Centrā un nomalē, īsas un garas,
šauras un platas, apdzīvotas un gandrīz pamestas, grantētas, bruģētas,
asfaltētas – tik dažādas ir Liepājas ielas 15 apdzīvotās vietās Latvijā. Par to
pārliecinājās fotokluba “Fotast” dalībnieki, pagājušajā gadā
īstenojot projektu “Liepājas iela Latvijas garumā”. Pavisam drīz –
martā – Liepājas ielu krāšņumu, dažādību un tvertos akcentus varēs novērtēt
fotoizstādes apmeklētāji Liepājas muzejā.

Popularizēt Liepāju

“Pirms pāris
gadiem “Fotast” kluba kārtējā tikšanās reizē spriedām un domājām,
kā mēs varētu izdarīt ko vērienīgu saistībā ar mūsu pilsētu, kādā veidā
mēs varētu popularizēt Liepāju un arī Liepājas fotostudiju Latvijas
mērogā. Šķiet, tas bija fotogrāfs Agris Klestrovs, kurš izteica ideju
fotografēt Liepājas ielas dažādās Latvijas pilsētās. Visus šī doma ieintriģēja,
un mēs sākām meklēt iespējas to realizēt,” projekta sākumā stāstīja
fotokluba “Fotast” vadītājs Jānis Vecbrālis.

Agris Klestrovs, ko
fotokluba vadītājs dēvējot par ideju ģeneratoru, apstiprina, ka ideja pieder
viņam, taču vairs neatceras, kā tā radusies. Kad nolemts īstenot šādu ieceri,
“Google” meklētājā ierakstījuši vārdu savienojumu “Liepājas
iela”, un tas piedāvājis 15 apdzīvotas vietas. Uz tām fotogrāfi no maija līdz
oktobrim tad nu arī devušies gan individuāli, gan ekspedīcijās pa vairākiem.

Raibs tirgus,
baznīca, kur pasmelties mieru, zili logu slēģīši kā slāvu pasakā, sens bruģis,
pa kuru reiz dzidri skanējuši zirgu pakavi, miglā tīts grausts, saules apspīdēta
privātmāja ar pagātnes klātbūtni. To visu un daudz ko citu atklāj fotogrāfu
pieredzes stāsti un fotogrāfijas.

Vienīgā iela Priežmalē

“Liepājas iela katrā pilsētā bija citādāka.
No katras pilsētas ir savi iespaidi,” stāsta Agris Klestrovs, kurš
fotogrāfijās pievērsis uzmanību līnijām un laukumiem. Viņš piedalījās
fotoekspedīcijā Latgalē – trīs dienās deviņās pilsētās. “Es biju bijis
tikai Daugavpilī, tieši tāpēc gribēju apskatīties, kā cilvēki dzīvo
Latgalē.” Agraprāt, Latvijā visur cilvēki ir pietiekami sirsnīgi un
atsaucīgi, vienīgi Latgalē maz runā latviski. Kad vietējie iedzīvotāji
ieraudzījuši četrus cilvēkus bildējam apkārtni, uzreiz jautājuši – no kuras
avīzes un kad būs publikācija? Lielākā daļa no viņiem Liepājā nav bijuši, bet
pilsētu zina.

