Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktie kori ”INTIS” un ”Līva”,
kā arī sieviešu koris ”Aija” dodas ceļā uz Rīgu, lai no 26. līdz 28. jūnijam
piedalītos VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos.

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki,
atzīmējot šīs tradīcijas 20 gadus, Rīgā un Latvijas novados šogad norisinās jau no
25. līdz 28. jūnijam. Svētkos piedalās kori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas,
Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Islandes un Fēru salām, kā arī
latviešu kori ārvalstīs. Programmu papildina deju kolektīvi un pūtēju orķestri.
Kopā svētkos piedalās aptuveni 8000 dalībnieku, to vidū arī trīs Liepājas
Tautas mākslas un kultūras centra kori, portālam pastāstīja Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Inese Sērdiene.

Jauktais koris ”INTIS” (mākslinieciskā vadītāja
Ilze Valce, kormeistars Kārlis Millers) un sieviešu koris ”Aija” (diriģente
Gunta Vite, kormeistare Antra Berga) piedalās gan šodien, 26. jūnijā, plkst.
15.00 Svētku dalībnieku gājienā, gan kopmēģinājumos, gan arī rītdien ar
individuālām programmām Novadu dienas koru koncertos Majoros, kā arī, protams,
noslēguma koncertā svētdien, 28. jūnijā, plkst. 17.00 Mežaparka Lielajā estrādē
Rīgā, kurā piedalīsies arī diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadītais jauktais koris
”Līva”. Noslēguma koncerta, kas vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras
publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā,
programmu veidos izcili skaņdarbi, kas iepriekš skanējuši Ziemeļu un Baltijas
valstu Dziesmu svētkos, kā arī vairākas jaunas dziesmas no visām svētku
dalībvalstīm. Tāpat Ziemeļu un Baltijas valstu kopkoris izpildīs daļas no Karla
Orfa slavenās kantātes ”Carmina Burana”, kas būs grandiozākais šī skaņdarba
atskaņojums pasaulē.

Dalība šajos Dziesmu svētkos koru vadītājiem un
dalībniekiem prasījusi nopietnu mācību procesu, kas reizē ir gan izaicinājums,
gan izaugsmes iespēja. Diriģenta Jēkaba Ozoliņa vadītais jauktais koris ”Līva”
kopš 1995. gada, kad dibināta Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku
tradīcija, piedalījies ne visos Dziesmu svētkos, bet lielākajā daļā šo svētku
koncertos,tostarp Latvijā, Lietuvā, Gotlandē un citviet. Diriģents atzīst, ka
”gatavošanās šiem Dziesmu svētkiem ir pietiekami nopietna, taču ar pareizu
attieksmi visu var iemācīties. Katra valsts iesūtīja savas dziesmas, un iesūtītās dziesmas ir
demokrātiskas, visas ir nodziedamas normālam amatierkorim. Latviešu mūzika šajos
svētkos būs mazliet vairāk, taču tās nav sarežģītākas par vidusmēra skaistām,
melodiskām dziesmām, kas ir latviešu Dziesmu svētkos. Klausītājiem būs
interesanti. Vislielākā problēma, manuprāt, ir tā, ka cilvēki baidās no tā, ka
jādzied dažādās valodās, taču svētku rīkotāji ir atsūtījuši ļoti labu
materiālu, pēc kura varēja veiksmīgi mācīties. Katrā ziņā tās ir labas
izaugsmes iespējas korim. Visu valstu kori ir vienādās pozīcijās, visiem
jāmācās dziesmas svešās valodās, attieksme, protams, ir dažāda. Tomēr
raksturīgi, ka šajos Dziesmu svētkos parasti piedalās ļoti labi, spējīgi kori.”

VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu un deju
svētkus sagatavo un rīko Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras
centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas prezidentūras Eiropas
Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un
Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu
organizācijām.