Ceturtdiena, 2. aprīlis Imgarde, Irmgarde

Piecas satikšanās ar zvaigznēm Starptautiskajā zvaigžņu festivālā

Piecas satikšanās ar zvaigznēm Starptautiskajā zvaigžņu festivālā
"Tas ir disciplinējošs formāts, kad piecos koncertos ir jāatklāj vesela pasaule," šī gada festivālu raksturo Uldis Lipskis. "Par saturu un katru skaņdarbu ir ļoti domāts." (Foto: Jānis Vecbrālis)
06.03.2020 07:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Sestdien, 7. martā, koncertzālē “Lielais dzintars” sāksies Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) rīkotais 28. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kura atklāšanas koncertā skanēs jaundarbs – Ērika Ešenvalda koncerts saksofonam un orķestrim “Arktikas vīzijas. Jūra”. Šogad festivālā notiks pieci koncerti, kuros skanēs ne tikai simfoniskā mūzika, bet arī džezs un operu ārijas.

Skaistā, skarbā Arktika

Rīkotājiem ļoti svarīgi, ka festivāls ir vieta un laiks jauna skaņdarba pirmatskaņojumam. “Pirmā muzikālā kulminācija būs Ē. Ešenvalda saksofona koncerts no viņa arktiskās sērijas. Atklāšanā arī priecēsim ar krievu klasikas pērlēm. Maestro Gintara Rinkeviča vadībā spēlēsim divus kapričo jeb kaprīzes orķestrim – N. Rimska-Korsakova un P. Čaikovska, lai orķestris varētu parādīt savu krāsu un spēku. Ļoti gaidīts viesis ir pianists Vilems Lačumija, kuru bijām aicinājuši pirms vairākiem gadiem ar solo koncertu. Nolēmām, ka viņam vajadzētu tikties ar mūsu orķestri un kopā atskaņot M. Ravēla klavierkoncertu,” pastāsta LSO vadītājs Uldis Lipskis.

“Arktika joprojām nelaiž vaļā,” “Kurzemes Vārdam” atklāj Ē. Ešenvalds, “marta vidū grasos vēlreiz aizbraukt uz Trumsi Norvēģijas ziemeļos. Domāju, ka vairāk gan skaņdarbu par šo tēmu nebūs, triloģija ir noslēgusies. Ceru, ka kādreiz varētu notikt tāds koncerts, kura pirmajā daļā būtu klarnetes koncerts “Arktikas nakts vīzijas” un saksofona koncerts, bet otrajā daļā – multimediālā simfonija “Ziemeļu gaisma”.”

Saksofona koncerts rakstīts speciāli Oskaram Petrauskim, LSO un G. Rinkevičam, ar kuru komponistam būšot pirmā sastapšanās. “Saksofons ir visjaunākais instruments, kas ienāk simfoniskā orķestrī, radīts tikai 19. gadsimta beigās. Tas ir atšķirīgs, pa vidu starp koka un metāla instrumentu ar savu tembru un žilbinošo figurāciju. Saksofona savrupā unikālā skaņa – tajā ir kaut kas dziļi dvēselisks, tāds, kāda ir Arktika. Tā ir skaista, tai nav horizonta, var teikt, ka Arktika nekad nebeidzas. Tā ir arī skarba. Skaņdarba pirmajā daļā esmu ielicis tādas kā neregulāras repetīcijas, kas atgādina Morzes ābeces signālus. Tās ir atskaņas no nogrimušajiem kuģiem, kas senos laikos vētrās gājuši bojā. Arktikas ūdeņu dzelmes sevī glabā daudz. Neizsakāmi skaistā daba un cilvēka trauslums, manuprāt, atskan tieši saksofona tembrā,” uzskata komponists.

Dziesmu salons un operu ārijas

Divos koncertos publika varēs satikt Maiju Kovaļevsku. “Pārsvarā Maija dzīvojas pa Autrālijas un Vācijas opernamiem un dzied nozīmīgas lomas. Tas ir brīnumains mirklis, kad tik aizņemts izcils mākslinieks atrod iespēju atkal iepriecināt Liepājas klausītājus,” vērtē U. Lipskis. “Ierosme nāca no Maijas, kuras brālēns ir Čīlē dzīvojošs latviešu pianists Armands Ābols. Nekad mūžā viņi nav uzstājušies vienā koncertā. Lai vēl vairāk viņus satuvinātu, lūdzām spēlēt pavisam kopā – tas būs dziesmu vakars 12. martā, jo kamerzāle ir akustiska un emocionāli brīnišķīga vide labā nozīmē salona sajūtai.”

