liepajniekiem.lv
Grupas dalībnieki ar pirmo albumu ir gatavi ne tikai sevi pierādīt, bet arī iedzīvināt liepājnieku mīlestību pret šlāgeri un kantri mūziku.
Muzikāla draugu kompānija
Grupa sastāv no vismaz astoņiem cilvēkiem, norāda tās vokālists un ģitārists Helge Holgers. Kāpēc vismaz astoņi? Grupas dalībnieki paskaidro – viņu pulciņš mēdz pamainīties.
“Man patīk “Noslēpumu” dēvēt kā tādu draugu apvienību.
Tā arī radāmies – kā draugi vienkārši sākām kaut ko darīt.
Un sanāca, ka katru reizi, kad bija koncerts, kāds uz to netika un tika pieaicināts cits draugs, kuru pēc tam negribējās laist prom. Tā mūsu pulciņš tika paplašināts, apaudzēts ar dažādiem cilvēkiem.”
Paskaitot gan visus pēdējā laikā iesaistītos un pieskaitot palīgspēkus ar gaismām, skaņu un menedžēšanu, sanāk, ka grupā ir 12 dalībnieki.
Satiekoties mūzikas mīlētājiem no dažādām Kurzemes vietām, grupa tika dibināta 2020. gada 14. februārī. Tad vēl sastāvs bija ievērojami mazāks un nedaudz citāds.
Helge atzīst, ka ar laiku nepaveicās, jo vien pēc pāris nedēļām parādījās kovids un ierobežojumi, kas būtiski ietekmēja grupas attīstību.
Praktiski visiem ikdiena arī ārpus grupas saistās ar mūziku. Piemēram, Mārtiņš Zālīte spēlē kontrabasu Liepājas Simfoniskajā orķestrī, bet Laura Bluķe, lai gan pēc izglītības ir diriģente, strādā Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas administrācijā.
Vienīgi kolēģis Kurbads Ivanovs ikdienā ir programmētājs. Draugi pasmej, ka viņš vēl meklē sevi, bet gan jau atradīs.
Nosaukumu nepateica
Viss sākās ar to, ka Helge saņēma uzaicinājumu spēlēt kādā ballē. “Piekritu spēlēt ar nosacījumu, ka repertuārā iekļausim arī divas savas dziesmas. Viena bija “Busiņš”, kas bija mūsu pirmais singls.
Dziesma tapa kopā ar Raimondu Pērkonu. Pārvācoties no viņa viena dzīvokļa uz citu, mēs visu nakti braukājām ar busiņu un vedām mēbeles. Tā dziesma tapa tādā nakts izmisumā – jau vairs nevarējām saprast, kuram no mums kājas sāp mazāk un kurš to sajūgu atlaidīs maigāk,” Helge dalās jautrajās atmiņās.
“Balle beigās sanāca tik ārprātīgi forša! Visi dziedāja līdzi, un tas bija tik patīkami, ka izdomājām – ir jāturpina! To arī darījām.”
Ballē ansamblis pavisam nejauši tika pie nosaukuma. Helge pastāsta, ka ierodoties viņiem jautāja, kā grupu pieteikt. Visa uzmanība bija pievērsta repertuāram, tāpēc bez nosaukuma. Pajokojot atbildēja, ka tas ir noslēpums. Tā arī viņus pēc tam pieteica.
Grupai gan šķiet, ka nosaukums ļoti pateicīgs – atļauj viņiem saglabāt savu noslēpumainību, veidojot dažādus skatuves tēlus un dažreiz uzvelkot kādu sejas masku.
“Tad, kad tu īpaši saģērbies, tad mūsu veida mūzika arī spēlējas labāk,” piemetina bundzinieks Ēriks Hanzovskis.
Mūziķi pārliecināti, ka uz skatuves jāizskatās tā, kā viņi vēlas skanēt. Šajā gadījumā stils ir nedaudz kantri.
Runājot par pašu skanējumu, Helge pasmīn un grupas skaņu nodēvē par šlāgerrolu. “Nedaudz panks, nedaudz rokenrols, neiztrūkstoša popmūzikas sastāvdaļa kantri un šlāgeris,” tā savu mūziku raksturo H. Holgers.
Kolēģis Mārtiņš Zālīte atzīst, ka izvēlēties kādu konkrētu žanru ir ļoti sarežģīti, ne tikai mūziku definējot, bet arī to radot, jo mūsdienās dažādas skaņas daudz vairāk krustojas, mūziķi nebaidās eksperimentēt.
Viņuprāt, šlāgermūzika un kantrimūzika Liepājā nav diez ko populāra.
“Mums te Liepājā pietrūkst smilgas, kuras paņemt starp zobiem, lai normāli uzdziedātu.
Baigi neskan te tas šlāgeris. Bet gan jau atnāks,” atzīst Mārtiņš, piekrītot draugiem, ka labprāt uzņemsies šo žanru pilsētā nedaudz vairāk attīstīt.
Pirmais albums gatavs
Pašlaik “Noslēpums” cītīgi strādā pie tā, lai 24. maijā izdotu savu pirmo albumu. To viens otram un citiem sola jau gadu vai divus, atzīst H. Holgers.
“Albuma tapšanas process bija viegls un patīkams, bet ļoti garš. Centāmies visus lēmumus nesasteigt, no sevis neizspiest par daudz, lai tikai iekļautos kaut kādos termiņos. Visu darījām tādā lielā čiliņā.
