Ziemassvētku laika koncertu lielajā
klāstā bija arī “Tavas pēdas sniegā”. Ar skaistajām dziesmām,
patiesajiem vārdiem un neviltoto attieksmi mūziķi atstāja pēdas ne tikai
iztēles sniegā, bet arī skatītāju sirdīs.

Koncertu “Tavas pēdas sniegā” bija lolojuši
Latvijas Nacionālās operas soliste Evita Zālīte, dziedātājs Andris Ērglis, kurš
koncertā atrādīja arī savas profesionālās iemaņas ar instrumentiem, un
komponists un pianists Jānis Strazds ar mūziķiem Andri Grunti un Ilzi Grunti.
Dienu pirms Ziemassvētkiem tas pulcēja gandrīz pilnu Liepājas Olimpiskā centra
Rožu zāli un uzbūra svētku gan kristīgās, gan ģimeniskās noskaņas un, ja nu
kādam tā bija izdzisusi, sirdīs uzšķīla mīlestības liesmu.

Skanēja dziesmas, kuras par godu Ziemassvētkiem sacerējuši komponisti no
viduslaikiem līdz mūsdienām. Bija dzirdama arī Johana Sebastiana Baha,
Riharda Dubras, Valta Pūces, Ilzes Gruntes, Jāņa Lūsēna mūzika
un tradicionālo Ziemassvētku dziesmu apdares “Pošam visu svētku rotā”,
“No debesīm šurp”, “Eņģeļus mēs dzirdējām” un citas, tāpat
“Ave Maria” Astora Pjacollas versijā. Gana daudz bija arī Jāņa
Strazda dziesmu – “Ziemassvētku roze”, “Miera gariņš”,
“Tik lēni snieg”, “Reiz Ziemassvētkos” un citas. Muzikālajā programmā garīgās
Ziemassvētku dziesmas mijās ar laicīgām, un mijās arī noskaņa zālē, te dziedot
un runājot Evitai Zālītei, no kuras pārpārēm plūst mīlestība, te dzirkstījot
Andra Ērgļa gaišai zēnībai, sirsnībā un asprātībā tītai, un te viņiem abiem
satiekoties kopīgās dziesmās.

Ar šo koncertu mūziķu grupa viesojas dažādās Latvijas
vietās – gan dievnamos, gan kultūras namos un centros. Un jāatzīst, ka uzburtā
noskaņa teica priekšā: ieguvēji ir tie, kam bija un ir iespēja šo koncertu
dzirdēt dievnamā. Taču klausītājiem Liepājā bija sarūpēta īpaša dāvana, kādu
nesaņēma citu koncertu apmeklētāji. Koncerta pirmajā pusē mūziķiem uz dažām
dziesmām pievienojās viņu atvases – gan dziedot, gan spēlējot instrumentus. Un
dziesma “Bērna lūgšana” ar Paulīnes Bārdas vārdiem un Jāņa Lūsēna
mūziku kļuva par vienu no emocionālākajiem brīžiem un, šķiet, tapa arī par
koncerta kulmināciju, jo beigu dziesmas ar “Jūs, bērniņi, nāciet”, ko
zāle dziedāja kopā, tik spēcīgas emocijas vairs neraisīja.

Gaišas sirdsgaismas iespaidu tā īsti nespēja traucēt
arī kāds sirms kungs, kurš, pats neapzinādamies savas balss skaļumu, līdzās
sēdētājai pēc katras dziesmas čukstēja frāzi “Man nepatīk” un
koncerta izskaņas fāzē tai pievienoja arī teikumu “Mammīt, iesim
mājās”, taču zāli tomēr atstāja tikai pēc koncerta un, saņēmis aizrādījumu
par skaļo uzvedību, no sirds atvainojās.