Ceturtdiena, 29. septembris Mihails, Miķelis, Mikus, Miks, Miģelis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Meklējot telpu kultūrai

Meklējot telpu kultūrai
Foto: Ģirts Brūns
21.11.2013 08:43

Nora Driķe, "Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

“Man nāk smiekli,” un tiešām Gints Purgailis telefonā iesmejas, izdzirdot jautājumu, vai cilvēkam, uzņēmumam vai biedrībai ar neparastu, jaunu kultūras ideju ir viegli atrast telpas Liepājā savu ideju īstenošanai. Piesakāmies ciemos viņa šovasar izveidotajā Popa un roka mūzikas skolā. Un redzam, ka tā atrodas pilsētas centrā, jaunas ēkas pagrabā, 15 kvadrātmetru mazā telpā.
   
Rindā uz mūziku
“Kādi desmit cilvēku gaida rindā, kad mums būs iespēja viņus pieņemt nodarbībās. Esam seši skolotāji, bet mēs nevaram strādāt vairāki vienlaikus. Atradām lielākas un lētākas telpas, sapriecājāmies. Aizvedām jau turp klavieres. Bet, kad nākamreiz aizgājām, ieraudzījām klavieres 15 centimetru dziļā ūdenī, izrādījās, ka telpas applūst.”

Ginta secinājums – privātos telpu īpašniekus interesē tikai nauda, savukārt pašvaldībai “nav nekā, kur bez liekiem tūkstošiem varētu kaut ko darīt. Ir grausti vai arī lielas telpas, vai milzīga skola, kurā nav apkures, vai telpas tālu no centra, vai arī dzīvokļi, kas mums neder, jo mūzika saistīta ar skaņu, un nevaram traucēt kaimiņus”, viņš noskaidrojis. Tā nu pagaidām viņi muzicē koši izkrāsotajā pagrabiņā, cerēdami, ka veiksme reiz uzsmaidīs un atradīsies labāka vieta. Piektdien viņš bijis uz sarunu Kultūras pārvaldē pie tās pašreizējā priekšnieka Jura Jirgena. “Kā vienmēr ļoti atsaucīgs, bet neko noteiktu viņš arī man nevarēja pateikt,” pēc sarunas saka Gints.
   
Telpas ir, bet nauda?
Telpas kultūrai – tas ir ļoti plašs jēdziens, aizrāda Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis. Brīvo pašvaldības telpu saraksts, kas ir pārvaldes rīcībā, ir publicēts domes mājaslapā www.liepaja.lv, jāmeklē biznesa sadaļā. Un arī privātajā tirgū brīvu telpu ir ļoti daudz.

“Vai jums vajag telpas vienreizējam pasākumam vai pastāvīgai lietošanai? Vienreizējam pasākumam telpu ir ļoti daudz. Pat jebkura skola izīrē telpas. Olimpiskais centrs izīrē telpas un tā tālāk. Ja ir vēlēšanās, Liepājā telpas atrast var, bet galvenais – kā ir ar finansēm,” viņš uzskata un zina, tieši līdzekļu komunālajiem maksājumiem un telpu nomai bieži vien nav. Organizācijas ar sabiedriskā labuma statusu Pilsētas dome var atbrīvot no pašvaldības telpu nomas maksas, tad biedrībai jāsedz tikai komunālie maksājumi. Piemēram, pašvaldība pirms pāris gadiem salaboja jumtu bijušajām kazarmām Dārza un Apšu ielas stūrī ar domu, ka nākotnē tā varētu būt vēl viena ēka dažādām kultūras norisēm. Bet nav līdzekļu, par ko izremontēt, sakārtot šo namu, lai varētu tajā ielaist ļaudis, stāsta M. Egmanis. Pēc viņa pieredzes, biedrībām bieži vien ir līdzekļi tikmēr, kamēr ir kāds Eiropas Savienības fondu finansēts projekts. Beidzas projekts – beidzas arī līdzfinansējums un nauda telpām. “Ir bijuši dažādi cilvēki ar dažādām idejām arī pie mums. Bet parasti tām apakšā nav [finanšu] seguma.”
   
