Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Lielā dzintara” citādā māsa

“Lielā dzintara” citādā māsa
Foto: Ģirts Gertsons
25.07.2016 07:15

"Kurzemes Vārds"

Vai Liepājas “Lielais dzintars” konkurēs ar jauno Palangas koncertzāli, vai tieši otrādi – abu kultūras būvju tuvums abām nāks par labu? Vigants Rekašiuss, Palangas pašvaldības Kultūras nodaļas vadītājs “Lielajā dzintarā” uz koncertiem bijis jau četras reizes. Viņš uzsver – ne abas pilsētas, ne abas koncertzāles nav salīdzināmas. Tomēr viņa stāsts par Palangu, iespējams, liek arī labāk saprast mums pašiem savu pilsētu – Liepāju.

Jūlija sākumā speciāli “Kurzemes Vārdam” Vigants atver jauno, pērn decembrī atklāto koncertzāli. Tajā neapdzīvotība ir teju ieelpojama. Palangas pašvaldība pašlaik vada jau trešo konkursu, kurā meklē namam pastāvīgu īrnieku un apsaimniekotāju. Abās konkursa pirmajās kārtās tas nav izdevies.

– Mūsu koncertzāle “Lielais dzintars” ir maksājusi ļoti dārgi, bet tā ir mazāka nekā jūsējā. Domājam – vai koncertzāles konkurēs vai sadarbosies? Varbūt kāds no Liepājas brauks uz koncertiem pie jums?

– Liepājnieki jau pie mums ir bijuši. Pat esam izmantojuši liepājnieku firmas “Bang!” pakalpojumus, mums par viņiem ir ļoti labas atsauksmes. Bet, ziniet, kā ir. Abas koncertzāles ir ļoti grūti salīdzināt. Abām ir atšķirīgs mērķis. Kāpēc? Liepāja ir lielāka nekā Palanga. Un pilsētas raksturs arī ir citāds. Palangā kopā ar Sventāju, kas ietilpst mūsu pašvaldībā, ir apmēram 17 tūkstoši iedzīvotāju. Vasarā šeit ir, nezinu, desmit vai cik reižu vairāk. Ir pat saukti tādi skaitļi – vairāki miljoni apmeklētāju. Bet tas, protams, ir ļoti aptuveni. Liepājā ir gan rūpniecība, gan osta, tā ir daudzveidīga pilsēta. Jums ir daudz vairāk kultūras iestāžu, kultūras objektu, ēku un pasākumu. Ļoti labi zinu jūsu brīnišķīgo veco teātra namu. Biedrības namam ir atsevišķa zāle. Turpretī mums nekad nebūs atsevišķas ēkas teātrim, atsevišķas – koncertzālei. Tāpēc te nosacījumi projektēšanai bija tādi, ka zālei ir jābūt universālākai. Zinu, ka lielai zālei izveidot dabisku akustiku maksā ļoti dārgi. Bet tā ir ļoti svarīga un ļoti vērtīga lieta zālei. Mēs vēlējāmies, lai te varētu norisināties visdažādāko žanru pasākumi – no televīzijas projektiem līdz muzikālajam teātrim un operai. Tāpēc šeit ir gan orķestra bedre, gan skatuve ar priekškariem un kulisēm, kas parasti nav koncertzālēs, kur mēdz visu vērību koncentrēt uz akustiku. Ja zāli būvē 2000 vietām, tas ir, divreiz vairāk nekā Liepājas zālē, tad izveidot dabisko akustiku – tā būtu neprātīga nauda. 2015. gadā Eiropā tika atklāta arī Parīzes Jaunā filharmonija, vēl septembrī – zāle Vroclavā, novembrī – Liepājā, decembrī – mūsējā. Visas šīs zāles ir atšķirīgas. Lielā zāle Parīzē maksāja tik daudz miljonu! Tur ir šausmīgi skaitļi.

Mēs tik tikko notvērām iespēju zāli uzbūvēt, mūsu pilsētas vadītāji ļoti riskēja. Projekts bija jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, tas, protams, notika neprātīgā tempā. Viss izdevās labi, bija labi celtnieki. Apmēram 3 miljonus eiro saņēmām no Eiropas Savienības fondiem. Bet reizē ar to mēs ieguvām arī saistības šai zālei piesaistīt privāto operatoru, kurš to apsaimniekotu. Pagaidām vēl mums tā nav, lai arī pretendentu interese ir bijusi. Ir jau trešais konkurss. Pirmajos divos droši vien firmas neapmierināja nosacījumi, bet tie, protams, ir saskaņoti ar aģentūru, kura pārvalda Eiropas naudu. Tie nav mūsu izdomāti nosacījumi. Protams, pirms katra konkursa pašvaldība šos nosacījumus mīkstina, pēc uzņēmēju vēlmēm. Tagad trešajā konkursā jau ir detalizēti priekšlikumi. Operators mums jāatrod līdz septembrim. Bet kamēr mums šī operatora nav, pašvaldībai ir tiesības tikai uz īslaicīgu nomu. Tas ir, uz vienu dienu, bet no tās summas arī pašvaldībai nedrīkst būt nekādas peļņas – tādi ir finansēšanas noteikumi, šajā nomas maksā ietilpst tikai visi komunālie pakalpojumi, aprīkojuma noma, apkalpošana. Tas, protams, nav tas, kam jābūt, ko es pats redzēju Liepājas koncertzālē – tur, kā visā pasaulē, viss jau ir teicami – tevi sagaida, ir visas komunikācijas, biļešu pārdošana, viss strādā lieliski, tāds man ir iespaids. Biļetes nopirku internetā. 

– Kāpēc jūs gribējāt privāto nomnieku?

– Mēs negribējām! Bet tādas saistības uzliek programma, no kuras mēs saņēmām ES finansējuma daļu. Tas ir, lai attīstītu biznesu, lai rastos darbavietas.

– Bet koncertzālēs taču ir ļoti grūti gūt peļņu, vai tiesa?

– Jā, tā tas ir. Domāju, ka jebkurai koncertzālei vajag vismaz trīs gadus, lai tā radītu savu repertuāru, izveidotu savu publiku, kas mīl to, kas te notiek. Paši saprotam, ka tam visam bija jābūt izveidotam jau pirms atklāšanas – komandai, menedžmentam jau bija jāstrādā. Bet tas darbs bija jāveic zāles saimniekam. Pagaidām varam tikai īslaicīgi izīrēt zāli. Pat mājaslapu internetā nevaram izveidot.

 

Uz zāli kāpjam lejā pa trepēm, jo skatuve un parters atrodas septiņus metrus zem zemes. Lai arī zālē ir divi balkoni, ēka nepārsniedz Palangas vēsturiskās apbūves augstumu – ņemts vērā, ka jaunais nams atrodas pašā pilsētas centrā. Skatuves priekšdaļa ir mobila, to var nolaist lejā, vai nu palielinot partera telpu, vai arī vēl zemāk, tad izveidojas orķestra bedre. Mēs stāvam pirmajā balkonā.

Interesanti, sajūta ir tāda, it kā mēs būtu parterī, nevis balkonā, bet otrā balkona augšējās rindas ir vienā līmenī ar pirmā balkona augšējām rindām, otrā balkona zemākās rindas ir gandrīz partera līmenī. Bet ko no turienes var redzēt? Izskatās, ne visai daudz.

– Protams, stūris skatienam nogriezts. Te vēl, ja televīzijas projektam vajag, nav jāvelk nekādi vadi, uzbūvēts tā, ka atbrauc ar kameru un vienkārši pieslēdzas. Liepājā ir viss uzbūvēts ar dabisko akustiku pamatā, bet šeit visapkārt, kādās 120 vietās ir ieguldīta elektroakustiskā sistēma, līdz ar to var mainīt skaņas reverberācijas garumu. Var radīt tādu katedras efektu, kino ir citas vajadzības, konferencēm – citas. Bet mūzikai, piemēram, simfoniskajam orķestrim, nekā labāka par dabisko akustiku nav tik un tā. To zinu, jo esmu mūziķis, spēlēju trombonu, vadu orķestri Palangā. Mums Palangā agrāk vispār nebija nekādas zāles. Pasākumi mums notika zem klajām debesīm.

– Ja “Lielajā dzintarā” esat bijis jau četras reizes, tad brauksiet vēl?

– Protams. Es braukšu tāpēc, ka būs labs koncerts. Bet ja labs koncerts notiek lieliskā zālē, tad jau ir pavisam labi. Vienmēr atbraucu apmēram stundu iepriekš. Apskatos izstādi, iedzeru tasi kafijas vai tējas. Apskatos reklāmu. Man ļoti patīk.

Uzziņai

Palangas koncertzāle
*Atklāta 2015. gada 11. decembrī.
*Arhitekti Aļģirds Stripinis, Snieguole Stripiniene, Kristina Jurkute.
*Platība 5000 kvadrātmetru, augstums – 14 metri.
*2200 sēdvietu.
*Būvniecības izmaksas: 7,16 miljoni eiro, no tiem 2,9 miljoni no ES, 2 miljoni no valsts, 2,24 miljoni – pašvaldības līdzfinansējuma (tostarp kredīts).
Avots: delfi.lt, vz.lt

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.jūlija numurā.

#kvards-20160720-01# 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz