Diriģents un klarnetists Guntis Kuzma savu talantu spilgti apliecinājis daudzu orķestru priekšā. Kopš 2014./2015. gada sezonas viņš bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, 2019. gadā vadījis kamerorķestri Accademia Baltica un regulāri sadarbojas ar vēl citiem orķestriem, toskait kamerorķestriem Sinfonietta Rīga un Sinfonia Concertante.

Guntis Kuzma ir mūziķis, kas nebaidās no izaicinājumiem, par ko liecina viņa aktīvā interese par laikmetīgo mūziku un daudzu skaņdarbu pirmatskaņojumi gan klarnetista, gan diriģenta lomā.

Viņa interpretācijā Latvijas un Gruzijas pirmatskaņojumus piedzīvojis ārkārtīgi sarežģītais Pjēra Bulēza opuss Dialogue de l’ombre double klarnetei un elektronikai.

Mākslinieks saņēmis Lielo mūzikas balvu 2018 par diviem izciliem veikumiem: Ādolfa Skultes Piektās simfonijas interpretāciju ”Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā”, vadot Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, un Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerta atskaņojumu, kur iejutās solista lomā.

Līdzās pasaules simfoniskā zelta repertuāra atskaņošanai diriģents kā mērķi izvirzījis latviešu mūzikas ierakstu krājumu papildināšanu un latviešu mūzikas jaundarbu pasūtīšanu, tādā veidā turpinot orķestra ilgo gadu darbu pie Liepājas instrumentālo koncertu un simfoniju sērijas.

”Galvenais, lai varam nemitīgi augt un spēlēt pēc iespējas daudzveidīgu augstvērtīgu mūziku. Būtu lieliski, ja ik koncerts orķestrim būtu kā līdz šim vēl nesvinēti svētki,” saka Guntis Kuzma,

”Nekādā gadījumā neuzskatu, ka vajadzīga revolūcija, drīzāk evolūcija – attīstīt jau iesākto un censties sasniegt jaunas saspēles kvalitātes, atklāt jaunu mūziku un veidot arvien ciešākas saites ar mūsu uzticamo klausītāju.”

Sezonas atklāšanas koncertā skanēs vērienīgā Artura Maskata Trīskāršā koncerta ”Bērnības taureņu dejas” pasaules pirmatskaņojums, kad uz ”Lielā dzintara” skatuves kopā ar LSO mirdzēs pasaules klases solisti – ērģelniece Iveta Apkalna, flautiste Dita Krenberga un pianists Reinis Zariņš.

Koncertprogrammā Guntis Kuzma iekļāvis arī Jura Karlsona opusu ”El Cid. Dzīves un nāves dejas”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2008. gadā, un sevis veidotu svītu no Sergeja Prokofjeva baleta ”Romeo un Džuljeta”.