liepajniekiem.lv
Starp dažādiem nosaukumiem
Pēc vokālistu Mārtiņa Freimaņa un vēlāk arī viņu aizvietojošā Valtera Frīdenberga aiziešanas taisaulē “Tumsa” beidza pastāvēt ierastajā veidolā.
Tās dalībnieki turpināja spēlēt iemīļotās dziesmas, taču sevi iepazīstināja kā grupu “Pēc tumsas”.
“Tumsas” dibinātājs un basģitārists Jānis Daugalis pastāsta: “”Pēc tumsas” sākās pēc Valtera. Jau pēc Mārtiņa bija tā, ka mūs komentāros apēda. Cilvēki nesaprata, ka grupa “Tumsa” bija arī pirms Freimja.
Tas, ka ar viņu bija augstākais kāpiens, to neviens neapstrīd,
bet grupa pastāvēja arī pirms tam.”
Tomēr nevēlējušies klausītājus sarūgtināt, tāpēc kopā ar ģitāristu Haraldu Dreksleru nonākuši pie jauna, bet nepārprotami saistīta apvienības nosaukuma “Pēc tumsas”.
“Bija vairāki cilvēki no malas, kas teica, ka ir grūti ar jauno nosaukumu. Arī visur, kur es rakstīju, zvanīju, stādījos priekšā kā Jānis no grupas “Pēc tumsas”, ex “Tumsa”. Vienmēr stāstīju visu garo kalambūru.
Tam punktu pielika Guntars Račs. Izrunājāmies par visām tām lietam, un viņš teica, ka varbūt pietiek, nav ko te ņemties. Ka visi taču zina, par ko ir runa, jo tāpat jau spēlējām un spēlēsim arī vecās dziesmas. Kam nepatīk, tam nepatīk, jo visiem nekad nepatiks,” padalās mūziķis.
1. novembrī notika grupas jaunā albuma prezentācija Rīgā.
Pirmais koncerts zem ierastā “Tumsas” nosaukuma bijis satraucošs, neslēpj J. Daugalis. Piedzīvojis gan stresu, gan trīcošas rokas. Satraukumu raisīja jauno dziesmu atskaņošana un pasākuma vērienīgums.
Ja vecās dziesmas jau gadiem “sēž iekšā”, tad jaunās vēl kārtīgi jāapgūst.
“Arī mēģinājumi tagad notiek retāk. Kad bijām jaunieši, mēģinājām trīsreiz nedēļā, tad varējām to atļauties darīt. Tagad mums regulāri ir tikai viens mēģinājums nedēļā,” viņš stāsta.
Liepājā albuma prezentācijas koncerts notiks 29. novembrī kultūras namā “Wiktorija”.
J. Daugalis sola, ka liepājniekus iepriecinās ar garāku koncertprogrammu, nekā izskanēja Rīgā, tāpēc tā būs sadalīta divās daļās.
“Pirmajā būs gandrīz visas jaunās dziesmas. Tad neliela pauzīte, un otrajā daļā skanēs vecās dziesmas. Konkrētu sarakstu vēl neesam salikuši, bet doma ir, ka spēlēsim divreiz pa 40 minūtēm.”
Divas dziesmas mēnesī
Jānis lēš, ka kopumā albuma “Nemiera kaijas” tapšana aizņēmusi aptuveni gadu pusotru. Lai gan šis ir viņu pirmais apjomīgais kopdarbs kopš 2008. gada, radošais process nebija zaudēts.
Viņš piemin, ka tad, kad dziesmas rakstījis Freimis, grupa vienkārši pierada, ka to lielākoties dara vokālists.
“Kad bija Valča posms, viņš bija aizņemts uz visām pusēm. Tāpēc mums tā paslinki sanāca. Bet tad dziesmu radīšanā piedalījāmies visi, kāds vairāk vai mazāk. “Tumsā” vienmēr tā ir bijis, nekad nav tā, ka viens vienkārši iedod notis, kas citiem jānospēlē.”
Pāris dziesmas apvienībai tapušas “Pēc tumsas” laikā.
Trīs no tām dzirdamas arī albumā. Divas ierakstītas “Wiktorijā”, bet trešā tapusi pie Roberta Dintera, kurš dziesmās saskatījis potenciālu, taču paša laika trūkums neļāvis grupas ieceri attīstīt tālāk, tāpēc ieteicis sazināties ar Guntaru Raču un ierakstu kompāniju “MicRec”.
