XXIV Vispārējie latviešu dziesmu svētki un XIV Deju svētki
Lielie sadziedāšanās un sadejošanās svētki ieiet finiša taisnē. Rīgā katra diena svētku gaitā piedāvā ļoti plašu un dažādu koncertu klāstu. Tomēr mūs vairāk interesē tie, kuros piedalās Liepājas pilsētas un rajona kolektīvi. Emocionāli piesātināta un pārdzīvojumu pilna bija otrdiena, kad Latvijas Universitātes Lielajā aulā visas dienas garumā ritēja koru kari un pūtēju orķestru konkurss, bet vakarā turpat blakus – Nacionālajā operā – Dziesmu svētku Simfoniskās mūzikas lielkoncerts.

Mūsu kori nav priekšgalā, bet arī nejūtas zaudētāji

Koru kari diezgan spilgti parādīja, ka 21.gadsimts un diriģentu paaudžu maiņa ieviesusi korekcijas. Parādījušies ne tikai jauni kori, bet arī jauni muzikālie vadītāji. Piemēram, tādi kādreizējie ilggadējie karognesēji kā slavenie sieviešu kori “Dzintars”  un  “Ausma” šogad koru karos ne tuvu vairs nebija augšgalā. Uzvaru guva Jelgavas 4.vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” (48,33 punkti), 2.vietā – LU “Minjona”, bet 3.vietu dalīja arī faktiski meiteņu kori – Rīgas 1.ģimnāzijas “Sapnis” un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas “Balta”. Liepājas sieviešu kori “Aija” (42,73 p., diriģente Gunta Vite) un “Atbalss” (42,53 p., diriģente Ilze Valce) palika apakšgalā.

Bet jaukto koru vidū, protams, 1.vietu ar gandrīz absolūto punktu skaitu – 49,87 – saņēma Māra Sirmā jauniešu koris “Kamēr…”. Tam sekoja visi pārējie lielākie Rīgas kori, bet Liepājas koris “Laiks” (diriģente IIze Balode), kurš pusfinālā bija ieguvis vienu no visaugstākajiem vērtējumiem ar 45,73 punktiem, ieņēma 9.vietu, aiz sevis atstājot tik slavenu kori kā iepriekšējo svētku laureātu – Dobeles “Sidrabi” (diriģents Jānis Zirnis). Bet mūsu jauniešu koris “INTIS” starp 24 koriem ar 42,20 punktiem ieņēma 20.vietu.

Ja atceramies, ka iepriekšējos svētkos šie kori bija starp uzvarētājiem, tad varētu būt zināma vilšanās. Tomēr paši dalībnieki un diriģenti uzskata, ka viss ir likumsakarīgi, arī punktu skaits ir tik blīvs, ka īsti noskumt nav par ko. Vienīgi taisnīgi nav tas, ka konkursā piedalījās būtībā profesionāls koris “Kamēr…”, kurš veselu gadu diendienā un pēdējos mēnešus, Sirmā vārdiem runājot, strādājis pa desmit stundām dienā, gatavojot koncertu starptautiskajā projektā “Pasaules saules dziesmas”. Turklāt “Kamēr…” tika dotas pilnīgi neattaisnojamas atlaides. Proti, konkursa nolikums noteica 10 minūšu ilgu programmu, bet “Kamēr…” dziedāja 22 minūtes, kam būtībā vajadzēja sekot diskvalifikācijai. Diriģenti arī uzskata, ka laiks sekot pasaules konkursu pieredzei un atdalīt sieviešu korus no meiteņu koriem.

“Mēs tomēr nesūdzamies,” iespaidos dalās diriģente Gunta Vite. “Kad mums pulksten 2 naktī paziņoja rezultātus, žūrija atzinās, ka vērtēt bijis ļoti grūti, jo visu koru sniegums bijis profesionāli augsts un ļoti līdzīgs. Jā, katrs koris nāca ar savu rozīnīti. Arī “Aija” nodziedāja mūsu Andra Kontauta dziesmas “Izkal man saules saktu no tā jūras akmentiņ’ ” (O.Gūtmaņa vārdi). Kad mums iedeva materiālus ar katra žūrijas locekļa komentāriem, pārliecinājāmies, cik daudz ļoti atzinīgu vārdu par mums sacīts: “Labs tembrējums, profesionāli augsts līmenis, izjusts dziedājums, prasmīga programmas izvēle…”. Mūs visus patiešām sumināja, katrs koris saņēma ļoti skaistu Pateicības rakstu, kurā atzīmēts, ka esam finālisti un līdz ar to arī visi labākie,” bez sarūgtinājuma saka Gunta Vite. “Sevišķi priecājamies, ka mums, liepājniekiem, ir  izaudzis talantīgs komponists – Andris Kontauts, kura dziesmas skan ne tikai lielkoncertos Mežaparkā, bet arī koru karos, jo gan liepājnieku, gan arī Ventspils kora repertuārā bija viņa pašas jaunākās dziesmas.” 

Liepājas simfoniķi – publikas mīluļi

Par neparasti emocionālu pārdzīvojumu kļuva arī Simfoniskās mūzikas koncerts Nacionālajā operā, jo tas bija rets gadījums, kad Baltajā namā klausītāji, kuru starpā daudz prominentu viesu (Valsts prezidents, esksprezidente, premjerministrs, ministri ar kundzēm, ārvalstu viesi un žurnālisti) ar stāvovācijām suminātu mūziķu sniegumu. Koncertā piedalījās trīs Latvijas orķestri: Liepājas Simfoniskais orķestris – diriģents Imants Resnis, kamerorķestris “Sinfonietta Riga” – diriģents Normunds Šnē, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – diriģents Karels Marks Šišons.

