Latvijā par labu modes dizaineru nevar kļūt, uzskata liepājniece un jaunā stiliste Katrīna Sičeva. Dzīvodama Itālijā, viņa smēlusies informāciju, kas šeit esot jaunums.

Latvijā modi neanalizē

Katrīna jau kopš bērnības zinājusi, ka vēlas kļūt par modelētāju. Apmēram piecpadsmit gadu vecumā uzsāktas šūšanas apmācības pie šūšanas un modelēšanas pulciņa vadītājas Irmas Grebes. Vidusskolas laikā Katrīna secinājusi, ka nevēlas savas dizaina prasmes slīpēt Liepājas Mākslas vidusskolā, jo tur apgūstamā mācību viela neesot likusies saistoša. Taču bez mācībām nav iztikts. “Mācījos zīmēt un gleznot privāti pie mākslinieka Gunta Cukura.” Pēc vidusskolas beigšanas, mācības turpinātas Rīgas vieglās rūpniecības tehnikumā. Tagad Katrīna ir stiliste un modelētāja konstruktore. Kā pati saka – dizainere.

Vēlāk dzīve aizvedusi uz Itāliju. Tur divus gadus nodzīvots Itālijas dienvidos Bari pilsētā. “Jau kopš vidusskolas zināju, ka gribu tur būt,” atzīst dizainere. Katrīna strādājusi vairākos apģērbu veikalos un paralēli darbam interesējusies par modes nozari. “Augstākais līmenis ārzemēs ir privātskolās, kas ir ļoti dārgas,” zina teikt Katrīna. Latvijā, viņasprāt, nevarot iegūt tādu izglītību, lai pēc tam varētu strādāt par dizaineru modes namos. Ārzemēs stilistiem jāprot veidot tērpu skices trīs dimensiju datorprogrammās, kā arī darboties ar pantoniem. “Latvijā pasniedzēji pat nezina, kas tas ir,” novērojusi Katrīna. Pantoni esot līdzīgi krāsu flomāsteriem. Tie pieejami dažādos toņos, kurus atpazīst arī dators. Ar pantonu veidotas skices iznākot reālistiskākas un kvalitatīvākas.

Dzīvojot Itālijā, Katrīna novērojusi, ka itālieši galvenokārt pievēršot uzmanību tam, kā cilvēks apģērbā jūtas. Esot svarīgi, lai tas būtu ērts un to būtu patīkami valkāt. Izvēloties apģērbu, liela nozīme tiekot piešķirta arī tā zīmolam. “Latvijā neanalizē modes tendences un velk visu pēc kārtas. Dažreiz tas ir labi, bet dažreiz jāseko līdzi siluetam,” uzskata stiliste. Sievietēm būtu biežāk jāvalkā svārki un kleitas. Katrīna daļēji piekrīt itāliešiem, kuri uzskatot, ka tikai tās ir īstas sievietes.

Apģērbs ar indīgām krāsām

Patlaban modē esot apģērbā izcelta plecu daļa, mežģīņu kleitas un svārki, modē atgriežas tamborējumi un sievišķīgi bikškostīmi, zina teikt dizainere. 2011. gada vasaras sezonā aktuāli pasteļu toņi. “Pieklusināti maigi, kā arī gaiši, bet enerģiski,” piebilst Katrīna. 

Vaicāta, vai vienmēr modes skatēs demonstrētie tērpi būtu piemēroti ikdienas valkāšanai, viņa atbild apstiprinoši. “Uzskatu, ka būtu labi, ja nēsātu to, kas uz mēles.” Vairumā ražotajam apģērbam esot kritusies kvalitāte. Tiekot speciāli ražots tāds apģērbs, lai tas ātrāk novalkātos un to biežāk mainītu. “Audumu pat krāso ar tādām krāsām, kas ir kaitīgas, un mēs pat to nezinām.”

Dizaineres iecienīts esot futūrisma stils, kas ir sportiskā stila paveids. Šāda stila apģērbā dominējot ģeometriskas formas, un tas veidots no stīva metāliska auduma. Tērpu papildinot metāla un plastmasas aksesuāri.

Patlaban Katrīna izveidojusi vienu apģērbu kolekciju ar nosaukumu “Jaunā laikmeta paaudze”. Galvenokārt viņa apģērbu šuj sev. “Šuju arī klientiem, piemēram, kleitas, žaketes, blūzes.”

Vispirms tiek izvēlēts materiāls, arī tad, ja neesot zināms, kas no tā taps. “Sākumā izvēlos pogas un audumu. Man patīk dārgas, kvalitatīvas, spīdīgas un košas lietas,” atklāj Katrīna. Tā esot viņas darinājumu galvenā iezīme un atšķirība. “Man patīk strādāt ar zīdu, kašmiru un plānu kokvilnu,” stāsta liepājniece.

Katrīnas apģērbi lielākoties esot veidoti no krāšņiem audumiem ar sarežģītu faktūru. “Reti izvēlos vienkāršus audumus. Vienīgi tad, ja vajag realizēt sarežģītu modeli,” viņa klāsta. Audumi tiek arī kombinēti, piemēram, vienā apģērbā savienojot rūtainu rakstu ar puķainu.

Patlaban viņa atgriezusies Liepājā, lai pati saviem spēkiem izveidotu portfolio. Tas esot materiāls, kas prezentē stilista prasmes un nepieciešams darba meklējumiem ārzemēs.

Drīzumā liepājniece došoties uz Romu, lai papildinātu savas dizaineres prasmes un iegūtu arvien jaunu pieredzi.

Katrīna nebīstas raudzīties arī vēl tālākā nākotnē. “Viens no maniem sapņiem… un sapņot es nebaidos, jo tie arī piepildās, ir savs modes nams. Gribētu Latvijā atvērt arī modes dizaina skolu, kas būtu konkurētspējīga ar pārējām Eiropas skolām.” 

Dana France,

Šī kleita darināta šoziem no Itālijā iegādāta vilnas kašmira auduma.

Šo tērpu vēl nav sanācis realizēt, jo idejas realizēšana esot ļoti laikietilpīgs process.

Šīs ir Katrīnas skices, kas tapušas vidusskolas laikā. Tām dots nosaukums “Funky”.