas “Lielais tukšums. Holokausts Liepājā” atklāšanas pasākumu.
liepajniekiem.lv
Datums nebija izvēlēts nejauši – dienu pēc Starptautiskās holokausta upuru piemiņas dienas. Turklāt šogad aprit 80 gadi, kopš atbrīvota Aušvicas nāves nometne.
Jaunā pamatekspozīcija, kas veltīta holokaustam – mērķtiecīgai un sistemātiskai ebreju nogalināšanai, ko Otrā pasaules kara laikā īstenoja nacistiskais režīms –, Liepājas okupācijas muzejā tapusi ar fonda “Uniting” finansiālu atbalstu, un tā ir fonda dāvinājums.
Līdz šim tik plašs un emocionāls holokausta tēmas izklāsts Liepājas muzejā nav bijis.
“Ekspozīcijas tapšana ir vairāk nekā tikai mūsu finansiālais devums – tas ir paliekošs ieguldījums Liepājas vēstures mantojuma saglabāšanā,” portālam teic fonda “Uniting” izpilddirektore Elīna Škļara, skaidrojot, kādēļ iesaistījušies.
Fonds iepriekš ir piedalījies vairākos projektos, kuru mērķis ir saglabāt ebreju vēsturi Latvijā.
“Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Liepājas okupācijas muzeju, tādēļ brīdī, kad muzejs uzsāka darbu pie jaunās ekspozīcijas, mēs labprāt pievienojāmies, lai kopā izstrādātu tādu ekspozīciju par holokaustu, kas būtu informatīvi pilnvērtīga, interaktīva, mūsdienīga un atbilstu Eiropas muzeju labākajām praksēm.”
Fonds finansiāli nodrošinājis dizaina biroja “H2E” darbu pie ekspozīcijas izveides, atvēlot projektam vairāk nekā 91,600 tūkstošus eiro.
Ekspozīcijas autori – dizaina birojs “H2E” – radījuši telpu, izstāstot cilvēcības drāmu trijās daļās – par iekļaujošu, pulsējošu pirmskara dzīvi, tai pretstatā – drausmīgiem, prātam neaptveramie notikumiem, kur burtiski pazūd zeme zem kājām un pasaule sašķīst, un par cerību visdziļākajā tumsā – glābējiem un izglābtajiem Liepājā.
“Tēma par cilvēcības robežām ir aktuāla visos laikos, īpaši šodien.
Ceram, ka ekspozīcija mudinās iedziļināties un izprast tā laika notikumus, veidojot šodienas un rītdienas sabiedrību daudz iekļaujošāku un cilvēcīgāku,” saka dizaina biroja “H2E” izveidotāja un vadošā dizainere Ingūna Elere.

D. Kārkla norādīja, ka ekspozīcijai būs turpinājums – par padomju laiku represijām, par izsūtījumiem uz Sibīriju, par to, ko paveikusi padomju represīvā vara. Atklāšana paredzēta martā.
Jaunās holokausta ekspozīcijas izveidē lielu darbu paveicis Liepājas muzeja kolektīvs.
D. Kārkla īpaši pieminēja muzeja vadošās pētnieces Innas Gīles, kā arī vēsturnieces Aijas Raudiņas ieguldījumu.
Tāpat satura tapšanā iesaistīti vēl citi pētnieki Latvijā, veidojot veselu komandu. Ar materiāliem un fotogrāfijām palīdzējis muzeja “Ebreji Latvijā” direktors Iļja Ļenskis.
“Es būtu bijis ļoti priecīgs, ja man nebūtu jāstrādā pie šī projekta. Es domāju, ka jebkurš vēsturnieks, jebkurš dizainers teiktu, ka mums daudz labāk patīk strādāt pie Latvijas vēstures pozitīvajām un skaistajām lapaspusēm.
Bet, no otras puses, darbs pie šāda projekta dod zināmu gandarījumu. Kad darbs ir pabeigts, jūti, ka esi izdarījis kaut ko ļoti svarīgu,”
atklāšanā savas izjūtas pauda I. Ļenskis.
Rezultātu – ekspozīciju – viņš vērtēja, kā ļoti veiksmīgu, gaumīgu, uzrunājošu un cieņpilnu pret upuriem.
“Domāju, ka ir izvēlēts arī veiksmīgs nosaukums – “Lielais tukšums”. Liepāja un visi iesaistītie var lepoties ar šo ekspozīciju.”
Liepājas vārds holokausta vēstures lappusēs ir ierakstīts ar masveida slepkavībām Raiņa parkā, zvejas ostas rajonā pie bākas, pie “Olimpijas” stadiona, Karostā un Šķēdes kāpās.
Ekspozīcijā redzams unikāls video, ko 1941. gada jūlijā pie zvejas ostas bākas uzņēmis vācu jūrnieks. Video skatītāju neatstāj vienaldzīgu, jo redzams, kā cilvēki tiek vesti uz bedri un nošauti.
“Notikumi ir ļoti traģiski, kurus patiesībā negribas atcerēties. Bet diemžēl mums ir jāatceras arī tas, kas ir noticis un kas nemaz nav labs.
Tie stāsti ir jāstāsta tālāk, nākamajām paaudzēm, lai tas nekad neatkārtotos. Jo cilvēks ir tāds interesants “dzīvnieks”. Ja ļaujam viņam vaļu, tad redzam, kas notika 7. oktobrī Izraēlā, kas notiek Ukrainā…
Mūsu spēks ir tajā, ka spējam saglabāt šīs atmiņas, nest tās tālāk un censties darīt visu, kas mūsu spēkos, lai tas nekad vairs neatkārtotos,” – tā dizaina biroja “H2E” līdzdibinātājs, dizainers Holgers Elers.

“Es domāju, ka ir paveikts burvīgs darbs, kas man ļoti simpatizē. Vērtīgais ir tas, ka nu ir pamats, uz kā var būvēt mācību stundas par holokausta tēmu skolēniem,” iepazīstoties ar paveikto, pauž fonda “Liepājas ebreju mantojums” vadītāja Ilana Ivanova.
“Pieeja ir interesanta, savdabīga. Vajadzīgs tikai labs gids, kas to visu prastu izstāstīt.”
RTU Liepājas akadēmijas filoloģijas profesore, literatūrzinātniece Zanda Gūtmane, daloties savos iespaidos, sacīja: “Pirms vairākiem gadiem šeit atvēru savu grāmatu, kurā bija salīdzinātas holokausta un deportācijas interpretācijas literatūrā. Šeit bija mazs stūrītis, kas veltīts holokaustam. Nu te ir kaut kas tik nopietns, tik ļoti labs uztaisīts.
Manuprāt, ļoti veiksmīgi ir radīta slēpņu sajūta, un vēl – ētiskā attieksme pret briesmīgākajām fotogrāfijām. Daudzos holokausta muzejos šīs fotogrāfijas ir ļoti lielas un pat pa visu sienu ar Liepājas uzrakstu. Mēs pret to esam izturējušies ar pietāti, un tas ir ļoti labi.”
Izstādes izveidi finansiāli atbalstījis fonds “Uniting” un Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.