11.septembrī četros pēcpusdienā Eiropas kultūras mantojumu
dienu ietvaros Liepājas stacijas laukumā pie autobusu perona svinīgi atklās
Liepājas muzeja speciālistu veidotu izstādi ”Rīgas ielas kultūrvēsturiskais
tēls”, kas stāsta par Rīgas ielu, atklājot tās savdabību cauri laikiem,
portālam pastāstīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Pasākumā piedalīsies Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcijas, Liepājas pilsētas pašvaldības, Kultūras pārvaldes un Liepājas
muzeja pārstāvji. Uz izstādes atklāšanu aicināts ikviens liepājnieks un
pilsētas viesis. Īpaši gaidīti ir Rīgas ielas iedzīvotāji.

Rīgas iela izveidota 19.gadsimta septiņdesmitajos gados,
izbūvējot Jaunliepājas rajonu un dzelzceļa staciju. Nosaukumu Bahnhofstrasse tā
ieguva 1880.gadā, bet 1893.gadā pirmo reizi minēts ielas latviskais nosaukums –
Vakzāles jeb Bānūža iela.

1932.gadā iela nosaukta Krišjāņa Barona vārdā, bet par Rīgas
ielu pārdēvēta 1940.gadā. Tā joprojām ir būtiska Liepājas transporta,
izglītības, tirdzniecības un sabiedrisko procesu attīstības vieta un nozīmīga
dominante pilsētas vidē. Rīgas ielā saglabājusies 19. gadsimta beigām
raksturīgā apbūve un ielu apstādījumi, kā arī darbojās senākā tramvaja līnija
Baltijā.

Zīmīga Rīgas ielas dominante ir Liepājas dzelzceļa stacijas
ēka, kas celta 1871.gadā klajā
vietā, speciāli Liepājas-Romnu
dzelzceļam. Sākotnēji apkārt stacijai nebija nevienas mājas. Pamazām
pilsēta attīstījās līdz stacijai, un ap to sāka celt divstāvu koka namus un
fabrikas.

Rīgas iela ir cieši saistīta ar pirmā elektriskā tramvaja
izveidi Baltijā. Jau 1894.gadā tika izveidota komisija, lai izstrādātu tam
laikam ļoti progresīvus nosacījumus ielu dzelzceļa izbūvei. Pēc trim gadiem
Liepājas valde, tās galvas Hermaņa Adolfi personā, noslēdza ar Kontinentālā
elektrisko uzņēmumu sabiedrības Nirenbergā abpusēji izdevīgu līgumu ”Par
elektriskā dzelzceļa un elektriskās stacijas būvi un izmantošanu Liepājā”.

1899.gadā Liepājas pilsētas valde nodeva zemes gabalu netālu
no stacijas Rīgas ielā (tolaik Vakzales ielā) Nirenbergas sabiedrības rīcībā,
lai tā nekavējoties uzsāktu spēkstacijas būvi. Maijā ražotne uzcelta, jau
augustā tajā ievieto Nirenbergas elektrības akciju sabiedrības ”Agr. Šukert un
Co” montētās iekārtas.

Vienlaikus uzsāk arī sliežu un elektrisko gaisa vadu būvi.
Pirmie deviņi tramvaja vagoni bija izgatavoti ”Herbrandt” rūpnīcā Ķelnē. 1903.gadā
tiek iegādāti vēl seši šīs rūpnīcas tramvaji. Līdz Pirmajam pasaules karam
vagonus dala 1.un 2.klasē.

Ar Rīgas ielas vēsturi saistīti arī 1905.gada traģiskie
notikumi, kad 20.augustā nogalināja 11, bet ievainoja 24 cilvēkus, kas bija
atnākuši uz dzelzceļa staciju pavadīt 600 mobilizēto rezervistu, kurus sūtīja
krievu-japāņu karā. Gaisotne bija saspīlēta. Kāds no pūļa izšāva uz dragūniem.
Tie rāva šautenes no pleciem, lai izrēķinātos ar nemierniekiem.

Savukārt 1919.gada 6.janvāra vakarā Rīgas iela bija pirmā,
ko ieraudzīja Kārļa Ulmaņa vadītā Latvija pagaidu valdība, kas ar vilcienu no Rīgas caur
Jelgavu, šķērsojot Lietuvas teritoriju, ieradās Liepājā. Ar šo brīdi pilsētas
vēsturē sākās sešu mēnešu ilgs posms, kas ieguvis nosaukumu Liepāj – Latvijas
galvaspilsēta.

Tagadējās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas
vēsture sākusies pavisam drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības
proklamēšanas, 1918.gada 30. novembrī, kad latviešu skolu kolēģija nolēma
skolas luterticīgajām vācu un latviešu tautību meitenēm izveidot Liepājas
apvienoto Latviešu meiteņu pamatskolu. Pirmā skolas ēka bija Raiņa ielā 5
(tolaik Suvorova ielā 5).

1937.gada 2.februārī Liepājas pilsētas valde pieņēma lēmumu
celt jaunu skolas ēku tagadējā Rīgas ielā 50. Skolas pamatakmens tika ielikts
1937.gada 27.jūnijā. Šajās svinībās piedalījās Valsts prezidents Kārlis
Ulmanis, kara ministrs Jānis Balodis un citas augstas valsts amatpersonas.
Tieši pirms mēneša, 1937.gada 29.maijā, Liepājas pilsētas valde bija lēmusi jaunceļamo
skolu nosaukt par 28.janvāra pamatskolu, izceļot Draudzīgā aicinājuma lielo
nozīmi tautas izglītībā.

Šie un vēl daudzi citi notikumi stāsta par Rīgas ielas
kultūrvēsturisko nozīmi, Liepājas muzeja speciālistu veidotajā izstādē, kas ar ”Latvijas
dzelzceļa” un SIA ”Rumba Tours” laipnu atļauju būs skatāma uz autobusa perona
stikla plaknēm.