Pilsētas ainas ar Eduarda Kaplāna iztēles filtru
Liepājas Ebreju kopienas namā Kungu ielā aizvadīta mākslinieka Eduarda Kaplāna ikgadējā personālizstāde.
Liena Rimkus
"Kurzemes Vārds"
Sirsnīgā atmosfērā pasākums aizvadīts jau desmito gadu pēc kārtas. Mākslinieks atzīst, ka pēdējie gadi radošā ziņā esot bijuši klusāki, ņemot vērā pasaulē notiekošo, bet tas netraucē sumināt savu pilsētu 400. dzimšanas dienā.
Izstāde, kas nu jau iesakņojusies kā tradīcija, galvenokārt rīkota par godu pilsētas svētkiem, tomēr klātesošie pačukst, ka pirms pāris dienām arī pats mākslinieks nosvinējis dzimšanas dienu, tādēļ kopā sanākšana ir vēl jo īpašāka un personiskāka.
Draugi un kopienas pārstāvji sumināja izstādes autoru, veltot labus vārdus kā viņam, tā skaistajām Liepājas ainām.
Kopumā apskatei izstādīti 40 mākslas darbi.
Lielākoties tur redzamas skaistās Liepājas ieliņas, kas raksturo vēju pilsētas vaibstus,
tomēr E. Kaplāns smejot stāsta, ka pats vairs īsti nezina, kura glezna realitātei pietuvināta, kura vairāk balstīta fantāzijās un iztēlē.
Lai arī glezno, balstoties uz fotoattēliem, dažas ielas pats mākslinieks vairs neatminas. ”Piemēram, šī glezna. Es pats nezinu, kas tā par ielu. Varbūt jums ir idejas?” viņš uzrunā sanākušos viesus. Zālē pēkšņi paceļas roka un tai seko atbilde: ”Dubelšteina iela tā ir!” Mākslinieks atbildi pieņem ar smaidu.
Atšķirībā no citiem gadiem šogad izstādes atklāšanu papildināja viktorīna, kuras laikā viesi turpināja minēt, kādas ielas attēlotas izstādītajās gleznās. Klātesošie azartiski iesaistījās, valdīja pamatīga kņada, katram bija kāds variants, vieni pētīja gleznas tuvāk, citi diskutēja. Labākie ieguva arī balvas.
Atskatoties uz daiļrades pirmsākumiem, E. Kaplāns atceras, ka bērnībā zīmējis saržus un citus sīkumus, laika gaitā sapratis, ka šī aizraušanās sirdij ir ļoti tuva, un turpinājis radoši attīstīties. Visvairāk laika gan tam sanācis veltīt, kad devies pensijā, jo apvienot ar darbu šādu hobiju neesot bijis viegli.
”Atnāc no darba, kamēr visu saliec gleznošanai, izkārto, jau pienācis vakars un laika gleznošanai atliek pavisam maz, kad jau jāvācas atkal nost,” stāsta mākslinieks.
Vislielākā jaunrade tapusi tieši pēdējā desmitgadē, un mākslinieks ir apņēmības pilns daiļradi turpināt, lai priecētu liepājniekus arī nākamos gadus.
E. Kaplāns dzimis Dņepropetrovskā, tur pabeidzis Metalurģijas institūtu, un 1969. gadā kopā ar dzīvesbiedri Rozāliju Suhari viņus kā jaunos speciālistus nosūtīja darbā uz Liepājas metalurģisko rūpnīcu.
E. Kaplānam šis uzņēmums kļuva par vienīgo darbavietu, kurā viņš nostrādāja četrdesmit gadus, vadot šķirņu tērauda velmētavas ceha mehānisko dienestu, kur viņa pārziņā bija simtiem mehānismu. Bet R. Suhare sākumā strādāja uzņēmuma centrālajā laboratorijā un vēlāk Liepājas jūrskolā, kur mācīja fiziku.
Dzīvesbiedri aktīvi iesaistījušies Ebreju kopienas sabiedriskajā darbā.