“Vienkāršāk uztaisīt fabriku”
Ar pārvietojamu skatuvi dzīvo “Goda teātris”, aktiera Kaspara Goda lolojums. Divarpus gados tapuši pieci iestudējumi, un visdienišķākā skatuve šim teātrim ir atsaucīgās Latvijas skolas, jo “Goda teātris” galvenokārt ir adresēts jauniešiem, padsmitniekiem. Pirms diviem gadiem “Goda teātris” saņēma atbalstu konkursā “LMT Liepājai”, uzbūvēja pārvietojamu skatuves iekārtu. Pašvaldība ierādīja telpas Dārza ielā, jaukus bēniņus kaimiņos amatniekiem.

“Viss atduras iekš naudas. Ja tev pašam ir jāpelna, tad vienkāršāk ir uztaisīt fabriku un šūt kaut ko, ja tas kādam ir vajadzīgs,” mazliet rezignēti saka aktieris un sava teātra izlolotājs. Bēniņi izrādījās tomēr nederīgi – otrs vārds – par dārgu. Problēmas ar trepēm, kā publikai tikt augšā. “Ir normatīvie akti, kā tam visam jābūt. Un mēs jau nevarētu savu zāli noslogot kaut vai trīs izrādes nedēļā. Lai pasākums atmaksātos, vajadzīga apmēram simt cilvēku ietilpības zāle.” Jārēķina noteikta platība, ejas skatītāju plūsmai, telpa vestibilam, tualetēm, garderobei, bufetei – un, protams, skatuve! “Tas ir tāds diezgan grezns pasākums. Un vajadzīgs pilsētas centrs, stāvvietas mašīnām. Tas ir komplicēti,” apsvēris K. Gods un uzskata, ka nav jēgas ieguldīt telpās, ja tās pašam nepieder. “Esmu audzināts tā, ka savs ir savs. Ja mans, tad varu sienā iedzīt naglu. Īrētās telpās varbūt ir grafiks, kad tu drīksti, kad nedrīksti, kad nāc, kad ej. Pagaidām ļoti labi iztiekam bez savām telpām. Bet gan jau būs. Daudz telpu stāv tukšas. Tikai jāuzzīmē nauda,” viņš joko. Goda teātra mēģinājumi notiek Liepājas teātrī.

Vai pašvaldībai būtu jāattīsta kāda īpaša kultūras telpu politika? K. Gods teic: “Tas ir koks ar diviem galiem. Kultūras pārvalde un pilsēta ir pretimnākoša. Protams, tavu privāto biznesu netaisās sponsorēt. Pašvaldībai jau ir diezgan daudz kultūras telpu. Teātris, muzejs, Latviešu biedrības nams, [top] koncertzāle. Es neuzskatu, ka to visu vajadzētu dalīt par velti. Tā jau nav naudas. Ja tu neizdomā, kā pelnīt, tad jau nav jēgas. Un pašvaldībai jau pašai nevedas ar savām telpām. Cik gadu jau Liepājas teātris ir bez mazās zāles!”
   
Laimīgs gadījums
Kristai Kalnarājai ir cits stāsts. Viņa strādā Kultūras pārvaldē, ir veiksmīga projektu rakstītāja, pēc izglītības ir gan māksliniece dekoratore, gan skolojusies uzņēmējdarbībā. 2006. gadā reģistrēja IK “Labie projekti”, ar domu kādreiz sniegt pakalpojumus projektu rakstīšanā. Pērn kādā vasaras izbraukumā pa Latviju abām ar draudzeni Diānu Krūmiņu radās ideja pašām izveidot savu mākslas telpu, un tagad viņām tāda ir – “Ideju bode” Teodora Breikša ielā. Par šīm brīvajām telpām Krista zināja, jo bijušais kolēģis Kaspars Vecvagars bija ieminējies – māja, kurā tās ir, pieder viņa dzīvesbiedrei.

