Apliecinājums tam, ka Austrasbērnu kustība turpinās un plaukst, bija koncerts aizvadītajā piektdienā galerijas “Romas dārzs” Berči zālē.

Skatītājiem muzicēja vairāk nekā 30 dziesminieku no Liepājas, Rīgas, Cesvaines, Līgatnes u.c.

Daļa tikai apgūst ģitārspēli un vēl neuzdrošinājās to šajā vakarā plašākai publikai atrādīt, toties dziedāja sirsnīgi, izpildot kompozīcijas, kas bija mīļas Austrai.

Liepājā darba nedēļas noslēgumā izskanēja koncertprogramma, kas pirmo reizi atskaņota dziesminieku festivālā “Trubadūrs” Rendā, pēc tam Dobeles novada Īlē.

Šovasar Austrasbērni vienu nedēļu pavadīja Kuldīgas novada Rendas kultūras namā, lai kopā ar Ievu Akurateri, Raimondu Vazdiku un Ilzi Grunti sagatavotu koncertprogrammu.

Radošajā nedēļā I. Akuratere dalījās savās zināšanās vokālajā mākslā, izcilā ģitāriste I. Grunte atklāja ģitārspēles nianses, bet R. Vazdika – skatuves mākslu.

Kopā tika apgūtas  minēto dziesminieču, kā arī Haralda Sīmaņa radītās dziesmas.

Programmā Liepājā ieskanējās gan liriskas pārdomas, gan dzīves svinēšana, gan pateicība Augstākajam, bet pāri visam noskaņās bija tverts gaišs kopā būšanas un sadziedāšanās prieks.

Koncertprogrammu papildināja arī Imanta Kalniņa dziesmas, kas A. Pumpurei bija īpaši tuvas.

“Mums ir gods, laime un mīļums svinēt joprojām Austriņas dzimšanas dienu.

Jo viņas dzīvības spēks, daiļuma spēks un dvēseles spēks ir tik liels, ka mūs joprojām apbur un iedvesmo,”

uzrunājot klausītājus, sacīja I. Akuratere, kas savulaik bijusi viena no pašiem pirmajiem Austrasbērniem.

Portālam liepajniekiem.lv pirms koncerta tautā iemīļotā dziedātāja atzina, ka A. Pumpure, tāpat kā H. Sīmanis, bijusi gaismas cilvēks viņas dzīvē.

“Viņai ir bijusi milzu nozīme. Man viņa bija garīgā māmiņa, iedvesmoja manam mākslinieces ceļam. Deva pamata grūdienu tam, kā var dziedāt. Es gribēju dziedāt tā, kā viņa to dara. Ar tādu jēgu, tādu nozīmi, tādu dzīves piepildījumu, lai cilvēkiem no tā kļūtu gaišāk, gudrāk, mierīgāk, laimīgāk.”

Koncertu ciklu “Austrai 95” rīko Austras biedrība un radošās telpas “Austras istaba” pārstāvji.

Viena no nepagurstošām kūrētājām ir Austras biedrības projektu vadītāja Inese Muižniece, kas šajā vakarā bija starp koncerta dalībniekiem.

“Katrs no šiem pieciem koncertiem, ko īstenojam Liepājā, vēsta par kaut ko savu. Un šī vakara koncerts Berči zālē ir par to, kā mums šobrīd iet, ko mēs darām. Ļoti gribējām, lai arī Liepājā šo koncertu redz. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs veidojam jaunas koncertprogrammas. Austrai bija nozīmīgi arvien domāt, ko tālāk, kas būs nākamais.

Viņa nedomāja tik daudz par vēsturi, bet gāja visu laiku uz priekšu.

Viņa arī vienmēr teica: “Mācieties mūsējo dziesmas.” Jo Austrasbērnu radītās dziesmas jau neviens cits kā vien mēs paši nedziedās. Ar to esam īpaši. Tā ir mūsu vide, repertuārs.”

“Es ļoti jūtu Austras klātesamību,” teica Inese, “īpaši brīžos, kad nav padoma kādā jautājumā. Es nedaudz nogaidu, jo zinu, ka atbilde atnāks. Reizēm ir sajūta, ka kāds pačukst priekšā,” viņa dalījās sajūtās.

Inese priecājas, ka Austrasbērni, kas nekad nav sastapuši A. Pumpuri, uztver stīgu, kas caurvij visu kustību, viņiem ir tās pašas degošās un priecīgās acis, citam citu ieraugot, dziesmas izpratne, vēlēšanās uzzināt, par ko tu dziedi.

Savulaik dziesminiece teikusi: “Lai dziedātu, nav jābūt balsij, ir jābūt sirdij.”

Klausītāju rindās bija Agnese, kas Austrasbērniem nesen pievienojusies. Viņa pastāstīja: “Spēlēt ģitāru es vēl tikai mācos. Paziņa ir Austrasbērnu pulciņā, tādēļ nolēmu pievienoties. Es nesatiku Austru, bet, šķiet, varu nojaust, kāda viņa bija. Cilvēki, kas viņu pazina, ļauj man viņu iepazīt.”

Savukārt seniore Vija ir regulāra Austrasbērnu sniegto koncertu apmeklētāja. “Mani šis žanrs uzrunā. Dziesmas ir grūti raksturot. Bet tās ir liriskākas, dziļākas,” viņa sacīja.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.