liepajniekiem.lv
Nozīmīgākais akadēmiskās mūzikas pasākums valstī viņai bija lielākais līdzšinējā darba pieredzē.
“Liepājnieka spīts vienmēr ir ļoti laba lieta, kas ieslēdzas šādos gadījumos, kad daudz jādara,” saka Sabīne.
Godam izdarīts
“Bail nebija, tāpēc ka es strādāju kopā ar ļoti foršu komandu,” viņa stāsta. “Pasākums ir tik labs, cik laba ir komanda, kas to veido.”
Sabīne uzteic gan galveno producentu Guntaru Ķirsi, gan Projektu daļas meitenes Baibu, Janu un daļas vadītāju Edgaru.
S. Grase-Krūmiņa atklāj, ka citu balvu ceremonijām rīkotāji var sākt gatavoties ļoti laikus, bet Lielās mūzikas balvas pasniegšanā tradicionāli uzstājas nominanti, kurus paziņo tikai janvāra sākumā.
“Mazais laika posmiņš, kurā viss ir jāizdara, man ir lielākais izaicinājums,”
viņa atzīmē.
Komandai bija jānogādā trīs stundu brauciena attālumā no Rīgas gan viss nepieciešamais, gan jāaizved nominanti un solisti.
“Izmantojām visu, ko Liepāja var piedāvāt, un Liepāja var ļoti daudz piedāvāt. Šeit ir ļoti labi gaismu un skaņu cilvēki, kas strādā turpat “Lielajā dzintarā”, koncertzāles darbinieki bija ļoti atsaucīgi, arī Liepājas Simfoniskais orķestris,” viņa uzsver.
Taču bez mākslas jautājumiem jānokārto neskaitāmas praktiskas lietas. Sabīne un Jana devās uz “Akropoli” piemeklēt tērpus vakara vadītājiem.
“Kādas būs puķes kompozīcijām, ar kādu lentīti tās apsiet – katram šim mazajam jautājumam ir jāsniedz atbilde,”
viņa stāsta.
“Latvijas koncertu” Projektu daļas vadītājs Edgars Janovs atzīst, ka Sabīne, tikko pabeigusi augstskolu, ātri progresējusi savā arodā, ir ļoti enerģiska un apzinīga, ar lielām darba spējām un talantu.
“Pagājušajā gadā Sabīne bija Lielās mūzikas balvas ceremonijas režisora asistente un redzēja, kā šie procesi notiek. Šogad viņai bija lielā iespēja to organizēt, jo man pašam bija ģimenes pieaugums pāris nedēļas pirms šī notikuma. Uzticēju viņai lielo atbildību, un Sabīne ir godam realizējusi šo projektu,” viņš priecājas.
Vokālā ansambļa “Gaismiņa” vadītāja Dzintra Orba nezināja, ka ceremoniju veidoja viņas audzēkne.
“Cik jauki, tā gan ir prieka vēsts! Pasākumu skatījos televīzijā un nopriecājos, ka kaut kas tik ļoti saturīgs un skaists,” viņa pastāsta.
Sabīne atnākusi dziedāt vēl ļoti maziņa. Kad “Gaismiņa” Latvijas Radio ierakstīja pirmo disku, viņa iedziedāja solo.
“Vienmēr bija smaidīga un atvērta, ļoti sirsnīga. Tāda, kādam īstenībā cilvēkam vajadzētu būt.
To varēja redzēt, ka Sabīne ir ļoti talantīga, un es jau tajā laikā varēju sajust, ka no tās meitenes būs kaut kas liels,” atzīst pedagoģe.
Uz plašākiem ūdeņiem
No pilnīgi nekā var uztaisīt kaut ko ļoti skaistu. Tas Sabīnei šai darbā patīk vislabāk.
“Pēc tam stāvi aizskatuvē, klausies un apzinies, ka tas viss – koncerts, festivāls, šoreiz Lielā mūzikas balva – ir radīts no nulles. Sadarbojoties vairākiem cilvēkiem, ir izveidots kaut kas ļoti skaists.
Kādreiz, kad vēl biju mūziķe, es sēdēju uz skatuves un domāju par to, cik daudz darba jāiegulda, lai es varētu atrasties uz skatuves un spēlēt skaisto mūziku.
Tagad, esot otrā pusē, saprotu, cik daudz darba jāiegulda, lai mūziķis varētu apsēsties, spēlēt un justies labi,”
viņa stāsta.
