Jau
rīt, 12. septembrī, Liepājas teātris uzsāks 108. sezonu ar
pirmizrādi Raiņa lugai “Indulis un Ārija”. Šis
iestudējums ir unikāls ar to, ka tā ir kustību
izrāde bez vārdiem, kurā aktieri izstāstīs stāstu, izmantojot
vien ķermeņa valodu. Iestudējums
tapis krievu režisora un horeogrāfa Sergeja Zemļanska vadībā.
Savukārt šodien aktieri un pārējie teātra darbinieki pulcējās
uz kopsapulci un ikgadējo kopbildi pirms jaunās sezonas sākuma.

Liepājas
teātra direktors Herberts Laukšteins atzina, ka jauno sezonu
sagaida ar lieliskām sajūtām. “Gaidām ļoti interesantu,
radošu darbu, interesantu radošo komandu vadībā un interesantas
tikšanās ar skatītāju, jo, mūsuprāt, jauniestudējumu
repertuārs ir sagatavots aizraujošs, bez liekiem kompromisiem un
Dievs dod ar to visu tikt galā bez jebkādiem starpgadījumiem, ar
kādiem diemžēl šī sezona jau ir sākusies,” pauda H.
Laukšteins.

Šajā
sezonā teātris arī domājis par jaunu un atšķirīgu piedāvājumu
skatītājiem. “Jau vairākkārt esmu lietojis tādu jēdzienu
kā “ledenes”, kuras ir viegli izsūkājamas un pēc tam
tur nekas nepaliek pāri, nav pēcgaršas. Šis jauniestudējumu
repertuārs šajā sezonā apzināti nav gatavots ar šādu te
“ledeņu” pēcgaršu. Ir domāts par to, ka cilvēkam ir
jājūt līdzi cilvēkam, jāmīl labais, cilvēkam ir jānostājas,
jāieņem skaidra pozīcija pret liekulību, pret vardarbību,”
skaidro Liepājas teātra direktors.

Brīdī,
kad teātra kolektīvs pulcējās uz kopbildi skvēriņā blakus
Liepājas teātra ēkai, Herberts Laukšteins fotografējoties
kamerām demonstrēja plakātu ar uzrakstu “Šeit 2018. gadā
(Latvijas simtgadē) atradīsies Liepājas teātra mazā zāle”.
Vaicāts, kā saprast šo vēstījumu, teātra direktors bija
lakonisks: “Tā ir provokācija!”. Kā zināms jautājums
par teātra mazās zāles atrašanās vietu ir aktuāls jau ilgāku
laiku, tomēr konkrēts risinājums šim jautājumam tā arī nav
rasts.

“Man
ir zināmi vismaz četri arhitektu skiču projekti mazajai zālei
tieši šeit. Tas ir ļoti loģiski, jo šī ir pašvaldības zeme,
šeit nav ne no viena nekas jāatpērk, šeit ir tikai jāsagādā
argumenti un līdzekļi, lai realizētu kādu no tiem projektiem, kas
stāv manā skapī,”
skaidro
H. Laukšteins.

Ar
patīkamām emocijām jauno sezonu un gaidāmo pirmizrādi sagaida
arī Liepājas teātra aktieri. “Satraukums, kā vienmēr –
satraukums ir par neziņu, jo teātrī nekad neko nevar zināt, bet
šis satraukums ir patīkams, gribas strādāt un esam jau iesākuši
ļoti aktīvu darbu. Rīt beidzot ir svētki un pirmizrāde,”
sacīja aktrise Everita Pjata.

Arī
Agnese Jēkabsone pastāstīja, ka atvaļinājumā ir uzkrāta
enerģija un viņa ir gatava ar pilnu jaudu mesties iekšā darbā.
“Pirmais darbs ir liels un pamatīgs, cerams, ka katrs nākošais
darbs būs tāds pats, jo “Indulis un Ārija” tiešām ir
liels notikums teātrī un vispār Liepājā,” sacīja A.
Jēkabsone un
bilst: “Pagājušajā gadā es un Everita skatījāmies
Zemļanska izrādi “Mātes druva”Liepājas teātrī “Zelta
maskas” ietvaros un pirmoreiz pēc izrādes man nebija nekādu
jautājumu, man viss bija skaidrs. Pirmo reizi es varēju atslēgt
kritisko aci, vērtēšanu, es biju simtprocentīgs skatītājs. Mani
tas tik emocionāli iespaidoja, ka arī tagad strādājot ar
Zemļanski es viņam pilnībā uzticos un nevienu brīdi nav bijušas
šaubas par to, vai skatītājs sapratīs. Kā saka pats režisors –
ķermenis nemelo un tas ir vispatiesākais.”

Savukārt
iestudējuma “Indulis un Ārija” galvenās lomas
atveidotājs Mārtiņš Kalita atzīst, ka pašam šī izrāde ļoti
patīk, jo tā ir savādāka. “Jāskatās, kā mēs sastapsimies
un kā sarunāsimies ar skatītāju, bet domāju, ka visam jānorit
gludi. Sadarbība ar režisoru bija ļoti laba, viņš skaidri zina,
ko viņš grib un, kas ir jāsasniedz, līdz ar to vienmēr ir
patīkami strādāt ar šādu režisoru,” sacīja M. Kalita.