Iespaidu no ekspedīcijas ir ļoti daudz, tāpat kā
fotogrāfiju. Piemēram, Rēzeknē Liepājas iela ir maza, un tajā ir tirgus. Ludzā
blakus Liepājas ielai ir pļaviņa, un fotogrāfu viesošanās reizē tur ganījies
ļoti skaists zirgs. “Kad iebraucām Liepājas ielā Preiļos, ārprātīgi lija.
Mums nebija īpaši daudz laika gaidīt. Negribējām ne paši izlīt, ne fotoaparātus
sabojāt. Tad mēs ļoti lēni pa šo Liepāju braucām ar mašīnu, visi logi vaļā,
bildējām caur tiem. Ik pa brīdim kāds nobļaujas – stop! Nobildē to, ko vajag,
un braucam atkal tālāk,” Agris smejoties izstāsta kādu spilgtu epizodi.
Atmiņā arī iela Priežmalē – mazā ciematā ar padsmit mājām Aglonas novada
Kastuļinas pagastā. Liepājas iela tur ir vienīgā, asfaltēta. Un vietējie
iedzīvotāji stāstījuši, ka tā nosaukumu ieguvusi pirms gadiem piecpadsmit, bet
neviens nezina – kāpēc tieši tādu. “Pie sevis spriedām, varbūt tur kāds
eksliepājnieks dzīvojis,” fotogrāfs atceras.

Uz Priežmali braucot, liepājnieki nejauši
atdūrušies Aglonā. Ja jau tur nonākuši, jānofotografē Aglonas bazilika. Agris
stāsta: “Piestājām pie autobusu pieturas, prasām, kur slavenā Aglonas
baznīca. Bet vīrietis, kas sēž pieturā, atbild: es nezinu, neesmu vietējais.
Pēc tam izrādās – baznīca turpat 300 metru tālāk aiz mežiņa.”

Ķemeros kā spoku pilsētā

Iveta Meldere, trīs gadus liepājniece,
fotoekspedīcijā devās oktobrī un divās dienās apmeklēja Skrundu, Jelgavu, Rīgu
un Ķemerus Jūrmalā. “Ielas tiešām bija pilnīgi dažādas,” viņa saka
tāpat kā Agris.

Dzīvīgo Liepājas ielu Skrundā zina daudzi, jo pa
to dodas uz Rīgu un atpakaļ. Tur bijis ļoti skaists saullēkts. “Jelgavā
ieliņa ir šausmīgi maziņa, dzīvojamais rajons ar privātmājām. Vairāk žogu, nekā
cilvēku,” stāsta Iveta, kuru pārsteidzis, ka Liepājas iela Jelgavā ir
nomalē. Savukārt Liepājas iela Rīgā ļoti gara, dzīvīga un kontrastaina – ar
privātmājām, jaunajiem projektiem, sabiedriskām ēkām. “Liepājas ielā Rīgā
dzīvība, netālu sporta laukums, kur jaunieši spēlē futbolu, netālu kopmītnes,
kur cilvēki iet iekšā, ārā. Ļoti liela satiksme. Pat dzelzceļa sliedes šķērso
ielu. Baigi kontrastaini,” fotogrāfe ieved ielas noskaņā. Savukārt Ķemeros
Jūrmalā viss bijis ļoti drūms. “Pamesta vieta. Visur žogi, aiz žogiem rej
suņi. Kaut kas līdzīgs spoku pilsētiņai,” Iveta vārdos apraksta Ķemerus un
Liepājas ielu ar dažām noplukušām mājām. “Drūmo noskaņu vēl deva tas, ka
bija migla.”

Šos iespaidus un izjūtas Iveta centusies tvert
fotogrāfijās, pievēršot uzmanību detaļām, lai fotogrāfijās atspoguļotos, kā
iela sadzīvo ar pilsētas nosaukumu, kāda ir tās noskaņa. Fotografējot tikai
divās vietās izdevies aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem. Rīgā kādai mājai
tēvs, dēls un vecmāmiņa remontējuši durvis. “Aprunājāmies. Viņiem tur
patīk dzīvot, bet sūdzējās, ka pēdējā laikā īpašumu bojā vandaļi,”
liepājniece atminas. “Jelgavā aprunājāmies ar kādu sievieti. Izrādās –
māksliniece.” Cilvēki bijuši draudzīgi un atvērti, sevišķi, kad uzzinājuši
par projektu. Prasot, kur varēs apskatīties.

Fotogrāfei nav bijis nojausmas, cik daudz
Liepājas ielu ir Latvijā. Domājusi – divas vai trīs, bet izrādījies tik daudz.
Katra viesošanās Liepājas ielā mūsu pilsētu darījusi vēl tuvāku. “Aizbrauc
uz tām ielām, un sirdī kaut kā nokņud,” I. Meldere stāsta.
“Liepāja ir ne tikai šeit, bet arī kaut kur citur.”

Simtos izfiltrēta esence

Fotogrāfu uzdevums bija fiksēt ne tikai Liepājas
ielu pašu, bet arī skatu no tās, tajā satiktos cilvēkus, ēkas, ieraudzītās
detaļas. Fotostudijas “Fotast” 13 dalībnieku redzējumu jau martā kā
veltījumu Liepājai dzimšanas dienā būs iespējams apskatīt Liepājas muzejā.

Pēc ekspedīcijas autori izstādei gatavojušies
visu gada sākumu, atlasot bildes. Katrs izvēlējies 2000 bilžu. No milzīgā un
bagātīgā arhīva vispirms nonākts līdz 675 fotogrāfijām. Savukārt no tām
fotoprofesionāļi Gunārs Kopštāls, Pēteris Jaunzems, Varis Sants, Jānis
Vecbrālis un mākslinieks Aldis Kļaviņš izstādei izvēlējušies 150. Katrai
Latvijas vietai veltītas 10 fotogrāfijas. Tā būs fotogrāfiju
simtos izfiltrēta esence.

Kā fotoizstāde tiks veidota un iekārtota, vēl
paliek intriga. Arī fotogrāfiem pašiem, jo kolēģu darbus viņi nezina. Nav
skatījušies, lai neietekmētos, jo uz dažādām Latvijas vietām braukuši atšķirīgā
laikā. “Ja esi redzējis, kā cits darījis, automātiski tā sāc arī tu,”
par neapzināto ietekmēšanos stāsta A. Klestrovs. “Mēs to visu
negribējām. Lai dara katrs to, kas viņam liekas interesants.” Arī I. Meldere
gaida pārsteigumu un ir pārliecināta, ka rezultāts būs interesants. Tik
apjomīgu projektu fotostudija “Fotast” jaunajos laikos īsteno
pirmoreiz.

Sākotnēji iecere bijusi vēl apjomīgāka – katrā
no vietām, kur pabūts, vēlāk sarīkot attiecīgās Liepājas ielas fotogrāfiju
izstādi. “Sapratām, ka tam vajadzīgs pietiekami liels finansējums. Lai
izliktu šādu izstādi, katrai pilsētai jārēķina vismaz četri, pieci simti eiro.
Tādas naudas mums nav,” stāsta fotogrāfs Agris. Tomēr Liepāja nebūs
vienīgā vieta, kur izstādi “Liepājas iela Latvijas garumā” varēs
redzēt. Fotokluba “Fotast” vadītājs atklāj, ka vairākās vietās jau
interesējas par šī interesantā un apjomīgā projekta rezultātu. Turklāt lielais
fotogrāfiju apjoms jau raisījis idejas jauniem projektiem.

Uzziņai

/ Projektā
“Liepājas iela Latvijas garumā” Liepājas iela fotografēta 15 vietās:
Aizputē, Dagdā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Ludzā, Madonā, Priekulē,
Priežmalē, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā, Skrundā, Ventspilī.

/ Projektā
piedalījās fotokluba “Fotast” dalībnieki Līga Ate, Laila Dūna, Līga
Evaldsone, Daina Ģibiete, Vineta Jaunzeme, Gunita Kalēja, Agris Klestrovs,
Iveta Meldere, Valters Pelns, Kaspars Strēlis, Ziedonis Safronovs, Irina Tīre,
Jānis Vecbrālis.

/ Projekta esence
būs apskatāma fotoizstādē Liepājas muzejā no 9. marta līdz 17. aprīlim.