Respektīvi, ja dziesma nāca, tad lieliski, ja nenāca, tad nekas.”
Piecu gadu laikā grupa radījusi tik daudz dziesmu, ka varētu sanākt pat divi albumi, lēš grupas dalībnieki. Kamēr saņēmušies visu apkopot oficiālā kompilācijā, izdevuši vairākus singlus. Ierakstījuši arī koverversiju dziesmai “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kuras tapšanā pieaicināja mūziķi Emīlu Dreiblatu.
Arī šodien grupai iznāk jauna dziesma – “Kā gan tagad būt man”, alternatīvajā nosaukumā – “Whatsappa čats”, bet drīzumā pie klausītājiem varētu nonākt arī skaņdarbs, kas tapis ar Jāni Krūmiņu no grupas “Apvedceļš”.
Uz jautājumu, kā tad sauks pirmo albumu, grupas dalībnieki saskatās un pasmaida. Izrādās, grupas nosaukums pavisam atbilstošs, jo arī topošā albuma nosaukums pavisam noslēpumains vai drīzāk nezināms.
“Tas ir ļoti interesanti ar tiem noslēpumiem.
Jo mūsu dziesmai “Skaisti” vārdu autors ir kāds, kura identitāti pat mēs nezinām. Mūsu draugu draugu draugs iesūtīja savus dzejoļus ar pseidonīmu Tudors Miklovāns, un mums nav ne mazākās nojausmas, kas viņš ir!” smej H. Holgers.
Arī pārējie kolēģi jautri piebalso, ka meklē Tudoru un cer, ka viņš sadzirdēs grupas aicinājumu viņiem atklāties.
Ja albums viņiem būtu jāapraksta pāris vārdos, grupas dalībnieki teiktu: “Tas ļauj paskatīties uz nopietnām problēmām ne tik nopietni. To varētu arī nosaukt par revolūciju Liepājas mūzikā un šlāgerrolā.”
Dzīvo šodienai
Kāda viena liela mērķa grupai nav. Mūziķi atzīst, ka vairāk viņiem rūp kopīga radošā darbība, sasniegumi ir tikai jauks bonuss.
“Zinu, ka daudziem vajag kādu tālu mērķi, uz ko tiekties. Bet tad bieži sanāk, ka pa ceļam sasniedz visu ko, bet ne to galveno. Es tā negribu.
Man tieši to ceļu vajag baudāmu. Vajag vakarā apsēsties un uzreiz nosvinēt dienu.
Piemēram, tagad mērķis ir pārdziedāt vienu dziesmu. Nākamais varētu būt ierakstīt albumu. Ja domājam tālāk, tad tie mērķi jau sāk izplūst,” stāsta Helge.
Bet, ja mazliet nenopietni, tad ar laiku grupa labprāt sasniegtu pasaules slavu, pajoko mūziķi.
“Nu, labi, gribam būt vismaz Latvijā slaveni. Bet bez sāpēm. Esmu pārliecināts, ka to var izdarīt. Nevajag mocīties, darīt visādas liekas lietas. Ķermenis ar sāpēm pauž, ka kaut kas nav kārtībā.
Tieši tāpat ir ar mērķiem un ceļiem – ja kaut kas sāp, tad droši vien jāmeklē cits ceļš,”
Helge paskaidro, ka tieši nesaspringtās gaisotnes un labas draudzības dēļ ansamblis visiem tik mīļš.
Viņš mīl muzicēt, tāpēc to kā vēl vienu darbu neuztver. Sajūtas drīzāk kā nedaudz haotiskā un stresainā atvaļinājumā.
Viens ilgāku laiku lolots mērķis jeb sapnis grupai gan ir. Pēc albuma izdošanas viņi plāno sarīkot “Noslēpuma” festivālu.
“Tas notiks 22. jūnijā “Meža dizaina dārzā”, kura saimniece ir mūsu menedžere Katrīna Knese-Šmite. Mēs tur jau esam pāris reizes spēlējuši.
Ar laiku radās ideja par tādu festivālu – “Noslēpums”, kantri, aliņš un visādas izdarības, spēles. Bērniem jautri un pieaugušajiem arī,” Helge pastāsta, ka tajā datumā pats jau teju 20 gadus svin Laimiņu dienu.
“Parasti to neviens nesvin, jo visi vai nu gatavojas Jāņiem, vai atgūstas no saulgriežiem. Tas ir brīnišķīgs datums, jo nekas nenotiek. Tāpēc varēsim svinēt savu festivālu!”
Sastāvs
Grupa “Noslēpums”
- Helge Holgers no Kuldīgas – balss un ģitāra,
- Hedrijs Hektors Hofners no Rīgas – ģitāra un balss,
- Laura Bluķe no Liepājas – vokāls,
- Zigmārs Miems jeb DJ Keda no Rucavas – taustiņi un balss,
- Ēriks Hanzovskis no Priekules – sitaminstrumenti,
- Kurbads Ivanovs no Kalniem – ģitāra, balss, sitaminstrumenti,
- Kristaps Liepa no Liepājas – bass,
- Mārtiņš Zālīte no Kroņauces – kontrabass,
- Vilnis Letinskis no Dunalkas – skaņa,
- Katrīna Knese-Šmite no Cīravas – menedžere.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