G. Račam dzirdētais paticis, tāpēc piedāvājis “Tumsai” pavadīt dienu studijā. Kad arī tur viss noritējis veiksmīgi, sākušās sarunas par turpmāko sadarbību.
“Kad bija nolikti datumi studijā, tad jau vairs nebija variantu – bija jākomponē!” smej Jānis.
Kopumā gada laikā sarakstījuši astoņas no trīspadsmit jaunā albuma dziesmām. Basģitārists pie sevis paaicinājis grupas vokālistu Jāni Dreimani, lai viņš iedzied kādu melodiju.
Kopīgi saražoto pārsūtījuši arī pārējiem dalībniekiem, kas mēģinājumā jau radīja gala skaņu. Tālāk dziesmas nonāca pie studijas producentiem Rīgā, kuri sūtīja arī savus ieteikumus.
Viņš lēš, ka aptuveni ik pēc mēneša vai pusotra visi likuši galvas kopā, lai uzdarinātu divus skaņdarbus.
No atlikušajām piecām dziesmām trīs jau bija gatavas, savukārt vēl divas tapa sadarbībā ar dziedātāju Dionu Liepiņu un hiphopa apvienību “ReQi”.
To, vai skaņdarbi nākuši viegli, liepājnieks nemāk teikt. It kā neesot bijis nemaz tik grūti, taču vajadzējis noķert pareizās sajūtas.
Nemaz neesot tā, ka, apsēžoties, lai uzrakstītu dziesmu, tā arī reāli top. Kaut kas no visa sarakstītā prātā iešāvies pavisam negaidīti, ātri un viegli.
Pie kaut kā bijis ilgāk jāpiedomā. “Bet nekādu baigo mākslu netaisījām, jo vienkāršas dziesmas cilvēkam ir arī vienkāršāk saprotamas. Mākslu lai taisa mākslinieki!” viņš joko.
Gribas arī atpūsties
Puiši ilgi nevarējuši vienoties par plates nosaukumu. Ja kāds dziesmas nosaukums patika, tad nebija pārliecināti, ka tieši šis skaņdarbs ir tituldziesmas vērts.
Gan dziesmas nosaukumu, gan to secību ierakstā virzījis pieredzējušais G. Račs.
“Tam bija jābūt skanīgam, un tajā pašā laikā arī dziesmai aktuālai. Nonācām pie “Nemiera kaijām”, jo tā jau bija iznākusi kā singls ar mūzikas klipu.
Un nosaukums šķita labi sasaistīts ar Liepāju.”
Albuma vāks tapis “Nemiera kaiju” video filmēšanas laikā Liepājā. Pirms diviem mēnešiem gan iznācis vēl viens klips dziesmai “Mans rīts”.
Jānis pauž, ka tagad kādu laiku grupa vairs neko nefilmēs. Lai gan vēl kādu singlu bez klipa apvienība varētu palaist.
“Pagaidām mums ir diezgan pilns grafiks ar darāmo, līdz 1. janvārim vajag nedaudz saspringt, un tad jau varēs domāt tālāk.”
Arī dziesmu rakstīšanai paņēmuši pauzi, jo esot nedaudz jāatpūtina smadzenes. Gads bijis pilns tieši ar radošo procesu, kas nogurdina tikpat ļoti kā intensīva koncertēšana.
Taču arī jauni koncerti nākamajam gadam jau tiekot plānoti.
Savukārt grupas tuvākie plāni ir albuma prezentācijas koncerts “Wiktorijā” un Jaungada balle Liepājas Latviešu biedrības namā.
Lai gan Jānis pats tagad uzņēmies grupu menedžēt, kas noteikti palielinājis spriedzi, viņš joko, ka agrā pamošanās uz dažādām televīzijas un radio pārraidēm vairs nešķiet tik jautra, kā tas licies agrāk.
“Tas pieder pie vecuma! Tagad kaut kā baigi forši, ja varētu spēlēt piecos pa dienu un laikus jau braukt mājās. Tās nakts spēlēšanas nogurdina. Ja esam līdz pusnaktij pabeiguši, tad labi!”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