“Tas ir stāsts par to, ka ir vēl viens cilvēks, entuziasma pārņemts un cēlsirdīgs, kurš saprot, ka Liepājā vajag arī kaut ko tādu. Un viņa intereses ir, lai te, Jaunliepājā, ir dzīvība,” stāsta Krista. Mājas saimniece neprasa no māksliniecēm īri, jāsedz vien komunālie maksājumi. Krista vēlas palīdzēt citiem māksliniekiem, izcelt saulītē nezināmos, palīdzēt viņiem pārdot savus darbus. Krista iztērējusi apmēram 1000 latu telpu remontam un mājaslapas izveidei, abas ar Diānu krāsojušas sienas. Šis nav mākslas salons ikdienišķā izpratnē, jo tas ir atvērts tikai dažas reizes mēnesī. Nav laika katru dienu te būt, nav līdzekļu, lai algotu kādu. “Centrā man neviens telpas nedāvinātu. Un vai visam jānotiek tikai centrā? Man liekas, tieši šajā pilsētas daļā mūsu atmosfēra iederas vairāk.” Vasarā Krista iecerējusi dažādām mākslas darbībām izmantot arī pagalmu, tajā varētu rādīt brīvdabas kino. “Pasaule mainās, aizvien vairāk runā par to, ka vecie biznesa principi varbūt jāliek plauktā, sociālā uzņēmējdarbība ienāk Latvijā. Kultūra palīdz pārvarēt jebkuru krīzi,” viņa saka un uzskata, kultūra un radošas aktivitātes pelnījušas atbalstu, lai tas būtu radošiem cilvēkiem lielāks. Būdama Kultūras pārvaldes darbiniece, viņa zina – pastāv kultūras projektu konkursi, tiem grūtos laikos finansējums samazināts “līdz minimumam”. Tagad to varētu kāpināt. “Un vēl ir pašvaldībs atbalsts uzņēmējdarbībai – tā izdevās pludmalē vasaras kafejnīcas atvērt. Tās atbalsta formas jau ir, bet stāsts ir par prioritātēm, finansējumu un iespējām.” Krista arī uzskata – kas meklējuši, tie telpas atrod. “Šī ir unikāla un paradoksāla pilsēta. Nebeidzu apbrīnot, kā viena pilsēta tik stūrgalvīgi var nebeigt ģenerēt radošas idejas. Vienmēr pamanās iztikt bez [telpām] vai kaut kā atrisināt, tas ir kaut kā sekundāri,” viņai šķiet.
   
Daži – īpašāk vajadzīgi
J. Jirgens pastāsta, ka pastāv konkurss “par līdzfinansējuma piešķiršanu Liepājai nozīmīgo nevalstisko organizāciju un privāto kultūras organizāciju darbībai”. Vienu reizi gadā pēc budžeta apstiprināšanas ierobežotu loku organizāciju uzaicina šajā konkursā piedalīties, “katru gadu izvērtē prioritātes”. Organizācijai jābūt sevi pierādījušai jau trīs gadus. “Tā ir viena no iespējām,” viņš saka. Piemēram, šādi tiek atbalstīts cirks “Beztemata”, kas darbojas privātās telpās, un pašvaldība cirkam palīdz tikt galā ar telpu īri. Bet kā atlasa dalībniekus šim konkursam, un kura kultūras darbība pilsētai vairāk vajadzīga, kura mazāk? Un vai par kādu var pateikt – šī kultūras joma mums nav vajadzīga? “Es nezinu tādus labus [kultūras jomas] spēlētājus, kuri netiktu atbalstīti. Katram arī jāuzņemas atbildība par savu ideju. Ne par visu ir jāmaksā pašvaldībai,” teic J. Jirgens.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz