Zvaigžņu festivāla rīkotāja Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) vadītājs Uldis Lipskis izstādes atklāšanā priecājās, ka īstenojusies skaista iecere dāvāt koncertu apmeklētājiem tās īpašās emocijas, kas iemūžinātas festivāla saviļņojošākajos brīžos. “Trīsdesmitā jubileja provocē veidot nopietnu retrospekciju, bet tad visa siena būtu nosēta ar mazām bildītēm. Izvēlējāmies citu atlasi. Likt manīt, ka visaktīvākais festivālu dalībnieks ir Liepājas Simfoniskais orķestris, ka daudz publikas sajūsmas izsaukušas diriģentu interpretācijas. Vienojāmies, ka solistu atlasē vadīsimies nevis pēc rangiem un slavenības pakāpēm, bet pēc viņu maksimāla afekta atskaņojuma brīdī,” norāda orķestra vadītājs.

G. Kopštāls atminējās “senos laikus”, kad Graudu ielas koncertzāles foajē bija skatāmas nelielas planšetes ar mazām bildītēm un foto tehnika bija pavisam atšķirīga. “Kas nekait šodien, kad aparāti ir klusi, var nospiest un pats nedzirdēt, vai nostrādā slēdzis vai ne. Man bija vecs zenīts, kas strādāja tā, kā peļu slazdi, kad aizkrīt ciet,” viņš pastāstīja. Tāpēc tolaik bijis atļauts māksliniekus fotografēt tikai tad, kad viņi paklanās.

Šogad oktobrī būs desmit gadi, kopš LSO uzticējis fotografēt koncertus J. Vecbrālim. “Kluso aparātu dēļ esmu kļuvis nekaunīgs un man ir iespēja noķert pavisam citus mirkļus. Sekundes divsimtajā daļā bijusi iespēja noķert to, ko nemaz neesmu mērķtiecīgi ieraudzījis un fotografējis. Tad, kad bildes apstrādā, daudz kas garšīgs lien ārā. Reizēm emocijas ir tādas, ka vajadzētu pat saskaņot ar mūziķi, vai ir labi tādu bildi rādīt publikai,” atklāja fotogrāfs.