Līdz ar to koncerts notika trijās daļās – katram orķestrim sava programma. Liepājas Simfoniskais orķestris uzstājās pirmais, ievadā spēlējot tautiskiem motīviem pilno Romualda Kalsona 1985.gadā sarakstītās “Gadskārtu ieražu dziesmas”. Lielu publikas atsaucību guva Jura Karlsona tikai pērn sarakstītā simfoniskā vīzija “Vakarblāzma”, kas tad arī piedzīvoja savu vēl pazaļo pirmatskaņojumu orķestra “Sinfonietta” izpildījumā. Skaņdarbs prasa gan ārkārtīgi smalku, vibrējošu piano, gan grandiozu forte, tas ir ārkārtīgi glezniecisks darbs, kas ļauj iztēloties Latvijas skaisto dabu no Latgales līdz Kurzemei. Īpaša odziņa tajā ir latgaļu teicējai, solistei Valentīnai Keišai, kura pirmo reizi mūžā bija uz Operas skatuves, bet tik droša un lepna kā savā lauku sētā. Mūsu orķestris savu programmu beidza ar Liepājā dzimušā pasaules komponista Tālivalža Ķeniņa (1919–2008) labi zināmo, mazliet ironiski jautro skaņdarbu par latviešu mentalitāti “Tautas deja un fūga N.2 (1986), kas savulaik tika atskaņots Ņujorkā, Latviešu kultūras centrā, bet tagad piedzīvoja pirmatskaņojumu Latvijā.

Pēc koncerta Imants Resnis, kurš parasti ir visai atturīgs uzslavās, teica: “Jāsaka, esmu patiešām gandarīts, orķestris nospēlēja labi, nevaru teikt neviena slikta vārda. Paldies mūziķiem!” Dāsnāki un daiļrunīgāki savos vērtējumos bija daudzi klausītāji. “Liepājnieki patiešām iepriecināja. Ļoti profesionāli, lieliska spēle. Bija bauda klausīties,” orķestra direktorei Vijai Feldmanei savas izjūtas komentēja mākslas doktore Zane Gailīte. Savas simpātijas Liepājas Simfoniskajam orķestrim kuluāros izteica arī Valsts prezidents Valdis Zatlers: “Man vienmēr ir patikusi Liepājas orķestra spēle, lieliska programma.”  Bez lielības var teikt, ka Liepājas Simfoniskais orķestris arī dažkārt visai snobiskajā Rīgā ir ieguvis savus lielus cienītājus un kļuvis par publikas mīluli.

Kazdandznieki izpūš bronzu

Pusnaktī tika paziņoti pūtēju orķestra konkursa rezultāti, un tad ne tikai Kazdangas pūtēju orķestris Gunta Simanoviča vadībā, bet arī viss Liepājas rajons un pat Kurzeme varēja gavilēt par orķestra iegūto trešo vietu savā grupā. Orķestra vecākais Geņa Vaidakovs pastāstīja, ka šis panākums un balva 200 latu apmērā orķestrim nav nākusi viegli. “Varējām iegūt arī augstāku vietu, jo Kokneses kolektīvs ir klasi augstāks gan instrumentāli, gan citā ziņā un tā startēšana mūsu grupā ir vairāk nekā negodīga. Ar protestiem panācām, ka tam vismaz nepiešķīra pirmo vietu, taču mums vajadzēja samierināties ar trešo,” viņš pastāstīja. Aiz kazdandzniekiem finālā palicis Katvaru orķestris, bet par labākajiem grupā atzīti Salaspils pūtēji. 

“Pirms svētkiem cītīgi mēģinājām reizi nedēļā un vēl pirmdien pēc gājiena visu dienu strādājām, pieaicinot palīgos par konsultantu Jūras spēku orķestra diriģentu Gunti Kumačovu,” par gatavošanās procesu finālam pastāstīja orķestra vecākais. Viņš izmanto izdevību, lai visu 29 kolektīva dalībnieku vārdā pateiktos gan Kazdangas Pagasta padomei un priekšsēdētājam Jurim Moisejam personīgi par sniegto atbalstu, kā arī visiem orķestrantu darba devējiem, kas ar atsaucību izturējušies un nav likuši šķēršļus pūtēju dalībai svētku aktivitātēs. “Nu esam palikuši vairs tikai trīspadsmit, jo pārējiem darba dēļ jau naktī vajadzēja doties prom, tā ka par iegūto vietu kopā priecājāmies tikai īsu brīdi,” vakar teica G.Vaidakovs.

Jautāts par sadzīves apstākļiem un ēdināšanu, orķestra vecākais godīgi atzīst, ka vīri labprāt ēstu lielākas porcijas, bet augstās inflācijas dēļ nākoties samierināties ar to ēdiena daudzumu, ko par šo naudu iespējams dalībniekiem pagatavot. Citādi viss ir kārtībā, un kazdandznieki kopā ar citiem Kurzemes pūtējiem gādās, lai “tauru skaņās gaiss viļņojas” pūtēju orķestru dižkoncertā Doma laukumā, kur sola spēlēt gan klasiku, gan populāras melodijas.