Mākslinieciski krāšņās programmas īpašā viešņa ir vijolniece Paula Šūmane, kuras sniegumā publika var baudīt virtuozo Žana Sibēliusa Vijolkoncertu. Priekšā vēl koncerti Ulbrokā, Daugavpilī un Smiltenē.

Diriģents un orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma koncerta programmā līdzās pasaulē ievērojamiem klasiķiem – Žanam Sibēliusam un Antonīnam Dvoržākam – licis arī liepājnieka Agra Engelmaņa daiļradi.

Somu komponista Žana Sibēliusa Vijolkoncerts pieskaitāms pie žanra izcilākajiem un biežāk atskaņotajiem paraugiem.

Paula Šūmane par Sibēliusa Vijolkoncertu savulaik sacījusi sekojošo: “Sibēliusa vijolkoncerts no solista pieprasa sevi saplosīt uz skatuves. Tas ir galējību un konfliktu pilns, uzlādēts ar dzīves daili un postu vienlaicīgi. Pārlaicīgs skaistums un zemākais punkts, kur cilvēks var krist, lai saprastu dzīves noslēpumus un augšāmceltos.”

Agra Engelmaņa daiļrade plašākai sabiedrībai pazīstama galvenokārt kora dziesmu veidolā, bet Liepājā dzimušais un visu mūžu nodzīvojušais komponists aiz sevis atstājis arī nozīmīgu simfoniskās, vokāli simfoniskās un kamermūzikas skaņdarbu bagāžu.

Tūres programmā iekļauta viņa smalki izstrādātā kompozīcija “Zīmējums sēpijas tonī”, ar kuru Liepājas Simfoniskais orķestris iesāk savus Latvijas tūres koncertus.

Būtisks iedvesmas un uzlādes avots Engelmanim ir tautasdziesma. Viņš savulaik klausījies, kā dzied Dienvidkurzemes sievas, pētījis avotus, un darbošanās šajā laukā atbalsojas mūzikā, tajā skaitā “Zīmējumā sēpijas tonī”.

Šeit Engelmanim ir daudz kopīga ar čehu komponistu Antonīnu Dvoržāku, kura mūzika sakņojas folkloras tradīcijās. Būdams Amerikas Nacionālās konservatorijas direktors Ņujorkā, viņš daudz interesējās par indiāņu folkloru, un Devītajai simfonijai “No Jaunās pasaules” viņš iedvesmu smēlis no Henrija Vordsvorta Longfello romantiskās poēmas “Dziesma par Haijavatu”.

Mūzikā atspoguļojas poēmas patoss: Amerikas dabas saviļņojošā varenība, Haijavatas cīnītāja gars, dzīves dramatisms un sāpes, un arī pirmatnējās tautas fascinējošā vitalitāte.