Šoruden jau 25. gadu pēc kārtas norisinās mūzikas un mākslas festivāls “Bildes”. Pirmdienas vakarā interesentiem bija iespēja apmeklēt kinoteātri “Rīga”, kur notika koncerts “Liepājnieki Rīgā” jeb “Nezāles neiznīkst…”.

Koncertu ar savas jaunās dzejas priekšlasījumiem sāka dzejnieks un mūziķis Guntars Račs. Dzirdētais bija viegli uztverams un ne vienam vien skatītājam raisīja smaidu un smieklus. Ja Rača mērķis bija radīt brīvu atmosfēru un zālē ienest kaut ko no Liepājas atbrīvotības un vēja, tad viņam tas izdevās itin viegli. Savu artavu atmosfēras radīšanā deva arī daudzie atmiņu stāsti – par dejām koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, dotiem un neizpildītiem solījumiem, galu galā – par to, kā tapa “Bildes”.

Koncerta ieskaņa sākās liepājniekiem neraksturīgā gaisotnē – mierīgi, relaksējoši, tā vien atgādinot jauku pasēdēšanu jūras krastā, ar ģitārām dziedot pie ugunskura. Mūziķa Jura Pavītola vadībā vairāki “Līvu” sākotnējā sastāva dalībnieki, piemēram, Aivars Hermanis, Raimonds Gabaliņš, spēlēja daudziem nezināmas un televīzijā, radio neatskaņotas dziesmas no grupas pirmsākumiem. Jau krietni pārliecinošāk izskanēja viena no “Līvu” populārākajām dziesmām “Vairogi”, parādot, ka patiesībā tur, kur ir liepājnieki, ir arī Liepājas bohēmiskais, roķīgais gars – vienalga, vai tā ir Rīga, Jelgava, Amsterdama vai jebkura cita pasaules pilsēta.

Pēc ilga pārtraukuma sanākušos priecēja “Liepājas Sērkociņfabrikas vokāli instrumentālais ansamblis” – grupas “Credo” pirmatnējais projekts. Lai arī brīžiem mūzikas instrumentu radītais skaļums neļāva saprast solistu dziedāto, tas netraucēja baudīt visiem labi zināmās dziesmas “Meitene ar kallu ziediem”, “Mans vecais draugs”. Koncerta nobeigumā uz tā viļņa, kas valdīja uz skatuves mūziķu starpā, atradās arī zālē sēdošie, sitot plaukstas un dziedot līdzi pazīstamajām melodijām.

Daira Šteinberga,
“Kurzemes Vārds”