Šodien plkst.15 Eduarda Smiļģa Teātra
muzejā norisināsies ikgadējā Teātra dienas balvu pasniegšanas
ceremonija, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku
savienības (LTDS) radošo projektu vadītāja Undīne Preisa.
Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Sandra Kļaviņa, Harija Liepiņa balva nonāks Liepājas
teātra aktiera Egona Dombrovska rokās, Helēnas Tangijevas-Birznieces
balvu saņems baleta dejas pedagoģe un vēsturniece Gunta Bāliņa, bet
Eduarda Smiļģa balvu saņems režisore Indra Roga.

Pasākumu vadīs profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa
Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un LTDS priekšsēdētāja Daiga
Šiliņa.

Bērziņas balvu Jaunā Rīgas teātra aktrise Kļaviņa saņems par spilgtu
māksliniecisku sniegumu Vladislava Nastavševa izrādē “Peldošie –
ceļojošie”, kur viņa atveidoja Ļoļečkas Carevskas lomu, un Ineses
Mičules iestudējumā “Ilgu tramvajs”, kur viņa iejutās Stellas un Junisas
lomā.

Kļaviņa Jaunajā Rīgas teātrī strādā jau kopš 1997.gada, kad kļuva par
štata aktrisi, bet jau pirms tam, vēl studente būdama, viņa piedalījās
vairākās Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Šajā laikā viņa teātrī nospēlējusi
gandrīz 50 lomas dažādu stilu un žanru izrādēs. Ar katru jaunu lomu ir
augusi aktrises meistarība un profesionālā varēšana.

Kļaviņu raksturo nopietna attieksme pret darbu un liela
iedziļināšanās lomā – viņa nekad ne pret vienu lomu nav izturējusies
pavirši vai neapzinīgi. Viņas radītajiem tēliem piemīt izteikta,
mērķtiecīgi virzīta griba, kas skatītājiem ļauj iepazīt attēlotos
varoņus ne tikai konkrētajos notikumos, kas risinās uz skatuves, bet
spriest par šo tēlu pagātni un iespējamo nākotnes attīstību. Viņas
veidotie tēli izceļas ar ļoti daudzām precīzām detaļām, kas tiem piešķir
īpašu ticamības pakāpi un atpazīstamību.

2004./2005.gada sezonā Kļaviņa saņēma Spēlmaņu nakts balvu kategorijā
“Gada aktrise” par Natālijas Petrovnas lomu izrādē “Mēnesis uz
laukiem”, kā arī Katrīnas lomu izrādē “Līze Luīze”. Abu iestudējumu
režisore bija Māra Ķimele. Arī pēdējos gados Kļaviņa vairākkārt nominēta
šai balvai – 2013./2014.gada sezonā par Ļoļečkas Carevskas lomu izrādē
“Peldošie – ceļojošie”, savukārt 2012./2013.gada sezonā par Lauras lomu
izrādē “Tēvs”.

Liepiņa balva tiks piešķirta Liepājas teātra aktierim Dombrovskim.

“Ar Dombrovski, šķiet, nav jāiepazīstina neviens skatītājs – viņš ir
viens no spožākajiem savas paaudzes aktieriem Latvijā. Neskatoties uz
jauna aktieru kursa ienākšanu Liepājā,
Dombrovskis joprojām ir viens no nodarbinātākajiem aktieriem – ik
sezonu skrupulozi izveidojot trīs līdz piecas jaunas lomas, atklājot
sevī aizvien jaunas krāsas. Nemainīga ir arī skatītāju mīlestība pret
aktieri – jau septiņus gadus Liepājas Kultūras pārvalde rīko balsojumu par labāko un mīļāko aktieri, Dombrovskis balvu ir ieguvis sešas reizes,” stāsta Liepājas teātra valdes loceklis Herberts Laukšteins.

Dombrovskis vairākas reizes izvirzīts “Spēlmaņu nakts” balvai dažādās
nominācijās – 2004./2005.gadā “Labākais aktieris” par Leofrolda
Brempeļa lomu izrādē “Par purna tiesu”, 2010./2011.gadā “Labākais
aktieris otrā plāna lomā” par Doka lomu Leonarda Bernsteina mūziklā
“Vestsaidas stāsts”. Balvu saņēmis 2006./2007.gada “Spēlmaņu naktī”
nominācijā “Labākais aktieris” par trim lomām – Jana lomu “Killlera
dienasgrāmatā”, Voiņicka atveidojumu izrādē “CV. Tēvocis Vaņa” un
Vilcēna lomu “Sniegbaltītes skolā”. 2009.gadā saņēmis arī Latvijas
Profesionālo aktieru apvienības balvu “Āksta cepure”.

