Piecdesmit teikas no dabīgā slinkuma. Iznākusi grāmata “Liepu Tēva teikas. Pastāsti par Liepāju un liepājniekiem”
Daudzus gadus pastaigājoties pa Liepāju ar ratiņiem, četru bērnu tētis, scenogrāfs, režisors un rakstnieks Varis Siliņš ievērojis gan neizskaidrojami dīvainas, gan parastas vietas. Koki ielas malā, nekā īpaša. Tomēr – kāpēc visiem saknes virs zemes? Un kas gan būvējis tornīti bez durvīm un logiem? Ja nezini atbildi, tam taču ir iztēle. Tās augļi nu izdoti grāmatā ”Liepu Tēva teikas. Pastāsti par Liepāju un liepājniekiem”.
"Kurzemes Vārds"
Pastaigās V. Siliņš ievērojis, cik Liepāja ir skaista. Pārsvarā maršruti bijuši pa centru, tāpēc no šejienes visvairāk objektu pilsētas kartē. Tā skatāma gan grāmatā, gan pie sienas Liepu Tēva muzejā, kas atvērts Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes 2. stāva foajē. Tur var aplūkot izstādi, kas pirms pāris gadiem bija skatāma Liepājas Latviešu biedrības namā, bet galvenais, kā joko augstskolas mācībspēki – neiekļaut tur rodamo informāciju zinātniski pētnieciskajos darbos.
Taču sākums nenopietno stāstiņu ceļam uz lasītāju sirdīm bija Facebook vietnē 2016. gadā, pēc tam arī iknedēļas publikācijās ”Kurzemes Vārdā”. Tagad V. Siliņa ”veltījums manām liepiņām Elēnai, Terēzei, Sarmai, Evijai un, protams, Albertam” izdots grāmatā un ilustrēts ar Egona Zīverta fotogrāfijām.
”Teikas radās no dabīgā slinkuma,” grāmatas atvēršanas svētku izbraucienā pa dažām zīmīgām vietām stāstīja autors. ”Neiešu uz arhīvu un nerakāšos, labāk izdomāšu pats.” Tomēr katrā stāstā iepīta vēsturiska persona vai reāls notikums, lai teika izklausītos ticamāka, noderējušas rakstniecības studijās gūtās iemaņas. ”Paldies, ka no nerakstošo rakstnieku pulciņa esi pārvirzījies pie rakstošajiem,” V. Siliņu apsveica fakultātes dekāne Zanda Gūtmane.
Liepājas teātra aktieris Kaspars Gods, kurš lasīja teikas grāmatas atvēršanas svētkos, ieteica to dāvināt katrai ģimenei, kurā piedzimst bērniņš, lai vecāki staigā ar ratiņiem un iepazīst Liepājas neparastās vietas.
Vai pēc piecdesmit nodrukātajām teikām tām pielikts punkts? ”Šim projektam turpinājums varētu būt tā kā trim musketieriem – pēc divdesmit gadiem,” nosmēja autors. ”Tad es varbūt staigāšu ar mazbērnu ratiņiem un gribēsies vēl kaut ko rakstīt.”
Rakstniecības maģistra grādu V. Siliņš ieguvis ar grāmatu bērniem, kuru joprojām nav izdevis. ”Teksts ir, bet man nesokas ar ilustrācijām. Vēl ir dzejoļi mūža garumā. Gribētos tos savākt kopā,” viņš atklāja. Tagad Varis dzeju intensīvi nerakstot, tomēr pagājušajās Dzejas dienās palūgts palasīt un sapratis, ka par agrākajiem dzejoļiem nav kauns.