E. Janovs pauž, ka Sabīne ir jauka un jautra, ļoti forša kolēģe.
“Par labu nāk vijolnieces izglītība, jo viņa zina, kā jūtas mūziķis, tas ir liels pluss. Tad kopējā izpratne un lietu kārtība šķiet loģiskāka un saprotamāka. Novēlu Sabīnei, lai izdara lielas lietas dzīvē šajā jomā!” saka tiešais priekšnieks.
“Gaismiņas” bērniem studijā vienmēr palīdz sagatavoties mācībām mūzikas skolā. Dz. Orba atceras, kā kopā ar Sabīnes mammu domājušas, ko meitenei piedāvāt, un noteikti tā bija vijole.
“Man liekas, viņa saauga ar vijoli.
Kad Sabīne aizgāja uz Rīgu, pavērās cita dzīve. Tā tas ir – kad viena vietiņa jau ir par šauru, tad aiziet tur, kur ir plašāki ūdeņi un kur satiec cilvēkus, lai varētu pilnveidoties,” saka pedagoģe.
“Nekad nesaki nekad,” piemin Sabīne, tomēr šobrīd vijoli ir nolikusi nost.
“Dzīvoju varbūt cita veida stresā, tomēr mazākā, nekā ir mūziķim. Esmu vienā vietā, nevis braukāju apkārt un vienmēr dzīvoju uz koferiem. Ir labi būt Latvijā.
Domāju, ka esmu noslēgusi savu mūziķes karjeru,”
viņa atzīst.
Taču paliek kontakti ar cilvēkiem, ar kuriem laika gaitā iepazinusies ne tikai šeit, bet Eiropā un visā pasaulē.
“Aizbrauc uz kādu projektu un satiec cilvēku, kurš pazīst kādu no cita projekta, kurā esmu bijusi. Šī cilvēku komunikācijas ķēde ir pats foršākais, kas man paliks uz mūžu,” viņa norāda.
Sabīne ļoti agri devās mācīties uz Rīgu. Sākumā uz Emīla Dārziņa Mūzikas skolu. “Tas ir iemācījis pastāvēt par sevi,” viņa atzīst.
“Tētis joko, ka mani izsvieda no mājām, kad man bija 13 gadu. Taču vecāki vienmēr man ticēja, ka es to varu izdarīt,
jau 13 gados dzīvojot dienesta viesnīcā Rīgā. Tas iemācīja ne tikai uztaisīt sev ēst, bet pastāvēt par savu viedokli, stāvēt uz abām kājām un citreiz likt savu balsi sadzirdēt. Man palīdzēja tas, ko jau no agras bērnības vajadzēja iemācīties.”
Sabīne nenoliedz, ka bijuši grūti brīži, taču vienmēr varēja piezvanīt vecākiem un saņemt atbalstu.
Ar Lielo mūzikas balvu nekas nebeidzas, darbs turpinās, S. Grase-Krūmiņa skatās uz priekšu, uz nākamajiem projektiem.
Jau šonedēļ viņas pārziņā ir kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts. Rīgas Doma zēnu korim būs 75 gadu jubileja, notikumam par godu būs liels koncerts Latvijas Universitātes aulā kopā ar “Sinfonietta Rīga”. Oktobrī notiks Rudens kamermūzikas festivāls.
Sabīne labprāt klausās tādu mūziku, ko pati nav spēlējusi, un tas ir džezs, piemēram, Latvijas Radio bigbenda koncerti.
“Dažādu mūziku ir ļoti interesanti klausīties no malas, jo tas ir kas tāds, ko pati neesmu mācījusies darīt, bet tā ir tikpat augsti kvalitatīva kā akadēmiskā mūzika,” viņa stāsta.
Vizītkarte
Sabīne Grase-Krūmiņa
- Dzimusi 1997. gadā Liepājā.
- VSIA “Latvijas koncerti” projektu vadītāja.
- Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi maģistra grādu kultūras menedžmentā.
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu vijoļspēlē.
- Pabeigusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu.
- Spēlējusi simfoniskajā orķestrī “Baltic Sea Philharmonic” un kamerorķestrī “Camerata Franconia”.
- Bijusi vijoļspēles skolotāja Skrīveru un Iecavas Mūzikas un mākslas skolās.
- Vīrs Artūrs ir Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mežragu grupas koncertmeistara vietnieks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
