“Varu vienīgi noņemt cepuri un apbrīnot to ražīgumu, arī izturību – cauri gadiem, laikiem, visiem politiskajiem režīmiem izejot cauri, nezaudēt prieku darīt, rakstīt cilvēkiem savas rindas, kuras vijas cauri mūsu dzīvēm,” pauž diriģents.

Orķestranti mēģinājumos bijuši izbrīnīti, ka tik daudzām populārām dziesmām ir J. Petera vārdi.

“Visas paaudzes, sākot no sirmām galvām līdz jauniešiem, kas tikko sākuši studēt mūziku, zina šīs dziesmas,”

norāda J. Ivuškāns.

Koncertu rīkoja SIA “REKU” ar Kurzemes kultūras programmas atbalstu.

Piedalījās “Baltic Groove Orchestra”, Liepājas jauktais koris “Laiks” (vadītāja Ilze Balode), ritma grupa un solisti Daumants Kalniņš, Elza Rozentāle, Antra Stafecka, Zigfrīds Muktupāvels.

Pasākumu vadīja aktieri Egons Dombrovskis un Signe Dancīte.

Koncertā klāt bija jubilārā radi un draugi, pats J. Peters iepriekšējā dienā atsūtīja uzrunu un lūdza, lai to nolasot klausītājiem, pastāsta J. Ivuškāns.

Mūziķis piezvanījis J. Peteram pērngad decembrī, kad vajadzēja aprunāties par koncerta ideju.

“Tas man bija gods pirmoreiz ar meistaru parunāt. Viņš bija ļoti priecīgs un gandarīts, ka kāds par to domā un plāno.

Ļoti ērti bija strādāt, dzejnieks bija ļoti atsaucīgs,” saka J. Ivuškāns.

Priekulniece Liena Braže atzīmē, ka koncerts, kurā iekļautās dziesmas, dzeja un mākslinieki godināja dzejnieku, bija brīnišķīgs.

Viņa pateicas J. Ivuškānam un scenārija autorei Maijai Kalniņai par pasākuma izveidi.

“Esmu ļoti liela Jāņa Petera personības cienītāja. Savulaik Priekules kultūras namā Dzejas dienās rīkojām uzvedumu ar viņa dziesmām.

Tagad gribējās arī pašu dzejnieku satikt… Bet lai viņam veselība un spēks!”

saka kultūras darbiniece.

L. Braže uzskata, ka J. Petera dzeju var sākt dziļi izprast noteiktā vecumā, ar viņu tā noticis pirms gadiem desmit.

“Viņa dzejā ielikts tas, par ko zināmos laikos nedrīkstēja runāt skaļi. Ir tik skaisti ievīts tas, kas tautai būtu jāzina, jāatceras – par savām saknēm, spēku un esību. To, kas ir Latvija un Latvijas cilvēki, daba – mūsu bagātība. Tas ir tik netieši pateikts, ka liek domāt un aizdomāties,” viņa atzīst.

Komponists Jānis Strazds ar J. Peteru jau vairāk nekā desmit gadus strādā radošā tandēmā, pārsvarā kormūzikas jomā, bet radītas arī popmūzikas dziesmas.

Pirmais nozīmīgais darbs bija albumā izdotais dziesmu cikls “Lins”, kuram dzejnieks atlasīja toreiz vēl nepublicēto dzeju.

“Man ir pāris īpašās aploksnes, kurām ir muzejiska vērtība jau tagad. Jānis Peters dzeju man sūtīja ar vēstuļu starpniecību, nevis elektroniski, un tas ir ļoti īpaši,”

viņš pastāsta.

J. Strazds apbrīno dzejnieka personības lielumu un starojumu, intelektu un erudīciju.

“Runājot par sabiedriski politiskiem procesiem un vēsturi, viņam ir enciklopēdiskas zināšanas, redzesloks ir ļoti plašs. Mani arī interesē procesi sabiedrībā un lielās ģeopolitiskās pārmaiņas.

Padomju Savienības sabrukums sakrita ar viņa aktīvu darbošanos Rakstnieku savienības vadībā, J. Peters bija viens no Trešās atmodas iniciatoriem, vēlāk Latvijas vēstnieks Krievijā. Ar viņu vienmēr ir neizsmeļami interesantas sarunas par šiem procesiem, iedvesmojošas ar savu dziļumu,” stāsta komponists.

Tikpat aizraujošas ir sarunas par dziesmu tapšanu.

Dzimšanas dienā J. Strazds sazvanījies ar jubilāru. “Pēc balss izklausījās možs, runājām par tālākajiem plāniem, jo mums ir padomā radošie darbi arī uz priekšu,” atklāj komponists.

Pazīstamais dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts Jānis Peters dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē.

Tautas atzinību viņš ieguvis kā populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.