Papildināts – Simfoniskajam orķestrim piešķirts lielāks valsts finansējums
Lielākajai daļai mūziķu kolektīvu šogad valsts finansējums nemainās, Liepājas simfoniskajam orķestrim – palielinās, aģentūrai LETA pastāstīja kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis.
Ja valsts finansējums LSO būtu saglabājies iepriekšējā gada līmenī, orķestrī būtu jālikvidē 15 štata vietas un kolektīvs kļūtu par nelielu orķestrīti, kas varētu nospēlēt tikai trešdaļu no repertuāra, komentējot valsts finansējuma palielinājumu LSO par aptuveni 80 000 latu, sacīja LSO valdes loceklis Uldis Lipskis. Viņš uzsver, ka orķestris nebūtu izturējis vēl vienu tiks smagu gadu kā pagājušo.
“Ar šogad papildu piešķirtajiem 80 000 nekāda milzīgā attīstība nav iespējama – šim mērķim būtu nepieciešami vismaz 200 000 latu, taču orķestris varēs realizēt visu šogad iecerēto, visi mūziķi saglabās savas darba vietas, algas, un nevienam nedraud bezalgas atvaļinājums,” atzina Lipskis.
Viņš norādīja, ka orķestrim arī pērn izdevies saglabāt 73 štata vietas, bet tas nav bijis viegli. “Spēlējām trīs dažādas programmas nedēļā un cilvēki gan orķestrī, gan birojā vārda vistiešākajā nozīmē strādāja ģībdami,” atzina orķestra pārstāvis.
Pārdzīvot pagājušo gadu kolektīvam palīdzējis Liepājas pašvaldības piešķirtais finansējums, bet decembra koncertiem papildu līdzekļus atvēlējusi Kultūras ministrija. “Galvenokārt tas izdevās tāpēc, ka mūziķi tic labākai nākotnei un pilnībā atdeva visus savus spēkus,” uzskata Lipskis. Viņš pauž gandarījumu par piešķirto finansējumu un “Kultūras ministrijas sapratni, ka vēl vienu tādu gadu orķestris neizturētu”.
Jau ziņojām, ka mūzikas nozarē finansējuma kritums 2010.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu bija 43%. Īpaši smagi tas skāra divus kolektīvus – “Latvijas Koncertu” pārziņa esošo orķestri “Sinfonietta Rīga”, kuram 2010.gadā bija jāstrādā teju bez pūšamajiem instrumentiem, savukārt Liepājas Simfoniskajam orķestrim – ar kritiski minimālu mūziķu sastāvu.
Šogad finansējums, salīdzinot ar 2010.gadu, ir palielināts Liepājas Simfoniskajam orķestrim no 613 767 latiem pērn līdz 693 767 latiem šogad, lai iepriekš samazināto 65 štatu vietā būtu iespējams uzturēt 73. Salīdzinājumam – Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī ir 90,3 štata vietas. Savukārt orķestrim “Sinfonietta Rīga” šogad atkal būs pilnas slodzes pūšaminstrumentu grupa. Tādējādi abos kolektīvos būs nodrošināts pilnvērtīgs mūziķu skaits.
Pārējo koncertorganizāciju un Latvijas Nacionālās operas finansējums nav palielināts. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, tāpat kā pērn, saņems valsts dotāciju – 936 696 latus, Valsts akadēmiskais koris būs spiests atkal iztikt ar 483 949 latu dotāciju, kamerorķestris “KREMERata Baltica” saņems 118 668 latus.
“Latvijas Koncertiem” valsts dotācija pērn bija 1 043 726 lati, šogad – 1 113 726 lati.
Latvijas Nacionālajai operai valsts dotācija pērn un šogad ir 3 700 000 latu.
LETA
