Liepājas teātrī šonedēļ aizvadīta aizraujoša diskusija
ciklā “Teātris un skatītājs”. Tajā uzmanības centrā bija režisora
Viestura Meikšāna izrāde “Portreti. Vilki un avis” un noslēgumā arī
jautājums par šādu diskusiju turpmāku nepieciešamību. 

Diskusijā par
klasikas interpretācijas iespējām mūsdienās, par piemēru ņemot režisora
Viestura Meikšāna izrādi “Portreti. Vilki un avis”, piedalīties bija
uzaicināta autoritatīvā teātra kritiķe Silvija Radzobe, izrādes mākslinieki
Krista un Reinis Dzudzilo un Liepājas teātra aktieris, izrādes dalībnieks
Kaspars Kārkliņš. Erudītie un runātīgie diskusijas dalībnieki ļāva uzzināt ne
tikai daudz jauna par pašu izrādi, bet arī par savu personību. Un viens no
lielākajiem ieguvumiem bija uzaicināto viesu iesaistīšanās savstarpējā viedokļu
apmaiņā, uzdodot cits citam jautājumus vai papildinot izteikumus. Tā kā
diskusijā klausīties ir iespēja ikvienam, tās saturu nepārstāstīsim, taču
aicinājām apmeklētājus izteikt viedokli par šādu tikšanos nepieciešamību.

Diskusijas teātrī
ar iespēju dzirdēt izrāžu veidotāju un citu profesionāļu viedokļus regulāri
apmeklē Grobiņas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Kristīne
Strīķe. Viņa stāsta, ka teātris allaž ir sarunu tēma kolēģu vidū. Arī izrādes
nereti tiek apmeklētas kopā un tūlīt pēc tam apspriestas. Būtiska ir viedokļu
apmaiņa, ko dod tikšanās teātrī. “Tā kā esam ieinteresētas dažādos
kultūras pasākumos, apmeklēt teātra diskusijas ir nepieciešamība,”
pastāstīja skolotāja. Tāpat esot interesanti redzēt, kādi ir aktieri, režisori,
scenogrāfi un citi mākslinieki, cik atšķirīgi viņi domā, kā sevi pasniedz.
“Tā ir cita vide,” sacīja K. Strīķe.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.februāra numurā.

#kvards-20160219-10#