Es biju ēna izgaismotā bildē,
kas ļoti lēni slīdēja pār smiltīm.
Par biedu izpūrušām smilgām
un prieku jūras ilgām.

Jau puskrēslā pie ugunskura sēdot,
tu liki man pa kāpām strauji dejot.
Pēc tavā galvā skanošajām taktīm
es dejoju ar tevi tajā naktī.

No rīta migla izklīst ātri,
nāk saules stari juteklīgi jautri.
Pa kāpu lēkā vārna kārna
un dienas ritējums ir iesācies no jauna.

VLADISLAVS
[email protected]

_______________________________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].