liepajniekiem.lv
Savukārt aktieri ir pateicīgi, ka ceļi saveduši kopā ar enerģisko, patieso un dzīvesgudro režisori, ar kuru sapratušies arī no pusvārda un kura arvien rosinājusi domāt par vērtīgo.
No aktrises par režisori
I. Kalnarājas vārds Liepājas, tuvākās apkārtnes amatierteātra vidē komentārus neprasa. Režisore, pedagoģe, aktrise, bet visvairāk – cilvēks, kurš teātrim ir nodevies ar visu sirdi.
Kad 1995. gadā iepriekšējā teātra vadītāja Agnese Ose devās prom, sakot, ka ir atdevusi visu no sevis, neko jaunu aktieriem vairs nevar dot, kolektīvam bija jāizvēlas nākamais režisors.
Viņi deva priekšroku I. Kalnarājai, kura tobrīd jau strādāja ar amatierteātriem Priekulē, Vērgalē un Dunalkā.
“Es dažus pazinu, bet ar Tautas teātri tieši nebiju strādājusi.
Viņi izvēlējās mani, un es biju priecīga un satraukta. Tas nav vienkāršs kolektīvs, ar savām spēcīgām tradīcijām,”
viņa atceras.
I. Kalnarājas vadībā teātris piedalījies starptautiskos festivālos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kur ieguvis augstu novērtējumu.
Vairākkārt izvirzīts finālam skatē “Gada izrāde”, bijis iekļauts Dziesmu un deju svētku amatierteātru programmā, organizējis starptautisku amatierteātru festivālu “Te un nekur citur” un piedzīvojis vēl daudz ko citu.
I. Kalnarāja, ko kolektīvā sauc arī par skolotāju, pati par režisori nav mācījusies, bet dzīves skola devusi nepieciešamās zināšanas.
“Es nezinu, pie cik režisoriem esmu strādājusi, bet no katra esmu kaut ko paņēmusi.”
Īpaša nozīme viņas režisoriskajā izaugsmē bijusi Andrejam Miglam, Laurim Klētniekam, Pēterim Vīksnam, Oļģertam Kroderam.
Būdama pati aktrise, I. Kalnarāja teātri redz ne tikai no režisora krēsla: “Es vienmēr cenšos ielīst aktiera ādā – pag, tagad viņam ir neērti, tagad viņam ir grūti… Varbūt viņu neaiztikt? Es zinu, kā viņš jūtas. Un tad dažreiz nedaru to, ko vajadzētu. Varbūt pat daudz ko viņiem esmu atņēmusi – un arī sev. Bet tāda nu bija mana pieeja.”
Saturēja visus kopā
Ilggadējā Tautas teātra aktrise Sandra Okuņeva teic, ka Ināra nekad nav bijusi režisore ar “stingru dūri”.
“Es 30 gadu laikā neatceros nevienu reizi, kad Ināra būtu kliegusi. Viņa vienkārši ir ļoti savaldīga.”
S. Okuņeva vērtē, ka režisores lielākā vērtība ir pamatīgums visā, ko viņa dara, un patiesīgums. Un to var redzēt gan izrādēs, ko viņa iestudē, gan tajā, kā viņa strādā ar aktieriem.
Gints Vīksna, kurš ar Ināru sadarbojies kopš 2004. gada, piekrīt – I. Kalnarāja bijusi “režisore ar lielo burtu.”
“Viņa nebija tikai režisore, viņa bija arī trupas vadītāja, menedžere, organizatore – viss vienā personā.
Viņa saturēja mūs visus kopā,”
viņš saka.
Runājot par režisores darba stilu, arī Gints izceļ viņas pacietību un prasmi strādāt ar amatieriem: “Ar amatieriem strādāt nav viegli. Bet viņa to darīja ar tādu pacietību, kādas man pašam trūkst.”
Viens no darbiem, kas G. Vīksnam īpaši palicis atmiņā, ir iestudējums “Ilgās Ziemassvētku pusdienas”.
“Kad Ināra paziņoja, ka iestudēsim šo lugu, mana pirmā doma bija, kā to vispār var uzlikt uz skatuves? Gāju uz mēģinājumiem un domāju, nu nē…” atceras Gints.
“Bet tas bija, manuprāt, viens no visveiksmīgākajiem iestudējumiem mūsu teātra vēsturē.”
Šī pieredze kļuva par pagrieziena punktu arī Ginta attieksmē pret režijas izvēlēm.
“No tās reizes es sapratu – režisors redz citādi. Viņš redz kopējo bildi, gala rezultātu, kuru mēs, aktieri, sākumā vēl nespējam aptvert. Tāpēc tagad es neapstrīdu režisoru lēmumus – es uzticos.”
Labākā dāvana – ģimene kopā
Kādā intervijā Ināra citējusi režisoru O. Kroderu, ka vienu teātri vadīt ilgāk par desmit gadiem nevajadzētu.
“Viņš teica – es visus jau esmu iepazinis. Zinu, ko kurš dara, ko kurš var, ko nevar… Un viņam vairs nav interesanti. Viņam patīk izpētes process – kamēr vēl viss ir jauns,” paskaidro Ināra.
Taču viņai pašai Liepājas Tautas teātra vadīšana izvērtās par trīsdesmit gadu ilgu ceļu. “Man jau visu laiku mainās kolektīvs,” viņa atzīmē.
“Protams, ir tas zelta sastāvs – cilvēki, kas ir ar tevi ilgi, uzticīgi, bet daudzi nāk un iet. Jo dzīve notiek.
Meitenēm piedzimst bērni, kāds pārceļas, kāds atnāk no jauna. Līdz ar to – katru reizi ir citādāk.”
Mamma Inārai reiz pārmetusi, ka pārāk daudz laika pavadot ārpus mājas. Bet Ināra atzīst – viņa nav no tām, kurām pietiek tikai ar ikdienas rūpēm četrās sienās. “Es nevaru tikai dzīt putekļus,” viņa pasmejas.
Tādēļ arī dzīves posmu bez sava Tautas teātra viņa gaida ar bažām.
Lai arī oficiāli darbi beidzas, iekšējais dzinējspēks nemaz negrasās apstāties. Smejoties I. Kalnarāja teic, ka nu dzenāšot savu vīru. Bet varbūt otru īpašo “istabas biedru” – kaķeni Minci, kas jau sasniegusi cienījamu vecumu – 18 gadus.
“Viņa mani vaktē, uzmana. Un, kad man ir slikti, viņa mani ārstē,”
par murrātāju mīļi izsakās saimniece.
Nākamnedēļ I. Kalnarājai apritēs 80 gadu. “Man neko nevajag dāvināt,” viņa piesaka. “Man svarīgākais ir, lai mēs sanākam kopā. Lai ģimene atbrauc.” Viņas meita dzīvo Ogrē, mazdēls arī jau ir patstāvīgs.
No lielām jubilejām Ināra izvairās:
“Man nepatīk tās lielās klanīšanās un sveikšanas. Viena balle gan man būs – ar ģimeni, dažas draudzenes.”
Bet būs arī atvadas izrādes “Jautrās vindzorietes” laikā.
“Tad es no kolektīva šķiršos. Cilvēki paliks manā sirdī. Es viņus visus esmu iemīlējusi. Tāpat kā Priekuli, Vērgali, Dunalku – visus atceros. Pat ja nesazvanāmies vai nesatiekamies, viņi manā prātā ir.”
Arī I. Kalnarāja paliks Tautas teātra aktieru atmiņās.
S. Okuņeva: “Man patīk viņas sievišķīgā skaistuma izjūta: lai ir puķes, lai deg svece, lai ir kāda eleganta detaļa tērpā. Tik skaista ir Ināras un dzīvesbiedra Aivara savstarpējā balstīšana: pavadīt uz/no mēģinājuma, ieskatīties mēģinājumu telpā, vai viss labi, spēlēt dažādas lomas saslimušo vai neesošo aktieru vietā.”
Vizītkarte
Ināra Kalnarāja
- Dzimusi 1945. gada 17. decembrī.
- Dzimtā vieta – Grobiņa.
- Liepājas Tautas teātra režisore, vada folkloras kopu “Atštaukas”.
- Beigusi Liepājas teātra 1. studiju.
- Bijusi Liepājas teātra aktrise.
- Kopā ar dzīvesbiedru, aktieri Aivaru Kalnarāju izaudzināta meita Ilze un dēls Mārtiņš; vecvecāki Krišam un Frīdai.
- Patīk rosīties dārzā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
