Kad piedzima mazā Ligita, kaimiņiene bija izkaisījusi pie mājas pavasara ziedus. Jaunā māmiņa, šo ziedu ceļu ieraugot, sacīja, ka tad jau mazulītei visu mūžu netrūks puķu. Šie vārdi izrādījās pravietiski. Meitene izauga, izmācījās par skolotāju, un viņas skolēni, zinot, ka audzinātājai Ligitai Ziemelei patīk ziedi, svētkos viņu vienmēr iepriecināja.

Skolotājas Ligitas Ziemeles pārdomas par ziediem bija publicētas 1965. gada laikrakstā “Skolotāju Avīze”. Viņa rakstīja: “Ziedi! Brīnišķīgi ziedi! Uz mana galda vesels klēpis ziedu! Liekas, pati vasara ar savu smaržu mākoni ienākusi klasē. Šodien pēdējā skolas diena. Man pretīm veras trīsdesmit smaidošu acu pāru, un katrs ar vislielāko nepacietību gaida manus vārdus.”

Rakstu atraduši viņas pirmā izlaiduma klases skolēni. Un ievietojuši to grāmatiņā “Mīlestība mūža garumā”. Šis nelielais izdevums, kas iespiests Rīgā, izdevniecībā “Iedvesmas grāmata”, ir skolotājas Ligitas Ziemeles stāsts par viņas pedagoga mūžu, par pirmo audzināmo klasi. Klasi, kurā viņa iegāja tūlīt pēc Liepājas Pedagoģiskā institūta beigšanas, kuras audzēkņus viņa izvadīja no pirmās līdz astotajai klasei – visus pamatskolas gadus. Izdevumu sagatavojusi bijusī skolniece Baiba Mūze, to papildina fotogrāfijas gan no skolotājas, gan viņas pirmo audzēkņu personīgā arhīva.

Grāmatas pamatā ir skolotājas rakstītās atmiņas par savu dzīvi un par savu mīļo pirmo audzināmo klasi. Savukārt grāmatu kā dāvanu mīļotajai audzinātājai sagatavoja tie, kuriem šīs vēstules bija adresētas.

Grāmata “Mīlestība mūža garumā” ir skolotājas atzīšanās mīlestībā saviem pirmajiem audzināmajiem un bijušo skolēnu atzīšanās skolotājai. Grāmatā viņa ar lielu mīlestību piemin katru no saviem toreizējiem mazajiem. Ligita Ziemele pastāsta, ka tas laiks nebija viegls. Vecāki tālu, kam tu sūdzēsies, ka pietrūkst malkas, ar ko krāsni kurināt un ko mugurā vilkt. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. februāra numurā.

#kvards-20180209-10#