Festivāla noslēguma koncertā 14. martā pie diriģenta pults stāsies Atvars Lakstīgala. “Runāju ar Vestardu Šimku, teicu, ka man kopā ar Ābolu būs Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts, un viņa pirmā reakcija bija – šis fantastiskais pianists! Ābols ir ļoti augstu vērtēts mūsu profesionālo pianistu vidē,” atklāj diriģents un piezīmē, ka, pateicoties brālēna talantam un muzicēšanas prasmēm, M. Kovaļevska nolēmusi kļūt par mūziķi. Tā kā koncerta otrajā daļā skanēs opermūzika, A. Lakstīgala par to atgādinās jau pirmās daļas sākumā ar Bēthovena vienīgās operas “Fidelio” uvertīru.

A. Lakstīgala uzsver, ka M. Kovaļevska šī koncerta repertuāru noteikti nav dziedājusi Liepājā iepriekš, būs arī kāda ārija no kopā ar LSO ierakstītā albuma “Majesty”. “Noteikti skanēs slavenā Toskas ārija, kuru pagājušajā vasarā atskaņojām izrādē Siguldas opermūzikas svētkos. Maija visā pasaulē ir triumfējusi kā Mikaēla operā “Karmena”, bet Liepājā to vēl nav dziedājusi. Arī orķestris spēlēs fragmentus no slavenākās Bizē operas,” viņš pastāsta. Katra tikšanās ar šo dziedātāju diriģentam saistoties ar prieku un lielu laimi par to, ka ir iespēja muzicēt kopā ar tāda vēriena pasaules klases mākslinieci.

Klarnetista pantomīma

Jau no senseniem laikiem mēģināts uz festivālu atvest kādu džeza zvaigzni. Ļoti priecīgs koncerts solās būt 8. martā. “Īpašā viesa statusā šogad ir Latvijas Radio bigbends, kas muzicēs kopā ar divām spožām personībām no latīņu pasaules – brazīļu basģitāristu Mišelu Pipokiņu un portugāļu džeza dziedātāju Mariju Mendešu,” saka orķestra vadītājs. Avangarda līniju 12. marta koncertā pārstāvēs čehu klarnetists Karels Dohnals ar K. Štokhauzena hrestomātisko skaņdarbu “Arlekīns”, kas ir rakstīts ne tikai solo atskaņošanai, bet papildināts ar pantomīmas elementiem.

Programmas izvērtēšana ar katru gadu kļūst arvien nopietnāka, atzīst U. Lipskis. “Festivāls dzima 90. gados un postpadomju laikā bija gaismas stars tumsā. Šobrīd publika ir lutināta ar izciliem māksliniekiem visa gada garumā. Mums arvien vairāk jādomā, ko unikālu piedāvāt un ko varbūt varam nedarīt, jo tā ir gana arī bez mums. Šobrīd mēģinām uzturēt augstu gaumi un estētiskos standartus un virzīties uz rūpīgu izmeklētību, smalku konceptuālu elementu ieviešanu programmā, lai mākslinieku un repertuāra atlase būtu droša manta un klausītājs varētu paļauties, ka Zvaigžņu festivālā jebkuram no pasākumiem ir jābūt ļoti labam,” viņš saka.

Festivāla nedēļā publiku gaidīs vēl divi notikumi. 7. martā pulksten 16 koncertzāles 2. stāva galerijā LSO atklās sava ilggadējā fotogrāfa Jāņa Vecbrāļa fotoizstādi “Pirmā …”, kas veltīta novembrī pirmatskaņotajai Riharda Dubras operai “Suitu sāga”. 8. martā pulksten 17 turpat orķestris prezentēs savu jaunāko ierakstu – kompānijas “Skani” paspārnē tapušo pirmatskaņojumu albumu “The Glittering Wind” jeb “Vēja mirdzums” ar mūziku, ko radījušas latviešu komponistes Santa Ratniece, Selga Mence, Gundega Šmite, Marina Gribinčika un Maija Einfelde.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli