Mākslinieks Andris Vītols savulaik esot izteicies, ka Talsos katrs desmitais piedzimstot mākslinieks. Iespējams! Un tieši tāpēc te svarīgas ir arī iespējas mākslu parādīt publikai. Gleznotāja, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone spriež, ka Talsos ar trim izstāžu vietām ir gana, arī citur novadā piemērotu telpu netrūkst, toties Kurzemē kopumā nav vienas patiešām labas zāles vērienīgu izstāžu rīkošanai.

Talsu novada muzejā gadā skatāmas apmēram 24 izstādes. Vēl vismaz 12 vai vairāk izstāžu ar G. Millersones gādību nonāk novada pagastos, Rīgā un ārzemēs. Pastāvīgi dažādas izstādes ir iekārtotas Talsu tautas namā un Radošajā sētā, bet citādākā gaisotnē mākslu var baudīt brīvajā mākslas telpā “Baložu pasts”. “Visos novada pagastos ir normālas izstāžu zāles ar labām gaismām, ekspozīciju lampām – dažviet pat labākām nekā muzejā! Ir tik daudz novada vietu, kurām muzejs regulāri gatavo izstādes! Pastende, Stende, Vandzene, Tiņģere, Valdemārpils, Lube… Visiem vajag mākslu, un tas ir ļoti labi!” secina G. Millersone.

Protams, rodas jautājums – kuri ir tie “visi”, kam vajadzīga māksla? Kultūras iestāžu vadītāji, mākslinieki vai pārējā sabiedrība? “Šajā ziņā man nav nekādu dižu ilūziju,” neslēpj Guna. “Esmu tik daudz gadu nostrādājusi, ka varu teikt – patiesībā paši pūšam un paši degam! Pie mums pat vēl ir labāk nekā daudzviet citur, jo ir sava radošā sabiedrība: mākslinieki, fotogrāfi, keramiķi, mākslas pulciņu apmeklētāji… Šis loks ir optimāls. Citur nav pat tas!” zina teikt G. Millersone. Viņa pati ir pieredzējusi, ka citā Kurzemes pilsētā uz augstas raudzes mākslinieces izstādes atklāšanu perfektā izstāžu zālē ierodas 14 cilvēki… “Ir bijis vēl sliktāk! Kad galds uzklāts kā pa kāzām, sarīkots mūzikas skolas audzēkņu koncerts, tikai… nav cilvēku, kas to baudītu. Tā tas ir visur,” uzskata Guna. Viņa arī nedomā, ka par to briesmīgi vajadzētu satraukties. “Mēs vēl neesam piedzīvojuši 100 gadus, kad attīstās modernisms, kā Rietumu Eiropā tas ir bijis, – kad cilvēki ar to ir izauguši, nomiruši, un sācies viss no gala. Viss prasa laiku! Un paaudzes mainās. Jaunie jau nezina, kas ir Līga Purmale un Janis Rozentāls. Diemžēl!” konstatē māksliniece.

Izaugt no šlāgermākslas

“Cenšos sabalansēt, lai nav tikai tas, kas man pašai patīk,” smejas Guna, kad jautāju, kā viņa izvēlas, ko piedāvāt izstādēs. “Sev esmu iedalījusi uzdevumu parādīt Kurzemes labākos māksliniekus, bet jāsāk jau, protams, ar vietējiem. Krūmu grupas mākslinieki katrs rīko savas personālizstādes ik pa pieciem gadiem. Ir arī Mākslas dienu izstāde, kurā piedalās visi. Gribētos modernās, laikmetīgās izstādes, bet mums nav tām piemērotu telpu,” atzīst G. Millersone.

Pērn Talsos tika īstenots projekts “Māksla uzzied Talsos”. Izvietojot gleznu reprodukcijas pie namu sienām, zināmā mērā visa vecpilsēta tika pārvērsta izstāžu zālē. Var teikt, ka Talsos māksla pavisam burtiski ir izgājusi pie cilvēkiem. “Publikai gan, kā mēs zinām, vislabāk patīk Latvijas Radio 2… Un tas pats attiecas arī uz mākslu. Daudziem cilvēkiem patīk šlāgermāksla, un tur neko nevar darīt. Provincē dažādība ir vajadzīga jebkurā gadījumā,” spriež Guna.

Viņa mudina uz šiem jautājumiem skatīties plašākā mērogā. “Ik pa diviem gadiem rīkojam Kurzemes mākslas dienas, bet nav jau kur tos darbus likt! Nu, kaut kur bibliotēkā, tūrisma centrā, tumšā kultūras namā, pa pickai kādos citos kambaros… Bet tā vērienīgi izlikt izstādi – nav tādas vietas! Tā ir visas Kurzemes problēma,” uzskata G. Millersone. Viņa arī rosina motivēt māksliniekus turēt kvalitātes latiņu augstu, Kurzemes mērogā ieviešot kādu prēmiju. “Saldū, kur dzimis dižais Rozentāls, ik pa pāris gadiem saviem māksliniekiem pasniedz viņa vārdā nosauktu prēmiju. Bet Kurzemē varētu būt tāda Lielā Rozentāla prēmija, žūrijas pamatīgi izvērtēta un pasniegta kādam dižam Kurzemes māksliniekam. Sāk jau patikt tās prēmijas! (Smejas.) Tas taču ir labi, ja tevi novērtē,” apliecina Guna.

Talsu tautas namā nav izstāžu zāles, bet izstādes tiek izvietotas pirmā un otrā stāva foajē, kā arī Radošās sētas pirmā un otrā stāva gaiteņos. Pasākumu producente Gundega Lūse stāsta, ka tautas namā visbiežāk vietu atrod foto vai gleznu izstādes. Regulāri tiek izlikti arī nama amatiermākslas kolektīvu darbi – audēju kopas “Talse”, tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīpars” un Ceturtdienas mākslas mīļu kopas veikums. Tautas nama paspārnē aktīvi darbojas Talsu fotoklubs, tāpēc ierastas ir tā dalībnieku un viņu draugu fotoizstādes. Tautas nams sadarbojas ar Talsu novada muzeju, no kura tiek saņemti ieteikumi un piedāvājumi izstādēm. Tās Talsu tautas namā mainās aptuveni reizi mēnesī, dažreiz stāv ilgāk. “Izstāžu autori ir gan talsenieki vai mūsu novadnieki, gan arī mākslinieki no pārējās Latvijas. Izstādes Talsu tautas namā ir apskatāmas bez maksas, ir pieejamas ikvienam, bet, tā kā biļetes netiek pārdotas, nevaram uzskaitīt, kuras bijušas apmeklētākas un kuras mazāk apmeklētas. Visas izstādes ir interesantas un savā ziņā skaistas!” uzskata Gundega.

Kopš 2015. gada Talsos pieejama brīvā mākslas telpa “Baložu pasts”. Biedrības, kas nes tādu pašu nosaukumu, vadītāja Diana Dzelme paskaidroja, ka šī izstāžu telpa domāta kā radošu eksperimentu, amatieru un iesācēju izpausmes platforma. “Tā ir vieta, kur, piemēram, jauniešiem saprast, kā organizēt izstādi vai pasākumu. Sākotnēji mēs “Baložu pastu” sakārtojām speciāli Talsu novada amatiergleznotāju izstādei. Tad sāka nākt arī citi cilvēki ar savām idejām. Priecājamies par sadarbību ar profesionāliem māksliniekiem, kuriem arī šeit gluži labi patīk! Pagaidām paši nevienu neesam meklējuši un nevienu neesam noraidījuši. “Baložu pasts” jau ir izveidojies par tūrisma objektu. Trīs gadu laikā esam pārliecinājušies, ka šīs aktivitātes ir vajadzīgas, arī izstāžu apmeklētība ir laba. Man pašai šķiet – izstādes ir bijušas tik labas, ka cilvēkiem patīk viss, ko piedāvājam!” priecājas Diana.

Viņa, pati būdama keramiķe, spriež, ka tik mazai pilsētai, kādi ir Talsi, teorētiski varbūt izstāžu zāļu būtu pietiekami daudz, ja “Baložu pastu” par tādu patiešām varētu uzskatīt, tomēr jārēķinās, ka šīs vietas tehniskais stāvoklis kļūst arvien sliktāks.