Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Svešādais visums – daba

Biedrības ”ASTE” veidotajā ekomākslas izstādē ”Ekonauti”, ko veido astoņi jauno mediju mākslinieku darbi, klausāmi Liepājas ezera zemūdens pasaules skaņas ieraksti, ieraugāmas dzintara fluoriscējošās īpašības, iepazīstams veids, kā audzēt augus. Un ne tikai tas vien par tēmu, kā iepazīt dabu caur mākslas un zinātnes prizmu.

Svešādais visums – daba
“Nemaz neizskatās pēc dzintariem,” Paula Vītola pārliecinājusies, ka ultravioletajā gaismā skuju koku sveķi aplūkojami pavisam citā skatā. (Foto: Egons Zīverts)
04.01.2022 06:00

Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

”Aicinu doties meditatīvā pieredzē, izbaudot vasaras dabu ekrānos un skaņas mākslas darbos, un ziemīgās ainavas Zirgu salas apkārtnē,” mudina izstādes kuratore Anna Priedola. ”Un varbūt uzzināt kādu jaunu atklājumu, piemēram, par smilšu graudiņu izmēra ietekmi uz pludmales platumu.”

Viņa pastāsta, ka izstāde tapusi, iedvesmojoties no Žila Verna sacītā, ka

”realitāte mūs nodrošina ar tik romantiskiem faktiem, ka iztēle tos nevarētu pārspēt”. ”Mums ir vienkārši jāskatās, kas ir laukā,” pārliecināta A. Priedola.

Ekonauti ir jaunvārds, viņa paskaidro. ”Mēs to salīdzinām ar tādu kā ceļojumu vidē, ko veic mūsdienu jaunieši. Mākslinieki, kas piedalās šajā izstādē, pārsvarā ir līdz 30 gadu vecumam. Tātad cilvēki, kas vairāk ir izauguši četrās sienās, pie datoriem. Digitālā paaudze, kas ir izauguši ar satelīttehnoloģijām, ar internetu. Tādēļ ekonautiem ir jādodas pasaulē, aprīkotiem ar tehnoloģijām, lai iepazītu sev tik svešādo visumu – dabu – no jauna. Lai atkal nonāktu ar to kontaktā.”

Izstāde ar tehnoloģiju palīdzību nodod dabas vēstījumu caur mākslas un zinātnes prizmu, rezumē A. Priedola. Un mākslinieki – ekonauti izmantojuši tehnoloģijas, jo tās ļauj labāk saprast procesus dabā – ieskatīties dziļāk, sadzirdēt skaļāk, sajust ar neapbruņotu aci neuztveramus procesus, tādējādi gūstot izpratni un veicinot empātiju pret dabas objektiem un dzīvām būtnēm.

Māksliniece Paula Vītola, viena no darba ”UV Laboratorijas eksperiments Nr.7” autorēm, zina teikt, ka dzintars ir ļoti labi saskatāms ultravioletajā gaismā. Par to paši pārliecinājušies, bruņojušies ar lukturīti un aizejot uz pludmali naktī. ”Tā patiešām ir,” viņa apliecina.

Salasījuši nelielu dzintara čupiņu, skatījušies, ko vēl ar tiem varētu iesākt. Tādējādi Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija vienu nedēļu pārveidota par UV laboratoriju, lai Baltijas jūru atklātu citā gaismā. Eksperimentējuši ”vēl ar visu ko”, tai skaitā aļģēm.

Izstādē gan izlikti attēli ar dzintara gabaliņiem ultravioletā gaismā. ”Rezultāts ir diezgan interesants,” spriež P. Vītola, ”nemaz neizskatās pēc dzintariem”.

Savukārt Maijas Demiteres darbs ”Dārzs” atgādina par vēl vienu veidu, kā audzēt augus – hidroponiku. Augsnes vietā tiek izmantots ar minerālvielām bagātināts ūdens.

Viņa pastāsta, ka hidroponikas principi pastāv ļoti sen, piemēram, Babilonas gaisa dārzos, Ķīnas rīsu laukos. ”Šis hidroponikas plaukts ir paraugs tam, kā ikviens savās mājās varētu audzēt pārtiku,” uzskata M. Demitere. ”Un to var darīt visu cauru gadu, nav vajadzīgs daudz vietas vai zeme. Var arī dzīvoklī. Ceru, ka tie, kas atnāks, varēs iemācīties, kā veidot savas hidroponikas, jo tas ir patiešām ļoti vienkārši. Un tādā veidā mēs varētu dzīvot maķenīt ilgtspējīgāku dzīvi.” Plastmasas kastēs aug un, ļoti iespējams, ražu dos no M. Demiteres dārza nākuši zemeņu stādiņi.

Maija Demitere aizrāvusies ar hidroponiku, audzējot augus bez augsnes. Zemi aizvieto sakņu apūdeņošanas sistēma. ”To var ikviens, tas nav nekas sarežģīts,” viņa atzīst. Foto: Egons Zīverts

Ekomākslas izstādē lielākoties aplūkojami kopdarbi, daudzi no tiem tapuši studiju procesā. ”Lai arī viens ir bijis vadošais pasniedzējs, mākslinieks, norādām arī studentus, kas līdzdarbojušies,” saka A. Priedola, precizējot, ka darbi ir tapuši lielā laika amplitūdā. Sākot no 2013.gada līdz mūsdienām. ”Idejas darbiem bijušas atkarīgas no tā laika aktualitātēm, par ko runā medijos, par ko runā pasniedzēji,” paskaidro kuratore.

Izstādē piedalās arī Krista Dintere, Lelde Gūtmane, Uldis Hasners, Kaspars Lēvalds, Elza Ozola, Andrejs Poikāns, Pēteris Sīlis u.c. autori. Mākslas darbi audio, video, datu vizualizācijas un paplašinātās realitātes formā ir apskatāma ”zaļajā režīmā” Zinātnes un izglītības inovāciju centra Dabas mājā, Zirgu salā, līdz 12.februārim.

Biedrība ”Art, Science, Technology, Education” (ASTE) ir Liepājas jauno mediju mākslinieku organizācija, veidota ar mērķi popularizēt laikmetīgo un mediju mākslu un veicināt medijpratību reģionā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz