Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kur dzīvo homofobi?

Kur dzīvo homofobi?
Foto: Kadrs no filmas "Homofonija"
29.05.2013 11:02

Marija Leščinska, "Kultūras Pluss"

“Ventspils jauniešu īsfilmu festivālā – 2013” Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studentu veidotā filma “Homobija” ieguvusi trešo vietu. “Tas, ko mēs vēlamies, ir, lai filma raisītu diskusijas sabiedrībā,” saka viens no tās veidotājiem Pēters Riekstiņš.

Aktualizē sabiedrības problēmas
Homobija ir vieta, kur dzīvo homofobi, uz jautājumu par to, kāpēc filmai dots tāds nosaukums, atbild Pēters. Ideja par tās veidošanu jauno mediju mākslas studentiem Maijai Demiterei, Paulai Vītolai un Pēteram Riekstiņam radusies, kad viņu rokās nonāca 2003. gada 3. novembra laikraksts “Kurzemes Vārds”. Tajā bija publicēti viedokļi par iespējamo geju kluba izveidi pilsētā.

“Man ir bērni. Citiem ir bērni. Tie visu uztver citādāk. Bezrobežu iespējas visapkārt. Bezseku iespējas… Jūsu bērnam, kam ir interesants viss, kas notiek apkārt, kļūt par geju būs tikpat interesanti, kā neiet uz skolu. Uzskatu, ka geju un lesbiešu klubs Liepājā nav vajadzīgs. Varbūt par homoseksuālismu vajadzētu sodīt. Šo sodu tā arī varētu nosaukt – “Nespēja būt par vīrieti”,” – tas ir tikai viens no daudzajiem komentāriem, kas tēmai “Vajag vai nevajag Liepājā speciālu klubu homoseksuāļiem?” veltīti laikrakstā. “Vajag nevis klubu, bet psihoterapeita kabinetu, kur viņiem salabotu smadzenes! Es vēlos savus bērnus pasargāt no šāda ļaunuma, bet televīzija, radio un “Kurzemes Vārds” veido zilo un lesbiešu tēlu kā pozitīvu un nesodāmu vai neārstējamu rīcību! Jaunieši pieņem šo informāciju arī neapzināti,” ir cita atbilde uz šo jautājumu.

Cilvēku negatīvisms pārsteidzis, atzīst jauno mediju mākslas studenti. Viņi nolēmuši pievērst uzmanību tam, kāda Liepājā pašlaik ir attieksme pret seksuālo minoritāšu jautājumu. Licies, ka desmit gadu laikā situācijai vajadzētu mainīties, uzsver filmas veidotāji. Tāpēc viņi izveidojuši forumu portālā www.liepajniekiem.lv ar līdzīgu jautājumu. Diemžēl atbilžu naidīgums maz atšķīries no tiem viedokļiem, kas pausti pirms desmit gadiem, saka Maija.

Līdzīgi arī 2007. gada augustā portālā izveidotajā diskusijā “Homofobija Liepājā!” tikai dažās no kopumā vairāk nekā 90 pievienotajām atbildēm pausta pozitīva nostāja pret seksuālajām minoritātēm. Lielākoties tajās ir atklāts negatīvisms. “Nesaprotu, ko tie homoseksuāļi īsti grib panākt ar visiem tiem gājieniem utt. Orientācija ir cilvēka brīva izvēle un darīšana, bet kāpēc tas tā jāpublisko un visiem jāslavē – malači.. jokaina visa tā lieta. Un tad bļauj “mūs neviens nesaprot”, kā tad to var saprast,” – tāds ir viens no forumā pievienotajiem komentāriem.

Savu pieredzi nav gatavi atklāt
Lai gan veidota dokumentālā stilā, tā ir mākslas filma, runājot par “Homobiju” vairākkārt uzsver Maija un Pēters. Tajā parādītas gan forumā saņemtās atbildes uz jautājumu par seksuālo minoritāšu kluba nepieciešamību Liepājā, gan nejauši sastaptu cilvēku atbildes uz šo jautājumu. Bet filmā tās komentē mākslīgi radīts tēls – 29 gadus vecais homoseksuālais skolotājs Kārlis, kurš stāsta par pilsētā notiekošo no seksuālo minoritāti pārstāvoša cilvēka pozīcijām.

Viņa stāsts veidots no filmas autoru apkopotiem vērojumiem, pašu un paziņu pieredzējumiem. Pierunāt filmēties cilvēku ar netradicionālu orientāciju, kurš būtu gatavs atklāti stāstīt pats par savu pieredzi, filmas veidotājiem nav izdevies. Šis fakts zināmā mērā runā pats par sevi, uzskata studenti.

Tomēr viņu galvenais mērķis nav bijis nostāties vienā vai otrā pusē, kādu nosodīt. “Homobijas” veidotājiem interesanti šķitis noskaidrot, vai situācija 10 gadu laikā mainījusies, un pievērst sabiedrības uzmanību pastāvošai problēmai. Lai raisītos diskusijas un, iespējams, vēl pēc desmit gadiem tomēr Liepājā arī dažādas minoritātes pārstāvošiem cilvēkiem būtu iespēja brīvi paust savu viedokli un justies droši. Turklāt vēl viens iemesls, kāpēc studenti pievērsušies šai tēmai tieši tagad, ir tas, ka 2015. gadā Rīgā plānots Eiropā lielākais seksuālo minoritāšu pasākumu “EuroPride 2015”, kas šogad notiks Marseļā.

Norāda uz satversmē paredzētajām tiesībām
Par “EuroPride” un citiem seksuālās minoritātes interesējošiem jautājumiem pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” veidotā diskusija ar pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātiem. Gatavojoties šai sarunai, Latvijas televīzijas priekšvēlēšanu diskusijā “Izvēlies nākotni!” visu partiju kandidātiem tika uzdots arī jautājums par gājiena iespējamo norisi Rīgā un to, vai domē pie varas esošie deputāti atļautu šāda gājiena norisei izmantot arī pilsētas galveno – Brīvības – ielu.

“Kad būs gājiens heteroseksuāliem, normāliem cilvēkiem? Kuri arī nodarbojas ar seksu, bet tāpēc nestaigā pa Brīvības ielu! Nē,” atbildēja Edgars Kramiņš, kas vēlēšanās balotēsies no “Rīcības partijas” saraksta. “Mēs kā nacionāli konservatīva apvienība kategoriski atbildam “nē”, nekas tāds Brīvības ielā nenotiks!” sacīja Dainis Locis no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Tomēr vairāki deputātu kandidāti arī norādīja, ka Latvijas Republikas Satversmē katram iedzīvotājam paredzētas tiesības brīvi izteikties un paust savu nostāju, tāpēc gājiena atļaušana vai neatļaušana nav atkarīga no kāda konkrēta deputāta vai viņa pārstāvētās partijas nostājas. “Pats noteikti nepiedalīšos, bet Satversmē ir tiesības pilsoņiem brīvi izteikties, rīkot gājienus, demonstrācijas, un es nedomāju, ka mums ir tiesības pārkāpt Satversmi. Jautājums, kur tas notiek un kādā apmērā,” sacīja Centrisko partiju “Latvijas Zemnieku savienība” pārstāvošais Armands Krauze.

Lai gājiens nenotiktu, Rīgas domes deputāts Jānis Šmits pagājušā gada rudenī iesniedza prasību aizliegt to. Paraksti pret “EuroPride” rīkošanu Rīgā tika vākti arī līdzdalības platformā “Mana balss”. “Tikai dažas dienas pēc tam, kad Rīgai tika piešķirtas tiesības rīkot “EuroPride 2015”, vietējie politiķi skaļi pauda nostāju, ka šāds gājiens Rīgā būtu jāaizliedz. Tas parāda, cik būtisks ir “EuroPride 2015″ Rīgā,” toreiz pauda “EuroPride” rīkotājorganizācijas prezidents Hanss De Meiers.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz