“Mēs jau nevaram ilgi nosēdēt, bet šoreiz klausījās. Bija interesanti,” teica Mareka māmiņa Vineta, kas kopā ar dēlu un meitu Martinu noskatījās režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu “Turpinājums”. Bērni tās pirmizrādē koncertzālē “Lielais dzintars” sēdēja klusi kā pelītes un pusotras stundas garumā acu nenolaida no savu vienaudžu priekiem un grūtībām pirmā skolas gada laikā. Mareks teica, ka viņam filmā vislabāk patika bērni. “Tā ir filma, kuru bērni vēlas noskatīties vēlreiz,” atzina režisors.

Ciklā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” studijā “Mistrus media” uzņemtā filma vēsta par pieciem bērniem no dažādiem novadiem, kas 2015. gada 1. septembrī sāka mācības pirmajā klasē. Operatoru kameras sekojušas viņiem visu mācību gadu līdz liecību izsniegšanas brīdim. Zane un Gļebs no Rīgas, Kārlis no Kusas, Anete no Jaunpiebalgas un Anastasija no Stoļerovas vada savu ikdienas dzīvi, kurā filmas veidotāji nekādi neiejaucas, vienīgi uzdod dažus jautājumus. Pie šiem bērniem filmas radošā grupa vēl atgriezīsies, lai parādītu, kā tālāk veidojusies viņu dzīve.

I. Seleckim garajā dokumentālista mūžā šī bija pirmā filma, kuras varoņi ir bērni. “Galvenais pārsteigums bija, ka ar viņiem ir jārunā kā ar pieaugušiem cilvēkiem, tad viss ir kārtībā. Ja runāsi tā, kā mēs iedomājamies, ka vajadzētu runāt ar bērniem, tad nekāda saruna nenotiek,” režisors pauda “Kurzemes Vārdam”. “Viņi dzīvoja savu dzīvi, un mēs to visu uzfilmējām. Tur neviens neko nevarēja darīt, tā bija, un viss. Priekš mums nekas netika darīts. Kā ceļas un iet uz skolu, tā mēs līdzi.” I. Seleckis atzina, ka filmā sniegts ieskats šajā laikmetā: “Šis ir vienīgais reālās dzīves gabaliņš no simtgades filmām.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4. aprīļa numurā.

#kvards-20180404-08#