Koncertam sākotnēji bija paredzēts notikt Odesā, taču karadarbības dēļ tika meklēta cita norises vieta un Latvija tika izvēlēta ar īpašu mērķi. ”Mēs uzreiz domājām par Baltijas valstīm un to vēsturi. Latvija bija okupēta un ieguva neatkarību 1991. gadā. Garīgi šī vieta ir tuvu Odesai, tādēļ ”Eiropas koncertu” veidojām kā solidaritātes koncertu ar Ukrainu,” atklāja Berlīnes Filharmonijas orķestra ģenerālmenedžere Andrea Zīčmane.

”Mums ir milzīgs gods uzņemt ”Berlīnes filharmoniķus”. Tas ir fenomenāli, ka Kirils Petrenko ir šeit, Liepājā. Viņš ir diriģents, kas domā par vēstījumu, komponistiem un to mēs arī redzējām šajā programmas atspoguļojumā,” sacīja koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Šo krāšņo un saviļņojošo koncertu atklāja Pētera Vaska aizkustinošais opuss ”Musica dolorosa”, kas skanēja kā pateicības izpausme Latvijai. To turpināja ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova skaņdarbs ”Elēģija”, kas zīmīgi vēstīja par izlaušanās spēku.

Mūsu pašu izcilā operdziedātāja Elīna Garanča izpildīja dzīvespriecīgo un emocionāli krāsaino itāļu komponista Lučāno Berio 11 tautasdziesmu ciklu, kas, kā skaidroja E. Garanča: ”šajā programmā būs kā punkts virs burta ”i”. Šīs dziesmas aptver ļoti daudzas valodas, dažādas nokrāsas un tematikas – par mīlestību, sirsnību, atvērtību, saldsērīgām skumjām.

Dziesmu cikls beidzas ar tādu ”švunku” un, manuprāt, tas parāda to, ka mums ir jācenšas arī bēdīgā ikdienā skatīties ar cerību.”

Programmas otrajā daļā orķestris pilnā sastāvā klausītājiem piedāvāja čehu komponista Leoša Janāčeka mūzikā tvertās skaudrās nāves ainas no Nikolaja Gogoļa stāsta ”Tarass Buļba”.

Programmas noslēgumā īstenu emocionālo katarsi un klausītāju asaras raisīja pacilājošais un neatkarības vēstījošais Žana Sibēliusa skaņdarbs ”Somija”. Pēc šī darba izskaņas klausītāji nespēja valdīt saviļņojumu un pateicās mūziķiem ar vētrainiem aplausiem, stāvovācijām un bravo saucieniem.

”Gribu pateikties ”Lielā dzintara” vadībai, komandai un pilsētas vadībai, jo ”Eiropas koncerts” ir viens no nozīmīgākajiem mūsu orķestra sezonas pasākumiem, un tā organizēšana aizņem 2-3 gadus. Šoreiz – zināmu notikumu dēļ – nācās to noorganizēt 5-6 nedēļu laikā. Un mums tas ļoti labi izdevās. Paldies visiem, ka varam šodien būt šeit!” pēc koncerta savās sajūtās dalījās Andrea Zīčmane.

Koncerts tika pārraidīts arī tiešraidē televīzijā vairāk nekā 30 pasaules valstīs sadarbībā ar EuroArts, Vācijas, Japānas, Ķīnas Centrālo televīziju un Latvijas Televīziju. Koncertu televīzijas tiešraidē vadīja vācu televīzijas personība Petra Gute un latviešu komponists, Latvijas televīzijas un Latvijas Radio programmu vadītājs Edgars Raginskis.

Pārraides starpbrīdī skatītājiem tika demonstrēta īpaša dokumentālā filma par Liepājas un Latvijas mūzikas vēsturi.

Pēc koncerta ”Berlīnes filharmoniķiem” koncertzāles 6. stāvā tika organizētas arī saviesīgas 140. jubilejas svinības, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Elīnai Garančai un šajā projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem no Latvijas Televīzijas, EuroArts, Rundfunk Berlin-Brandenburg u.c.

Koncertzāle ”Lielais dzintars” orķestrim pateicībā uzdāvināja 1938. gadā laikrakstā ”Kurzemes Vārds” rakstītu recenziju par ”Berlīnes filharmoniķu” kamersastāva koncertu Liepājā.

”Eiropas koncerta” jeb ”Europakonzert” tradīcija aizsākās 1991. gadā pēc Berlīnes mūra krišanas, lai atzīmētu Eiropas vienotā gara spēku un kultūras mantojumu. Zīmīgi, ka šo koncertu Berlīnes Filharmonijas orķestris rīko tieši savā dibināšanas dienā 1. maijā un šogad šis notikums atzīmēja orķestra 140. gadadienu.

Katrs ”Eiropas koncerts” notiek citā Eiropas pilsētā vēsturiski nozīmīgās un neparastās norises vietās un koncertzālēs, kuras pārstāv izcilus kultūras sasniegumus. Iepriekšējos gados ”Eiropas koncertu” uzņēmušas tādas prominentas vietas kā Orsē muzejs Parīzē, Versaļas pils, Teatro Real Madridē, Vāsas muzejs Stokholmā u.c.

Šajos koncertos tiek cildināti mītnes pilsētu un valstu ”vietējie ģēniji”– komponisti, pasaulslaveni solisti vai ansambļi.