Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Plenērā iemūžinās Liepājas vēsturisko apbūvi

Plenērā iemūžinās Liepājas vēsturisko apbūvi
Aivars Kleins pasniedz peonijas Dacei Kārklai un citām muzeja darbiniecēm, kuras palīdzējušas veidot izstādi. "Laikmetīgajā mākslā gan rozes, pujenes un saulriets ir sliktākais, kas var būt," viņš ironizē. (Foto: Egons Zīverts)
25.06.2020 07:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Šogad no 6. līdz 11. jūlijam jau divdesmit piekto reizi notiks plenērs “Liepājas marīna ’20”. Tā rīkotājs Aivars Kleins ziņo, ka tēma būs “Pilsēta un jūra. Quo vadis Liepāja?”, jo tas veltīts vēsturiskajai pilsētapbūvei. Ar mākslas kataloga “Liepājas marīna 2015–2019” atvēršanu Liepājas muzejā noslēgusies pērnvasaras plenēra atlasīto darbu izstāde.

Jaunajā, piektajā katalogā apkopoti plenēra dalībnieku darbi beidzamajos piecos gados. Jau ceturtdaļgadsimta garumā radīti vairāki tūkstoši Liepājai veltītu gleznu un zīmējumu un notikušas desmit izstādes par marīnas tēmu. Iepriekšējos katalogos bijis vairāk informācijas par māksliniekiem, “šoreiz saliktas tikai bildes, veidojas stāstošs moments”, atklāj A. Kleins. Plenēru rīkotāju skumdina fakts, ka plenēriskā pilsētvide Liepājā ejot mazumā: “Renovētās mājas krāso pelēkas, tās nevar uzgleznot, tāpat ar vēsturiskām ēkām katastrofāli disonē plastmasas logi.”

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla uzsver, ka plenēra darbu izstādes muzejā jau kļuvušas nevis par bijušā darba izvērtējumu, bet kļūst par pamudinājumu jaunam plenēram: “Sapulcējušos māksliniekus šis riktīgi uzrunā ķerties pie otām un molbertiem. Uzskatu, ka plenērs ir viens no Liepājas mākslas dzīves attīstītājiem.” Arī Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns atzīmē, ka plenērs cikliski fiksē pilsētas dzīvi un attīstību, kas neizdzēšami paliek mākslā. “Diezgan viegli pieņemt, ka pilsēta ir statisks, monolīts, gatavs lielums. Zinot, ka Rīga nekad nav gatava, rodas retorisks jautājums, vai Liepāja ir gatava? Uz šo jautājumu brīnišķīgi atbild “Liepājas marīna” – nē, nav. Nemaz ne tik sen gleznotāju darbos nevarēja būt koncertzāle “Lielais dzintars”, un šogad gleznās Trīsvienības katedrāle vairs nebūs drūmi pelēka, bet jaunajā, gaišajā krāsojumā,” viņš norāda.

Covid-19 pandēmija diemžēl ietekmējusi arī plenēra dalībnieku ģeogrāfisko pārstāvniecību, par starptautisku to padarīs gleznotāji no Lietuvas.

“Nākamgad gribētu ietaisīt pauzi plenēram un savākt tā vēstures artefaktus, taču tur ir vajadzīgs projekts. Tas nav nekāds nekrologs, taču jaunā paaudze vairs tā neglezno, mugurkauls plenērā ir padomju laikos mācījušies gleznotāji. Izsmeļas dalībnieki,” atzīst A. Kleins. “Gleznot plenērā nozīmē disciplīnu, tas nav ne plezīrs, ne plenārs, ir reāli jāstrādā dabā.”

Māksliniece Ginta Stavrovska pērn nepiedalījās “Liepājas marīnā”, jo gleznojusi Polijā. Viņai tagad esot iespēja vērot no malas padarīto. “Man prieks, kā tas viss notiek. Un ar lielāko prieku atkal uz priekšu! ” viņa atzīmē par gaidāmo plenēru.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz