Šo sestdien, 5.jūlijā, Liepājā gaidāms īpašs kultūras
notikums – durvis apmeklētājiem atkal vērs Liepājas krājkase Lielā ielā 10.
Divpadsmit gadu klusuma putekļus ēkā notraukuši ”Akti Naktī” rīkotāji, kas
turpina aizsāktās idejas par kultūras pasākumiem neierastā pilsētvidē. Gaidāmā
”Akta Nr.1” ietvaros plkst. 20.00 notiks Zīmējuma teātra izrāde ”7 pasakas par
Ņukucīti” un Rīgas Improvizācijas teātra priekšnesums. Ieeja telpās un ”Akti
Naktī” manekenu izstādes apskate iespējama jau no plkst.19.00, portālu
informēja projekta vadītāji Aivis Neimanis un Inese Sērdiene.

Idejas autors Aivis Neimanis par norises vietas izvēli
stāsta: ”Cilvēki lielākoties iet garām un nepamana, neredz. Kad dzīvoju Pasta
ielā, tad iznākot uz Lielās ielas, toreiz Ļeņina ielas, varēja redzēt, ka te
notika visa Liepājas dzīve. Te bija arī vienīgā vieta, kur tikt pie naudas vai
noguldīt naudu. Vietējais bankomāts. Visa Lielā iela dzīvoja. Un kā ir tagad?”

Labi zināmā ēka ar Merkura statuju savu izskatu ieguva 1887.
gadā, kad tā tika pielāgota Rīgas Komercbankas Liepājas nodaļas vajadzībām un
tai veikta pārbūve pēc Paula Maksa Berči projekta. Iepriekšējais senās ēkas
īpašnieks bija neviens cits kā tirgotājs Frīdrihs Hagedorns, pateicoties kuram
Liepāja var lepoties ar pirmo krājkasi Krievijas impērijā (1825. gadā tā tika
atvērta vispirms gan citā Hagedornam piederošā ēkā ielas pretējā pusē, kurā
tagad atrodas ”Nordea” banka). Nauda Berči pārbūvētajā ēkā glabājās līdz pat
2002. gadam, kad telpas pameta Latvijas Krājbanka.

Iespējams, jaunākā paaudze krājkasi var neatcerēties, bet
Merkuru Lielajā ielā pamanījis ikviens. Senajās pastkartēs redzams gan, ka
sākotnēji Merkura skulptūras ēkas fasādē nav. To Liepājas krājkase uzstādīja
tikai 20. gadsimta sākumā. Lai arī nav nekas pārsteidzošs īpašnieku vēlmē
izvietot tirdzniecības un ceļojumu aizbildņa skulptūru pie savas ēkas, tomēr
tieši šīs skulptūras atrašanās Liepājā gan ir visai grūti izskaidrojama –
Liepājas Merkurs ir identisks cinka lējums tai pazīstamā skulptora Augusta
Folca apaļskulptūrai, kas atradās Rīgā, Melngalvju nama fasādē. Tā kā 19. gs.
tēlniecības prakse pieļāva vairāku darbu atliešanu pēc viena parauga un visi
lējumi tika uzskatīti par oriģināliem, tad arī Liepājas Merkurs uzskatāms par
oriģinālu. Merkurs attēlots spārnotās sandalēs ar ceļinieka cepuri galvā. Rokās
viņš turēja kaduceju – olīvu vai lauru koka zizli, kuru apvija divas čūskas.
Diemžēl kaducejs jau labu laiku kā pazudis tāpat kā mūsu uzmanība šīm vērtībām.

Ieeja pasākumā: 5 EUR. Biļetes iespējams iegādāties Biļešu
Paradīzes kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv

Rīko biedrība ”Pagastmāja” ar Liepājas Kultūras pārvaldes
projektu konkursa atbalstu. Atbalsta viesnīca ”Poriņš”, brīvdienu māja ”Ezera
māja” un kafejnīca ”Darbnīca”.