Populārākie tēlnieka darbi – tādi kā lotosa pozā sēdošā Milda, Karostas Nāra, Jūrasmāte un vēl citi tur būs skatāmi līdz pat maija beigām. Izstādē pirmizrādi piedzīvos arī jaundarbs.

“Man skaistums ir svarīgs – ticu, ka tas padara pasauli labāku,” tā uz mākslu skatās E. Peršēvics, kurš savus stāstus mākslā vienmēr ir centies izstāstīt skaisti.

Tēlnieks padziļināti pievērsies tieši lielformāta figurālajai tēlniecībai un caur to pēta politiski aktuālus jautājumus un kultūras vērtības.

Savus lielformāta plastiskos darbus mākslinieks pārsvarā veido, izmantodams kompozītmateriālus un akrila krāsu, reālistisku figurālu veidojumu apvienojot ar glezniecību.

Gleznojums viņam ir svarīga darba sastāvdaļa, kas papildina un pievieno vērtību skulptūrai.

“Pat bronzas skulptūra bez patinas man šķiet nepilnvērtīga un nepabeigta,”

saka tēlnieks.

Tēlnieka daiļradē dominē lielformāta publiskās telpas skulptūras. Līdz šim lielākā ir “Spoku zirgs” pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra.

Izstādē skatāmie darbi lielākoties arī ir veidoti kā publiskās telpas objekti, kas ar vieglu ironiju aktualizē tādus politiski dziļi lādētus jautājumus kā ekoloģiju, dzimumu vienlīdzību, dažādas formas diskrimināciju un brīvības ideju.

Izstāde “Skaistas lietas un citi nesmukumi” būs E. Peršēvica doktora studiju kulminējošais pasākums, kur lielākā daļa no darbiem tapuši praktiskās doktorantūras laikā.

Mākslu viņš uztver kā zinātnes jomu, kas nodarbojas ar kultūras vērtību pārvērtēšanu, un paša radītās skulptūras ir viņa eksperimenti un zinātniskie traktāti.

“Māksla ir tā vieta, kur tiek veikti eksperimenti, lai noskaidrotu, kas mums kā sabiedrībai ir vērtība un kas vairs nav,”

skaidro tēlnieks. “Lai šis vērtību pārvērtēšanas process būtu iespējams, ir nepieciešams izvirzīt dažādus aktuālus jautājumus, cenšoties izvairīties no iepriekš noteiktiem aizspriedumiem. Viens no paņēmieniem, kuru es izmantoju šī mērķa sasniegšanai, ir atsauces uz kultūras simboliem – mākslas darbiem, kas dziļi iesakņojušies sabiedrības kultūras apziņā.”

Vieglāk un ne tik viegli šādas atsauces ir nolasāmas arī tādiem popularitāti iemantojušiem Peršēvica lielformāta mākslas darbiem kā lotosa pozā sēdošā Milda, kas ir parafrāze par Brīvības pieminekli, savulaik jūrā pie Liepājas Ziemeļu mola skatāmā Karostas nāra, kā arī skulptūra ar nosaukumu “Jūras mātes nolaupīšana”.

Vēl šogad tēlnieks un topošais mākslas doktors Egons Peršēvics saņēma Latvijas sabiedrisko mediju gada balvu kultūrā “Kilograms kultūras” par savu Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences projektu.

Viņš ir pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu stāžu, kas šobrīd pasniedz gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Apmeklētājiem pašu mākslinieku būs iespēja sastapt izstādes atklāšanā – 28. aprīlī pulksten 17.