Pie izcilākajām aktiera lomām vēsturiskā šķērsgriezumā pieskaitāma
Jurčika loma izrādē “Hanana”, Voiņicka atveidojums izrādē “CV. Tēvocis
Vaņa”, Vīrs izrādē “Ragana”, Vilcēns izrādē “Sniegbaltītes skola”, Jans
izrādē “Killlera dienasgrāmata”, Zilovs izrādē “Pīļu medības”, taču tās
ir lomas, par kurām pēdējo gadu laikā runāts nepārtraukti.

Aktiera daudzveidību un spēju iejusties jebkurā tēlā spilgti atklāj
viņa pēdējo sezonu darbi – Didzis mūziklā “Pūt, vējiņi!”, Gubeta izrādē
“Lukrēcija Bordžija”, Pudiķis izrādē “Indulis un Ārija” u.c. Tomēr par
aktiera virsotni pēdējā gada laikā jāuzskata Vinstona Smita atveidojums
izrādē “1984”.

Tangijevas-Birznieces balva tiek piešķirta Bāliņai par augstvērtīgu pedagoģisko un baleta mākslas zinātniski pētniecisko darbu.

Bāliņa dzimusi 1955.gada 22.jūlijā. 1972.gadā beigusi Rīgas
Horeogrāfijas vidusskolu. No 1971.gada, vēl esot Horeogrāfijas
vidusskolas audzēknei, tika uzņemta Latvijas Nacionālās operas (LNO)
baleta trupas sastāvā. No 1971.gada līdz 1994.gadam bijusi LNO vadošā
soliste un par sasniegumiem baleta mākslā 1989.gadā piešķirts LPSR
Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums. Piedalījusies visās
ārzemju turnejās vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tādā veidā
popularizējot Latvijas baleta mākslu pasaulē.

Pēc aktīvās baleta mākslinieces radošajiem gadiem 1994.gadā Bāliņa
pievērsās pedagoģiskajai darbībai – viņa ir LNO baleta pedagoģe
repetitore, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas
katedrā docē studiju kursu “Skatuves deja”, bet kopš 2013.gada
studentiem piedāvā kursu “Klasiskās dejas teorija un metodika”. Tāpat
Bāliņa strādājusi par dejas pedagoģi Horeogrāfijas vidusskolā, Dailes
teātrī un citviet.

Paralēli baleta mākslas pedagoģiskajai darbībai 2014.gadā Jāzepa
Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā aizstāvēts un iegūts doktora
zinātniskais grāds Dejas pedagoģijā par pētījumu “Liepājas
Muzikāli dramatiskā teātra baleta pedagoģiskā un mākslinieciskā vērtība
Latvijas kultūrā”. Par nozīmīgāko darbu Latvijas baleta vēsturē
uzskatāma 2006.gadā publicētā “Latvijas baleta enciklopēdija”, kas
tapusi sadarbībā ar baleta vēsturnieci Iju Biti. Patlaban Bāliņa aktīvi
darbojas laikmetīgās un klasiskās dejas jomā – Valsts izglītības satura
centra rīkotajās skatēs ir žūrijas locekle.

Toties Smiļģa balvu saņems režisore Roga. Pie viņas nozīmīgākajiem
iestudējumiem pieder Henrika Ibsena “Nora”, Viljama Šekspīra “Karalis
Līrs”, Aleksandra Ostrovska “Līgava bez pūra”, Gunāra Janovska “Uz
neatgriešanos”, Leldes Stumbres “Smiltāju mantinieki”, Rūdolfa Blaumaņa
“Skroderdienas Silmačos”, Džo Masterofa, Džona Kendera un Freda Ebsa
“Kabarē”, Migela de Unamuno “Migla” Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila
Bulgakova “Zoikina kvartira (Zojkas dzīvoklītis)” un Borisa Pasternaka
“Doktors Živago” Valmieras Drāmas teātrī.

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas jau kopš 1986.gada, kad Eduarda
Smiļģa balvu saņēma Eduards Pāvuls, Harijs Liepiņš un Artūrs Dimiters.
1987.gadā pirmo reizi tika pasniegta Lilitas Bērziņas balva aktrisei par
izciliem sasniegumiem teātra mākslā, to saņēma Vija Artmane un Astrīda
Kairiša. 1996.gadā par izciliem sasniegumiem baleta mākslā Lita Beiris
saņēma Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu, savukārt 2005.gadā tika
iedibināta tradīcija pasniegt Harija Liepiņa balvu aktierim par izcilu,
spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā, un to saņēma Ivars Puga.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības LTDS valde aizklātā balsojumā.