“Hermaņa Paukša kā dramaturga skatījums uz dažādām tēmām mani vienmēr ir fascinējis,” stāsta režisors, “tādēļ ik pa laikam atgriežos pie šīs dramaturģijas. Iestudējumā skartā tēma šobrīd šķiet īpaši aktuāla – mīts par Trojas kara aizsākumu, kurā “dievi” paspēlējas ar cilvēkiem, sagādājot sev izklaidi.

Izrāde ir par mīlestību, kaislībām un intrigām savam priekam – bez atskaites punkta par sekām.”

Lugas sižetā ir Trojas kara izcelšanās apstākļi: “Pie Parida ierodas Hermejs ar trim dievietēm. Paridam jāizlemj, kura no dievietēm ir visskaistākā, uzdāvinot tai ābolu. Afrodīte pateicībā Paridam dāvā skaistuli Helēnu, kas nes līdzi ne tikai kaislīgu mīlestību, bet arī ciešanas, nāvi un karu.”

Mīlas un skaistuma dievieti Afrodīti atveido J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas 9.b klases skolniece Ulrika Kronpuša. “Afrodīte ir labākā manipulētāja no visiem dieviem,” jauniete sapratusi.

Viņa atzīst, ka sākotnēji bijis sarežģīti iejusties, jo

“neesmu tā cacīgākā, un man patīk vairāk cilvēkiem izpatikt, nevis būt tai, kura visiem liek izpatikt sev”.

Lai neietekmētos, papildus literatūrā vai citos materiālos par dievieti Afrodīti Ulrika neesot skatījusies. “Gribēju viņas būtību atrast vairāk sevī, nekā redzēt to, kāda viņa ir no viena vai otra skatpunkta.”

Pirmizrāde Ulrikai ļoti patikusi, arī atrašanās uz skatuves. Lai gan skatītāju rindās bijuši vecāki un vecvecāki, tas papildu uztraukumu neesot radījis. “Man jau ir bijusi neliela pieredze sākumskolā ar teātri. Sen sapratu, ka man teātri patīk vairāk spēlēt, nekā skatīties. Vēlējos to turpināt, meklēju iespējas, kur var pievienoties. Un Jauniešu teātra studijā esmu kopš septembra. Man ļoti patīk! Ir forša atmosfēra, jaunieši cits citu ciena, un ir ģimeniska sajūta. Un Juris ir vislabākais! Viņam ir interesanta humora izjūta, nebūs reize, kad, aizejot no mēģinājuma, nebūsi kārtīgi izsmējies.”

Arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknim Kristoferam Sproģim, kurš mācās vokālo mūziku 1. kursā, atveidojot Paridu, tā bijusi debija uz skatuves kā aktierim.

“Lai iejustos lomā, man bija jāpārkāpj pāri dažnedažādiem šķēršļiem,”

viņš saka, “jo Parids pēc būtības bija puisis, tāds pa pusei kautrīgs, tajā pašā laikā drosmīgs, bet nebija īsti pārliecināts par to. Un man bija jāmēģina radīt šī emocija.”

Viņš priecājoties, ka beigu beigās iejusties izdevies. “Manuprāt, bija diezgan labi,” vērtē Kristofers, “arī mūsu kolektīvs bija ļoti saliedēts.”

Lai gan kāpšana uz skatuves jaunietim nav sveša, kopš mazām dienām viņš ir saistīts ar mūziku, spēlēt izrādi bijis grūtāk. “Tev ir jāstrādā komandā, tu nedrīksti nojaukt tekstu. Ja nojauksi, pēc tam būs jāķepurojas ārā no bedres.”

Puisis neslēpj, ka izrādes laikā vienā brīdī aktieriem samisējušies teksti un viss aizgājis greizi. “Jā, bija neliels klusuma brīdis, bet beigās izlēcām no melnā cauruma un viss bija kārtībā,” viņš ar smaidu atceras.

Iesaistīties teātra studijā Kristoferam piedāvājis režisors. “Pēc 9. klases, meklējot skolu, kurā mācīties, atradu LMMDV, kuras programmā tika iekļauta skatuves runa. Un to vadīja Juris Ločmelis. Viņu nezināju, bet pēc pirmajām nodarbībām, sapratu, ka Juris ir ļoti radošs cilvēks pēc dabas, viņam ir laba humora izjūta. Un viņš man piedāvāja piedalīties viņa teātra studijā.

Teicu, kāpēc gan ne, jo viens no maniem sapņiem ir kļūt par aktieri,” stāsta jaunietis, cerot, ka šeit spēs attīstīt savas prasmes.

Iestudējums “Dievu ābols” ir sagatavots divos aktieru sastāvos. Bez Ulrikas un Kristofera pirmizrādē piedalījās Anna Lendele, Edgars Mariuss Bents, Elizabete Sitņikova, Beāte Ija Bērziņa, Una Unda Sālava, Emīls Butorins un Ainis Kuzņecovs.

Izrāde “Dievu ābols” Latviešu biedrības nama kamerzālē būs skatāma vēl 11. maijā.